
Ministru prezidents Andris Kulbergs asi kritizējis iekšlietu ministru Jāni Dombravu (NA) un Nacionālo apvienību (NA) par sagatavoto imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānu.
Premjers uzskata, ka dokuments valdībā virzīts nepietiekami sagatavots un nesaskaņots, savukārt Dombrava norāda, ka plāna sagatavošanai valdības rīcības plānā bijis noteikts konkrēts termiņš — 1. septembris — un tā saskaņošana notikusi visu augustu.
Pēc premjera publiskās kritikas Nacionālā apvienība paziņojusi, ka prasīs Kulbergam skaidrojumus par iebildumiem pret plānā piedāvātajiem pasākumiem.
Kulbergs savā ierakstā “Facebook” NA rīcību migrācijas jautājumā raksturoja ļoti asi, salīdzinot to ar “niķīga bērnudārznieka histēriju”, bet Dombravas darbu nosaucot par “teātra cīņu” ar imigrāciju.
Premjera ieskatā Dombravam svarīgāks esot politiskais troksnis, nevis reāls rezultāts migrācijas ierobežošanā.
“Acīmredzot Dombravam nav svarīgs reāls rezultāts migrācijas ierobežošanā, bet gan skaļa un bezjēdzīga bļaustīšanās,” rakstīja Kulbergs.
“Nav bijis pat normāla saskaņošanas cikla”
Kulbergs norāda, ka Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums valdības sistēmā iesniegts pirmdien, 31. augustā, plkst. 12.59 — aptuveni pusotru stundu pirms koalīcijas sanāksmes.
Pēc premjera teiktā, dokuments nebija pilnībā saskaņots ar 14 institūcijām, tostarp Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Ārlietu un Labklājības ministriju, Valsts kanceleju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
Kulbergs uzskata, ka šādā situācijā nevar apgalvot, ka kāds apzināti bloķējis plāna virzību.
“Nav runas par kādu ‘iestrēgušu saskaņošanu’. Nav bijis pat normāla saskaņošanas cikla,” rakstīja premjers.
Viņš arī norādīja, ka pēc projekta precizēšanas tas neesot nosūtīts ministrijām atkārtota viedokļa saņemšanai.
Premjers uzsvēra, ka iekšlietu ministram migrācijas politikas risinājumu sagatavošanai bijuši gandrīz trīs mēneši — kopš jūnija sākuma.
Dombrava: rīcības plānā termiņš bija 1. septembris
Savukārt Dombrava uzsver, ka valdības rīcības plānā bijis noteikts konkrēts termiņš — 1. septembris — līdz kuram bija jāvirza parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala secinājumi.
Pēc ministra teiktā, Iekšlietu ministrija komisijas gala secinājumus pārstrādājusi konkrētā rīcības plānā.
“Mēs sagaidījām, ka tas jau šodien tiks skatīts valdības sēdē, jo visu augusta mēnesi notika saskaņošanas darbs ar ministrijām, kur ļoti daudz ieteikumu ir ņemti vērā un iestrādāti,” sacīja Dombrava.
Pēc viņa teiktā, pašlaik imigrācijas ierobežošanas plānā ir vairāk nekā 70 punktu ar konkrētiem rīcības algoritmiem turpmākās imigrācijas politikas veidošanai.
Dombrava pauda nožēlu, ka plāns vēl nenonāks valdības darba kārtībā, un izteica cerību, ka tas tiks izskatīts vēlākais nākamajā nedēļā.
Ko paredz Dombravas plāns?
Dombravas virzītajā imigrācijas ierobežošanas plānā paredzēti vairāk nekā 70 pasākumi. Starp tiem ir trešo valstu pilsoņu kvotas, stingrāka ārvalstnieku nodarbinātības kontrole un ierobežojumi pašnodarbinātajiem, kā arī pastiprinātas pārbaudes tādās platformās kā “Bolt” un “Wolt”, innformē aģentūra LETA.
Būtiska plāna daļa attiecas uz ārvalstu studentiem. Iecerēts noteikt stingrākas uzņemšanas un studiju apmeklējuma prasības, ierobežot ārvalstu studentu īpatsvaru augstskolās un palielināt pašu augstskolu atbildību par pārkāpumiem.
Plāns paredz arī stingrākus noteikumus patvēruma meklētājiem, tostarp regulāru reģistrēšanos, kā arī papildu drošības pārbaudes lidostā un starptautiskajos pasažieru pārvadājumos.
Atsevišķi priekšlikumi skar trešo valstu autovadītājus, Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšanu un grozījumus Krimināllikumā, paredzot atbildību par apzinātu atbalstu migrācijas instrumentalizācijai un citiem hibrīdapdraudējumiem pret Latviju.
Kulbergs: migrācijas ierobežošanas mērķis nav mainījies
Neraugoties uz aso kritiku Dombravam, Kulbergs uzsver, ka valdības politiskais mērķis migrācijas jautājumā neesot mainījies.
Pēc premjera teiktā, Latvijai nepieciešama stingrāka migrācijas kontrole, ierobežojot nepamatotu trešo valstu pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos valstī.
“Valdības mērķis nav mainījies. Mums ir jāierobežo nekontrolēta migrācija un jāaizver iespējas sistēmu apiet,” norādīja Ministru prezidents.
Valdības rīcības plānā jau paredzēts ierobežot jaunu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, noteikt pieļaujamo trešo valstu pilsoņu skaitu, stiprināt uzturēšanās atļauju un to nosacījumu kontroli, kā arī liegt negodprātīgiem uzaicinātājiem uzaicināt ārvalstniekus.
Tomēr Kulbergs uzsver, ka valdībai iesniegtajiem risinājumiem jābūt juridiski pamatotiem un savstarpēji saskaņotiem.
Par plānu saglabājušies būtiski iebildumi
Par vairākiem Dombravas piedāvātajiem pasākumiem saglabājušies ministriju un sociālo partneru iebildumi.
Valsts kanceleja norādījusi, ka informatīvajā ziņojumā nedrīkstētu ietvert konceptuālus migrācijas politikas jautājumus, kuri pēc būtības būtu risināmi politikas plānošanas dokumentā.
Ekonomikas ministrija iebildusi pret atsevišķas darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu trešo valstu pilsoņiem, norādot, ka darba laika uzskaiti jau regulē Darba likums un jauna sistēma radītu papildu administratīvo un finanšu slogu uzņēmējiem.
EM nav atbalstījusi arī piedāvājumu ierobežot trešo valstu pilsoņu iespējas darboties kā pašnodarbinātajiem.
Būtiskus iebildumus izteikuši arī darba devēju pārstāvji.
Latvijas Darba devēju konfederācija uzsver, ka migrācijas regulējuma ļaunprātīga izmantošana ir jānovērš, taču kontroles mehānismiem jābūt samērīgiem, praktiski īstenojamiem un tie nedrīkst nepamatoti dublēt jau esošos uzņēmēju pienākumus.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera savukārt kopumā atbalsta migrācijas kontroles stiprināšanu, bet aicina izvēlēties mērķētus un datos balstītus risinājumus.
Ārlietu ministrijas iebildumi skar atsevišķu priekšlikumu juridisko kompetenci un Latvijas rīcību Eiropas Savienības līmenī.
Premjera ieskatā iekšlietu ministrs nevar vienpersoniski pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar citas ministrijas vai Latvijas rīcību Eiropas Savienības līmenī.
NA prasīs Kulbergam skaidrojumus
Pēc premjera publiskās kritikas Nacionālā apvienība paziņojusi, ka prasīs Kulbergam skaidrojumus par iebildumiem pret imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānu.
NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Butāns aģentūrai LETA norādīja, ka imigrācijas ierobežošana ir viena no partijas prioritātēm un tā nostiprināta gan valdības deklarācijā, gan rīcības plānā.
“Tagad šādi pēkšņi emocionāli iebildumi liek domāt par šauru ekonomisku grupu interesēm vai atsevišķu politiķu nevēlēšanos rīcības plānu pildīt, kas mums ir nepieņemami, tāpēc prasīsim premjeram skaidrojumus,” sacīja Butāns.
NA vēl lems par skaidrojuma pieprasīšanas formātu, taču plāno aicināt premjeru savu nostāju skaidrot klātienes sarunā.
Atbildot uz jautājumu par NA turpmāko darbu koalīcijā, Butāns norādīja, ka partija joprojām cer panākt vienošanos par imigrācijas ierobežošanu.









