Diviem bērniem bija nepieciešamas operācijas pēc tam, kad pastaigas laikā bērnudārza audzēkņu grupai Carnikavā uzbruka divi bez uzraudzības atstāti suņi. Kopumā cieta seši bērni un pedagogs, kurš viņus aizstāvēja, ziņo aģentūra LETA.
Valsts policija ir noskaidrojusi dzīvnieku īpašnieci un sākusi kriminālprocesu. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) suņus jau ir apskatījis: tie ir klīniski veseli, tomēr noskaidrots, ka tiem laikus nav veikta atkārtota vakcinācija pret trakumsērgu.
Suņus, kuri pēc uzbrukuma tika atdoti īpašniecei, uzdots izolēt un desmit dienas novērot.
Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore uzskata, ka dzīvniekus vajadzēja nekavējoties izņemt, lai nepieļautu atkārtota uzbrukuma iespēju. Savukārt Ministru prezidents paziņojis, ka likumā paredzētā rīcības kārtība šādos gadījumos joprojām pilnvērtīgi nedarbojas, jo nav nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu.
Kas notika
Incidents notika piektdien, 4. septembrī. Carnikavas bērnudārza “Riekstiņš” 19 bērnu grupa kopā ar audzinātāju un audzinātājas palīdzi devās pastaigā ārpus bērnudārza teritorijas pa iepriekš apstiprinātu maršrutu.
Pastaigas laikā no Lašu ielas gala grupai tuvojās divi bez uzraudzības klaiņojoši suņi. Kā redzams sociālajos tīklos publicētajā video, tie bija haskiji.
Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gatis Miglāns aģentūrai LETA pastāstīja, ka bērniem palīgā steidzās garāmbraucošas automašīnas vadītājs. Viņš centās pasargāt bērnus, ceļot viņus uz savas automašīnas.
Incidentā medicīniskā palīdzība bija nepieciešama sešiem bērniem, divi tika hospitalizēti un operēti. Cieta arī viens no bērnus pavadošajiem pedagogiem, kurš centās aizturēt suņus, lai pasargātu bērnus. Pārējie cietušie devās mājās.
Audzinātājas palīdzei nopietna medicīniska iejaukšanās nebija nepieciešama, tomēr pēc piedzīvotā šoka arī viņai tika sniegta nepieciešamā palīdzība.
Sākts kriminālprocess un četri administratīvie procesi
Saistībā ar notikušo sākti četri administratīvie procesi. Pašvaldībā skaidroja, ka informāciju par hospitalizētajiem cietušajiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nodos Valsts policijai.
Gatis Miglāns aģentūrai LETA arī pastāstīja, ka pieprasījis ziņojumus par notikušo no bērnudārza un pašvaldības policijas. Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašvaldības policijas darbinieki notikuma vietā ieradās trīs minūšu laikā.
Savukārt Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 20. nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību”. Izmeklēšana turpinās, un suņu īpašniece jau ir noskaidrota.
Par notikušo tika informēts arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas veiks nepieciešamās pārbaudes un izvērtēs suņu stāvokli.
Pašvaldība norāda, ka sadarbojas ar policiju, PVD un citiem atbildīgajiem dienestiem, lai noskaidrotu visus notikušā apstākļus un izvērtētu, vai nepieciešami papildu drošības pasākumi.
Bērniem, vecākiem un pedagogiem sniegs psiholoģisko palīdzību
Pašvaldībā uzsver, ka pašlaik galvenās prioritātes ir bērnu veselība, drošība un emocionālā labbūtība. Vecākiem tiek sniegta informācija par pieejamo psiholoģisko palīdzību. Sociālais dienests ir sazinājies arī ar krīzes komandu, kas sniegs nepieciešamo psiholoģisko palīdzību bērnudārza pedagogiem un vecākiem.
“Šāds notikums ir smags pārdzīvojums gan bērniem un viņu ģimenēm, gan pedagogiem, kuri bijuši notikuma vietā, tādēļ ir būtiski savlaicīgi nodrošināt profesionālu palīdzību visiem, kam tā nepieciešama,” uzsver pašvaldībā.
PVD pārbaudīja suņus — tie ir veseli, bet nav laikus vakcinēti
7.septembrī Pārtikas un veterinārais dienests paziņoja, ka ir izvērtējis suņus, kuri uzbruka bērniem Carnikavā. Pārbaudē noskaidrots, ka suņiem laikus nav veikta atkārtota vakcinācija pret trakumsērgu. Vienlaikus dzīvnieki ir klīniski veseli un tiem nav novērojamas trakumsērgas pazīmes.
Drošības nolūkos PVD uzdevis dzīvnieku īpašniecei nodrošināt suņu izolēšanu un novērošanu. Ja desmit dienu laikā tiem neparādīsies slimības klīniskās pazīmes, suņi būs atkārtoti jāvakcinē pret trakumsērgu.
Turklāt 7. septembrī PVD suņiem paņems analīzes, lai noteiktu trakumsērgas antivielu līmeni asinīs.
“Incidenta cēlonis ir gadiem ilgā sabiedrības iecietība pret bezatbildīgiem saimniekiem”
Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore uzskata, ka notikušais ir sekas tam, ka sabiedrība gadiem bijusi pārāk iecietīga pret saimniekiem, kuri ļauj suņiem brīvi klaiņot bez uzraudzības. Šādu viedokli viņa pauda aģentūrai LETA.
Kā piemēru viņa minēja gadījumu, kas notika 2025. gada oktobrī Bauskas novada Brunavas pagastā. Toreiz trīs mājas suņi izbēga no savas teritorijas, un vēlāk ar pašvaldības policijas atļauju mednieks tos nošāva.
Pēc Konopores teiktā, sabiedrības iecietību veicinājusi arī sistēma, kurā organizācijas, kas noslēgušas līgumus ar pašvaldībām, saņēma naudu par brīvi klaiņojošu dzīvnieku ķeršanu.
“Košana ir dabiska suņa reakcija”
Lita Konopore arī skaidroja, ka košana ir dabiska suņa reakcija un pilnībā atradināt dzīvnieku no košanas nav iespējams.
“Mēs nezinām, kāpēc suņi koda. Iespējams, viņiem instinktīvi šķita, ka bērni ir viņu medījums. Sociālajos tīklos redzamajos video tieši tā arī izskatās. Fakts, ka uzbrukumā bija iesaistīti divi dzīvnieki, padarīja situāciju bīstamāku, jo divi suņi jau veido baru,” sacīja viņa.
Ko darīt?
Lita Konopore uzskata, ka pēc divu suņu uzbrukuma bērnudārza audzēkņiem dzīvniekus vajadzēja nekavējoties izņemt un tikai pēc tam lemt, ko ar tiem darīt tālāk.
Viņa arī norādīja, ka vienīgais veids, kā novērst uzbrukumus, ir panākt, lai saimnieki uzraudzītu savus dzīvniekus. Suņiem jāatrodas vai nu pie pavadas, vai, ja tie ir labi apmācīti, tādā attālumā no saimnieka, lai viņš varētu tos pilnībā kontrolēt.
Savukārt pašvaldībām regulāri jākontrolē paaugstināta riska vietas un jāseko, lai visi suņi būtu čipēti un reģistrēti. Turklāt iedzīvotājiem jābūt viegli pieejamai informācijai par tālruņa numuriem, uz kuriem zvanīt, pamanot klaiņojošu dzīvnieku.
“”Pašvaldībām jābūt noslēgtiem līgumiem, kas reāli nodrošina klaiņojošu dzīvnieku noķeršanu,” norādīja Konopore.
Viņa uzsver, ka diskusijās pēc šādiem gadījumiem galvenā uzmanība jāpievērš dzīvnieku īpašnieku atbildībai, tostarp tam, kā suņi varēja izkļūt no saimnieka teritorijas, kāpēc neviens par to neziņoja un vai sabiedrība zina, kur vērsties, pamanot klaiņojošus dzīvniekus.
Konopore arī norāda, ka agresīvu dzīvnieku skaita pieaugumu Latvijā veicina neatbilstoša no-kill (“bez nogalināšanas”) politikas piemērošana. Tā ir dzīvnieku patversmju darbības pieeja, kas neļauj eitanazēt veselus un ārstējamus dzīvniekus vietas vai līdzekļu trūkuma dēļ.
“Visā civilizētā sabiedrībā ir aizliegts no patversmēm atdot agresīvus dzīvniekus. Mums Latvijā tas notiek – no konkrētām patversmēm adopcijai tiek atdoti agresīvi dzīvnieki, slēpjot viņu iepriekšējo košanas un uzbrukumu vēsturi,” sacīja Konopore.
Lai nepieļautu atkārtotu uzbrukumu, suņus vajadzēja nekavējoties izņemt
Lita Konopore norāda, ka pašlaik vadošā iestāde šajā situācijā ir Valsts policija, jo incidentā cietuši cilvēki. Tāpēc, pēc viņas domām, policijai bija tiesības nekavējoties lemt, vai suņus izņemt vai konfiscēt.
Viņa atzīst, ka policijai nav noteikts termiņš, kurā šāds lēmums jāpieņem. “Šos suņus viennozīmīgi bija lietderīgi izņemt uzreiz un pēc tam lemt par tālāko,” sacīja Konopore.
Situāciju vēl bīstamāku padara tas, ka suņi joprojām atrodas netālu no bērnudārza. “Vienreiz izkļuvuši laukā un piedzīvojuši “medību situāciju”, pastāv ļoti augsts risks, ka tie šo uzvedību atkārtos,” norādīja Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve.
Kas var draudēt suņu īpašniecei?
No juridiskā viedokļa notikušais var tikt kvalificēts pēc Krimināllikuma 230.1 panta “Dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšana”. Par šādu pārkāpumu, ja tā rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
Ja pārkāpuma rezultātā cilvēkam nodarīts smags miesas bojājums vai iestājusies nāve, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Tāpat iespējama īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
Suņiem var draudēt eitanāzija
Lita Konopore norāda, ka suņu īpašniecei tagad nekavējoties jānogādā dzīvnieki pie veterinārārsta un jāsaņem izziņas par to veselības stāvokli, tostarp vakcināciju. Šāda izziņa nepieciešama mediķiem, lai izlemtu par turpmāko rīcību.
Savukārt PVD var pārbaudīt, vai dzīvnieki ir vakcinēti un reģistrēti un vai tiem ir nepieciešamie dokumenti.
“Ja šo suņu saimnieku atzīs par vainīgu kriminālprocesā un notiesās, kas, visticamāk, būs gadiem ilgs process, tad, iespējams, tiks pieņemts lēmums par šo dzīvnieku eitanāziju,” sacīja Konopore. Viņa piebilda, ka procesa virzītājs būtībā jau tagad var lemt, ko darīt ar šiem suņiem.
Vienlaikus Konopore norāda, ka PVD vairs nevērtē dzīvnieku bīstamību un neatzīst tos par bīstamiem. Pēc viņas teiktā, šāda prakse kopš gada sākuma pārtraukta finansējuma trūkuma un sistēmas zemās efektivitātes dēļ.
Premjers: Zemkopības ministrijai jāuzņemas atbildība par notikušo
Ministru prezidents Andris Kulbergs, komentējot incidentu, paziņoja, ka Zemkopības ministrijai jāuzņemas atbildība par to, ka noteikumi par suņu turēšanu pēc uzbrukuma cilvēkam joprojām nav pilnībā izstrādāti.
Viņš atgādināja, ka kopš 2026. gada 1. jūlija ir spēkā jauns tiesiskais regulējums attiecībā uz suņiem, kas uzbrukuši cilvēkam. Tas paredz:
- obligātu uzpurni, īsu pavadu un pilngadīgas personas pavadību;
- atsevišķos gadījumos — obligātu eitanāziju. Piemēram, obligāta eitanāzija iespējama, ja suns cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis viņa nāvi, suņa īpašnieks saukts pie kriminālatbildības par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu un tiesas spriedums ir stājies spēkā.
Tomēr nepieciešamie noteikumi joprojām nav pieņemti. Lai šo regulējumu varētu piemērot, Zemkopības ministrijai līdz 1. jūlijam bija jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi.
Kulbergs atzīst, ka ministrijas kavēšanās nebija iemesls tam, kāpēc suņi pēc uzbrukuma Carnikavā netika eitanazēti. Tomēr, pēc viņa teiktā, likumā paredzētais rīcības mehānisms pēc suņa uzbrukuma pagaidām nedarbojas pilnvērtīgi.
