2026. gadā, sākot jau ar pavasari, Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk ziņo, ka redzējuši lāčus, vai publicē sociālajos tīklos video ar tiem. Vēl pirms dažiem gadiem šādi gadījumi bija daudz retāki.
Taču kāpēc tas notiek arvien biežāk un kā tagad bez bailēm doties sēņot? “Chayka” nolēma to noskaidrot, vēršoties pie Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieka Jāņa Ozoliņa.
Iedzīvotāji lāčus sastop arvien biežāk
Saskaņā ar medijos un sociālajos tīklos pieejamo informāciju, ko izdevās apkopot “Chayka”, 2026. gadā Latvijā bijuši vismaz 19 plašāku ievērību guvuši gadījumi, kad iedzīvotāji pamanījuši lāčus vai to pēdas. Par šādiem gadījumiem ziņots gan valsts austrumos, gan centrālajā daļā un Kurzemē.
Kāpēc tā notiek?
Jānis Ozoliņš biežākos iedzīvotāju ziņojumus par lāčiem Latvijā saista ar diviem iemesliem. “Turklāt vienu (iemeslu) no otra nav iespējams nodalīt pat ar kādām zinātniskām metodēm,” norādīja pētnieks.
Pirmais iemesls ir sociālo tīklu un tehnoloģiju attīstība. Viņš norādīja, ka zinātnieki cita starpā pēta arī to, kā sociālo tīklu lietotāji ziņo par dabā notiekošo.
“Tagad arī žurnālisti ļoti rūpīgi seko līdzi sociālajiem tīkliem un tēmām, kas tajos parādās. Tas cita starpā ir saistīts arī ar komerciālu interesi. Mediji vēlas, lai tos lasa, tāpēc pārņem aktuālas tēmas no sociālajiem tīkliem,” sacīja Jānis Ozoliņš.
Tomēr reizēm mediji, pēc viņa teiktā, izplata arī nepārbaudītu informāciju. Piemēram, portāls nra.lv ziņoja, ka 26. jūnijā Tukumā novadā sēņotājam esot uzbrucis lācis. Vīrietis it kā glābies no dzīvnieka bērzā, bet pēc tam atvairījies no tā ar zaru.
Jānis Ozoliņš pastāstīja, ka Mežzinātnes institūts šo gadījumu pārbaudījis.
“Lācis tur patiešām bija, to nevar noliegt. Arī tas, ka sēņotājs nobijās un uzkāpa kokā, ir taisnība. Mēs ar viņu tikāmies. Viņš mums parādīja vietu un to, kā viņam izdevās uzkāpt kokā. Tas mūs pat nedaudz pārsteidza, jo ne katrs pusmūža vīrietis tur spētu uzkāpt, bet viņam tas izdevās. Taču uzbrukuma tur nebija,” stāstīja pētnieks.
Viņš skaidroja, ka vīrietis vienkārši ļoti nobijies. Lācis tikai piegājis pie viņa atstātā maisa ar sēnēm, to apošņājis un devies prom.
Otrais iemesls ir lāču populācijas pieaugums Latvijā. “Lāču, bez šaubām, arī ir kļuvis vairāk. Mūsu veiktais monitorings rāda, ka populācija aug diezgan strauji, tāpēc pieaug arī cilvēku un lāču sastapšanās gadījumu skaits,” sacīja Ozoliņš.
Saskaņā ar institūta datiem par 2025. gadu Latvijas teritorijā dzīvo aptuveni 190 brūnie lāči. “Kad mēs tikai sākām monitoringu, runa bija vien par dažiem desmitiem lāču. Tātad pieaugums ir diezgan straujš,” norādīja pētnieks.
Institūts fiksējis arī stabilu dzīvnieku kopskaita pieaugumu. 2025. gadā pētnieki konstatēja 26 gadījumus, kad sastaptas lāču mātītes ar lācēniem.
Pieaudzis arī iedzīvotāju un mednieku ziņojumu skaits par lāču sastapšanu mobilajā lietotnē “Mednis” — no 138 ziņojumiem 2023. gadā līdz 336 ziņojumiem 2025. gadā.
Lācis Ogres novadā 2026. gada 8. septembrī
Bet kā tagad doties mežā?
Jānis Ozoliņš uzskata, ka lielākam ziņojumu skaitam par lāčiem nevajadzētu kļūt par iemeslu sabiedrības panikai.
“Sabiedrībā nevajag radīt bailes. Taču brīdināt cilvēkus par nepieciešamību būt piesardzīgiem un kritiski vērtēt dažādus ziņojumus ir ļoti lietderīgi,” viņš saka.
Tāpēc, dodoties mežā, pētnieks iesaka ievērot vairākus piesardzības pasākumus.
Vispirms viņš iesaka nedoties mežā vienam. Tas palīdzēs izvairīties no pārāk liela klusuma.
“Troksnis ir labi. Tas palīdz nepārsteigt lāci nesagatavotu, jo lācis patiešām ir bīstams tieši situācijā, kad ar to negaidīti sastopas ļoti nelielā attālumā,” saka Jānis.
Turklāt, pēc viņa teiktā, bīstama var būt ne tikai lācene ar mazuļiem. Arī pieaudzis lācis var reaģēt agresīvi, ja cilvēks tam negaidīti pienāk pārāk tuvu.
Doties mežā kopā ar citiem ir drošāk arī tāpēc, lai neapmaldītos.
Līdzi var ņemt gāzes baloniņu, kas var palīdzēt ne tikai pret lāčiem.
“Protams, tas jāizmanto saprātīgi. Tas ir galējs līdzeklis: ja lācis patiešām ir pietuvojies, tad baloniņu var izmantot. Taču nevajag sākt izsmidzināt gāzi, tiklīdz kaut kur tālumā ieraugāt lāci. Tas tam nav paredzēts,” skaidro pētnieks.
Pēc viņa teiktā, šāds baloniņš cilvēkam var dot arī lielāku pārliecību un drošības sajūtu, dodoties mežā.
Vēl ir vērts pievērst uzmanību pēdām. “Ja redzat pēdas, paša lāča tajā vietā, visticamāk, vairs nav — tas jau ir aizgājis. Taču tas nozīmē, ka lācis šajā teritorijā mēdz uzturēties, un ar to jārēķinās,” saka Ozoliņš.
Vienlaikus viņš norāda: lai atpazītu lāča pēdu, nepieciešama pieredze, un liela pēda ar nagu nospiedumiem ne vienmēr pieder lācim.
Turklāt, kā Jānis Ozoliņš jau iepriekš stāstīja “Chayka”, sastopot lāci, svarīgi ir tam netuvoties, nemēģināt to fotografēt, nebaidīt, nebarot un nebēgt. Labāk mierīgi atkāpties tajā virzienā, no kura atnācāt. Ja cilvēka uzvedība nešķiet apdraudoša, lācis, visticamāk, dosies savu ceļu.
Pētnieks arī iesaka turēt suni pavadā, bet, nakšņojot mežā, neatstāt pārtiku pie telts. Produktus labāk glabāt automašīnā vai pakārt kokā.
Savukārt, ja dzīvojat ārpus pilsētas un tuvumā atrodas bišu drava, to ieteicams norobežot ar elektrisko žogu. Arī nokritušus ābolus un citu pārtiku labāk neatstāt pagalmā.
Kur ziņot par lāci
Ja esat sastapuši lāci un jūtaties apdraudēti, par to var ziņot policijai vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot uz numuru 112 vai izmantojot lietotni “112 Latvija”.
Par lāča novērojumu var ziņot arī Valsts meža dienesta lietotnē “Mednis”. To var lejupielādēt gan Android, gan iOS ierīcēs.
