Līdz 2032. gadam Latvijas Sociālā klimata plāna īstenošanai paredzēti aptuveni 617 miljoni eiro. No tiem 462,8 miljoni eiro jeb 75% tiks saņemti no ES Sociālā klimata fonda. Vēl 154,3 miljoni eiro būs valsts līdzfinansējums.
Galvenie virzieni ir mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana un transporta pieejamības uzlabošana, “Chayka” informēja Klimata un enerģētikas ministrijā.
Eiropas Komisija Latvijas plānu apstiprināja 2026. gada 20. jūlijā. Latvija kļuva par trešo ES valsti pēc Zviedrijas un Lietuvas, kuras plāns tika apstiprināts. Septembra sākumā Eiropas Komisijas pārstāvji Rīgā apsprieda tā īstenošanu ar valsts iestādēm, pašvaldībām un nozaru pārstāvjiem.
Saskaņā ar apstiprināto plānu 60,75% finansējuma paredzēti ēkām, 36,75% — transportam, bet vēl 2,5% — tehniskajai palīdzībai un programmas administrēšanai.
Kādu atbalstu varēs saņemt iedzīvotāji
Atsevišķu dzīvokļu un privātmāju renovācija
Viens no jaunajiem atbalsta virzieniem ir atsevišķu dzīvokļu energoefektivitātes paaugstināšana. Tas paredzēts arī gadījumiem, kad dzīvokļu īpašniekiem neizdodas vienoties par visas daudzdzīvokļu mājas renovāciju.
Plānā paredzēts atbalsts līdz 15 tūkstošiem eiro vienai mājsaimniecībai dzīvoklī un līdz 20 tūkstošiem eiro mājsaimniecībai privātmājā. Finansējumu varēs izmantot enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem, tostarp siltināšanai, logu nomaiņai un citiem darbiem.
“Pirmo reizi Latvijā paredzam atbalstu arī atsevišķu dzīvokļu renovācijai. Tas ir svarīgi tiem cilvēkiem, kuru mājās dažādu iemeslu dēļ nav iespējams vienoties par visas ēkas atjaunošanu,” norādīja klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Finansējums paredzēts arī daudzdzīvokļu māju, pašvaldību sociālo un īres mājokļu renovācijai.
Saskaņā ar uzņēmuma “Augmentum” pārstāvja aplēsēm, ko citē Klimata un enerģētikas ministrija, pēc atsevišķu ēku renovācijas enerģijas patēriņš var samazināties par 50–70%. Šis rādītājs jāuztver tieši kā aplēse konkrētiem projektiem, nevis kā garantēts jebkuras renovācijas rezultāts.
Transports pēc pieprasījuma un atbalsts reģionu iedzīvotājiem
Atsevišķa programmas daļa paredzēta teritorijām, kurās parastā sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas.
Plānā paredzēts transports pēc pieprasījuma attālos lauku apvidos, atbalsts skolēnu mobilitātei, palīdzība mazaizsargātiem iedzīvotājiem bezemisiju automobiļu iegādei un tehniskie pārvietošanās palīglīdzekļi cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp elektriskie ratiņkrēsli.
Bezemisiju automobiļa iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem paredzēts atbalsts līdz 15 tūkstošiem eiro jauna automobiļa un līdz 13 tūkstošiem eiro lietota automobiļa iegādei. Papildus līdz 2 tūkstošiem eiro varētu būt paredzēti mājas uzlādes iekārtai un riepu komplektam.
Automašīnas ģimenes ārstiem un citiem medicīnas dienestiem
Viens no atbalsta virzieniem saistīts ar ārstu mājas vizītēm. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs norāda, ka reģionos šādas vizītes ir īpaši laikietilpīgas lielo attālumu dēļ.
Apstiprinātajā plānā paredzēts iegādāties 161 bezemisiju vieglo automobili ģimenes ārstiem un tikpat daudz parasto uzlādes punktu. Programmas kritērijiem potenciāli atbilst 293 ģimenes ārsti, tomēr viņiem paredzēts iegādāties tieši 161 automobili.
Savukārt kopējais medicīnas pakalpojumiem noteiktais mērķrādītājs ir plašāks: līdz 2032. gada trešajam ceturksnim medicīnas pakalpojumu sniegšanai plānots izmantot 212 bezemisiju automobiļus. Šajā skaitā ietilpst ne tikai ģimenes ārstu automašīnas, bet arī citu medicīnas dienestu transports.
Pieciem akumulatoru vilcieniem maršrutos jānonāk līdz 2030. gada beigām
Kur tie kursēs
Programmas ietvaros paredzēts iegādāties piecus akumulatoru elektrovilcienus (BEMU). Tos plānots izmantot, lai uzlabotu satiksmi starp Rīgu un Valku, kā arī posmā Krustpils–Rēzekne. Plānā paredzēti trīs vilcieni Rīgas–Rēzeknes virzienam un divi — Rīgas–Lugažu virzienam.
Vilcienu iegāde paredzēta laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam. Līgums par to iegādi jānoslēdz līdz 2027. gada beigām, bet visi pieci vilcieni jāiegādājas un jānodod ekspluatācijā līdz 2030. gada beigām.
Uzlādes stacijas — līdz 2030. gada beigām
Jaunajiem vilcieniem paredzētas piecas uzlādes stacijas — Krustpilī, Viļānos, Rēzeknē, Cēsīs un Valmierā.
Šeit svarīgi nošķirt divus termiņus. Līdz 2027. gada beigām plānots noslēgt līgumus par uzlādes infrastruktūras izbūvi, savukārt pašas piecas stacijas jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā līdz 2030. gada beigām.
Uzlādes infrastruktūrai jānodrošina iespēja akumulatoru vilcieniem kursēt līdz Rēzeknei, Cēsīm, Valmierai, Lugažiem un Igaunijas Valgai.
Kam galvenokārt paredzēts atbalsts
Sociālā klimata fonds izveidots, lai mazinātu slogu mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kurus visvairāk ietekmē ar mājokli, enerģiju un transportu saistītās izmaksas.
Saskaņā ar apstiprinātā plāna datiem 2025. gada 30. septembrī Latvijā bija 879 654 mājsaimniecības, no kurām 348 581 jeb 39,63% bija pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Savukārt konkrēti atbalsta saņemšanas kritēriji katrai programmai tiks noteikti atsevišķi.
Klimata un enerģētikas ministrija atbalsta nepieciešamību saista arī ar straujajām pārmaiņām enerģētikā pēc Latvijas atteikšanās no Krievijas energoresursiem. Saskaņā ar ministrijas datiem 2021. gadā Latvija Krievijas energoresursiem iztērēja aptuveni 1,1 miljardu eiro.
Kad sāks pieņemt pieteikumus
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju lielākajai daļai investīciju programmu pieteikšanos plānots sākt 2027. gada otrajā pusē. Sociālā klimata plāna īstenošana pilnībā jāpabeidz līdz 2032. gadam.
Liela loma programmu īstenošanā būs pašvaldībām un sociālajiem dienestiem — tiem būs jāpalīdz noteikt mērķgrupas un savienot iedzīvotājus ar viņiem piemērotajiem atbalsta pasākumiem.
Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietniece Andriana Sukova uzsvēra, ka īstenošanas posmā galvenais būs panākt, lai palīdzība patiešām sasniegtu visneaizsargātākos iedzīvotājus.
