6.septembrī Daugavpilī divas reizes būs skatāms iestudējums “Upes tūres. Daugava”. Pirms tam to varēs redzēt arī citviet Latgalē.
Kopā ar zalkti-pavadoni skatītāji dosies no Rīgas līča augšup pa upi un vienlaikus – cauri vairākiem tās vēstures gadsimtiem. Šajā ceļojumā savīsies stāsti par applūdušām pilsētām un cilvēkiem, kuri dzīvo Daugavas krastos, kā arī par raganām, hidroelektrostacijām un dzīvnieku migrāciju.
Iestudējums ir daļa no Starptautiskā jaunā teātra festivāla Homo Novus programmas. To kopā ar Latvijas radošo komandu un Daugavas krastos dzīvojošajām kopienām radījusi britu teātra kompānija Stan’s Cafe. Teksta autori ir Diāna Kondraša un Rvins Varde, režisore – Lūsija Bērda. Izrādes vienīgo tēlu – asprātīgo zalkti – atveido Eduards Beļnikovs.
Ne tikai likteņupe
Izrādē Daugava nav tikai ģeogrāfisks objekts, bet upe, ap kuru gadsimtu gaitā veidojušies visdažādākie stāsti. Iestudējuma veidotāji pētīja vēstures avotus un folkloru, devās ekspedīcijās un sarunājās ar cilvēkiem, kuri dzīvo tās krastos.
Kā stāsta dramaturģe Diāna Kondraša, izpētes laikā līdzās ierastajam priekšstatam par Daugavu kā vienu no Latvijas simboliem atklājusies pavisam cita upe.
“Iznira arī stāsti par sērijveida slepkavām, raganām, dzērumā nogremdētiem kuģiem un visādu mošķu fobijām. Tā arī cenšamies šajā darbā lavierēt starp grotesko un skaisto ,” viņa stāsta.
Ceļojums norisinās uzreiz divās dimensijās – ģeogrāfiskajā un laika.
“Laika ziņā mēs sākam no ledāju iešanas un beidzam ar to, ko šobrīd nozīmē dzīve pierobežā. Kustamies pret straumi, sākot no Daugavas ietekas Baltijas jūrā, virzoties tālāk, tālāk un tālāk,” skaidro Kondraša.
Autori uzdod arī jautājumu, kuri cilvēku stāsti laika gaitā kļūst par konkrētas vietas vēsturi. Tāpēc izrādē iekļauti arī mūsdienu Daugavas krastu iedzīvotāju stāsti.
Upe, kas nebeidzas pie robežas
Daugavas izpēte iestudējuma veidotājus neizbēgami aizveda arī līdz robežu un identitātes tēmai. Liela daļa upes atrodas ārpus Latvijas: Daugava sākas Krievijā, pēc tam plūst cauri Baltkrievijai un tikai tad nonāk Latvijas teritorijā.
“Šobrīd runāt par Daugavu nozīmē runāt arī par identitāti. Latvijas teritorijā ap Daugavu satiekas trīs novadi, bet aiz robežas paliek vēl divas trešdaļas upes. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija saprast, kā izrādē šo upes sākumu uzlūkot, ja palikt apolitiskiem ir neiespējami,” stāsta Kondraša.
Ar šo pašu problēmu saskārās māksliniece Ūna Laukmane, kura radīja vienu no galvenajiem iestudējuma vizuālajiem elementiem – vairāk nekā piecus metrus garu Daugavas tekstila karti.
Tā veidota pēc tā saukto lentveida karšu (ribbon maps) principa: līkumoto upi “iztaisno” vienā līnijā, saglabājot mērogu. Kartē atzīmētas valstu robežas, tilti, pārceltuves, dambji, elektrostacijas, apdzīvotās vietas un citas ar Daugavu saistītas vietas.
Īpašs izaicinājums māksliniecei bija attēlot Daugavas posmus, kas atrodas Krievijā un Baltkrievijā.
“Lielais uzdevums bija meklēt, kā atšķiras Daugavas daļas, kas ir Krievijā un Baltkrievijā. Tāds bija izrādes veidotāju uzstādījums. Mūsu diskusijas bija ļoti aktīvas, brīžam nesaprotošas, brīžam atkal ļoti saprotošas. Manuprāt, Daugava tajā vietā ir pilnīgi citādāka. Mēģinu to parādīt ar krāsu skarbumu,” stāsta Ūna Laukmane.
Pieci metri Daugavas no auduma, filca un ķēdēm
Kartes veidošanā Ūna Laukmane izmantoja dažādas faktūras audumus, apdruku, izšuvumus, filcu, ķēdes un citus materiālus. Izvēloties tēlus, māksliniece cita starpā balstījās dokumentālos stāstos, kas dzirdēti ekspedīcijā gar Daugavu.
“Daugavu gribēju parādīt ne tikai kā ģeogrāfisku līniju, bet kā dzīvu personāžu ar savu raksturu un vēsturi,” skaidro viņa.
Pati māksliniece nekad nav dzīvojusi pie Daugavas, taču jau gandrīz 30 gadus brauc uz Sēliju svinēt Līgo un vēro, cik dažāda var būt viena un tā pati upe.
Vienu gadu tā ir dziļa un ar spēcīgu straumi, citu – sekla un mierīga, bet reizēm ūdens ir tik maz, ka smiltīs var spēlēt futbolu.
Šo Daugavas mainīgumu Laukmane centusies atainot arī savā darbā.
Skatītāji – augšup pa upi, izrāde – lejup
“Upes tūres. Daugava” ir britu kompānijas Stan’s Cafe cikla River Tours astotais iestudējums. Iepriekš šādu izrāžu galvenās varones bijušas Temza, Eivona, Nigēra, Volga un citas upes.
Taču šoreiz Daugava kļūst ne tikai par izrādes galveno varoni, bet arī par tās maršrutu. No 4. septembra iestudējumu izrādīs brīvā dabā dažādās vietās upes krastos.
Veidojas interesanta pretēja kustība: izrādē skatītāji ceļo no upes ietekas augšup pa Daugavu, bet pati izrāde dodas pretējā virzienā – no Krāslavas uz Rīgu.
Tikšanās ar Daugavu – kur un kad?
Pirmā izrāde notiks 4. septembrī plkst. 18.00 Krāslavas Tirgus laukumā.
5. septembrī plkst. 15.00 izrādi varēs redzēt Juzefovas parkā Naujenē.
Savukārt 6. septembrī tā nonāks Daugavpilī. Pilsētā paredzētas divas izrādes:
- plkst. 14.00 – Bruģu ielas promenādē;
- plkst. 18.00 – Cietokšņa promenādē.
Pēc Daugavpils izrāde turpinās ceļu lejup pa Daugavu, pakāpeniski tuvojoties Rīgai.
Pilns izrāžu grafiks pieejams festivāla Homo Novus tīmekļvietnē. Izrāde notiek latviešu valodā, ir pieejams tulkojums angļu valodā.
Izrāde notiek brīvā dabā; tās laikā skatītāji var brīvi pārvietoties.
Pa Daugavu – bez šķēršļiem
Organizatori norāda, ka izrādes norises vieta ir pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos. Izrāde notiek mierīgā jeb relaxed performance formātā: skatītāji jebkurā brīdī var ierasties vai aiziet, un izrādē nav izteiktu sensoru kairinātāju.
Pie ieejas apmeklētājus sagaidīs festivāla brīvprātīgais, kurš palīdzēs nokļūt līdz izrādes norises vietai un nepieciešamības gadījumā sniegs arī citu palīdzību.
Atsevišķām izrādēm Rīgā paredzēti papildu piekļūstamības risinājumi: 11. septembrī plkst. 11.30 Strazdumuižā notiks taktilā tūre, bet plkst. 12.00 izrāde būs pieejama ar audio aprakstu. Tajā pašā dienā plkst. 17.00 uz AB dambja izrāde būs pieejama ar tulkojumu zīmju valodā.
Ieeja ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija. Lai reģistrētos izvēlētajai izrādei, aizpildiet šo anketu.
