Augusta otrajā pusē aktuālākā tēma vecākiem, pedagogiem un skolēniem ir 1. septembris un mācību procesa sākums. Diez vai kļūdīsimies, sakot, ka neviena no šīm trim pusēm īpaši nevēlas atgriezties skolā.
Kāpēc tā notiek un kā sev palīdzēt, jautājām Daugavpils Pusaudžu resursu centra psiholoģei Jeļenai Podmišaņinai. Dalāmies ar šo svarīgo informāciju.
Pirmsskolas panikas iemesli
Jeļena, mēģinot izprast 1. septembra tuvošanās izraisītā stresa iemeslus, atsaucas uz ģimenes psiholoģes Ludmilas Petranovskas pārdomām. Viņa aicina padomāt, kā mācību process tiek organizēts Eiropas un citās pasaules valstīs un kāpēc tur nav tik masveidīga satraukuma.
Valstīs ārpus postpadomju telpas nav tik krasas robežas: 31. maijs — pēdējā mācību diena un trīs brīvības mēneši, pēc tam — 1. septembris un deviņi skolas mēneši.
Tur attieksme ir vienmērīgāka un mierīgāka, atšķirībā no mums, kur spriedze tiek mākslīgi radīta.
Papildu stresu rada situācija izglītības sistēmā. Pedagogi nervozē reformu gaidīšanas un īstenošanas dēļ, vecāki raizējas par to, kas viņus sagaida klasē, kādas pārmaiņas vasaras laikā notikušas skolā, un viss šis fons gribot negribot tiek nodots mūsu bērniem.
Mainām attieksmi
Šajā situācijā Jeļena iesaka atcerēties Deila Kārnegija domu: “Mēs ne vienmēr spējam mainīt dzīves situāciju, taču vienmēr varam mainīt savu attieksmi pret to.”
Un uzņemties atbildību.
“Tagad mēs visi kopā sākam mācību gadu. Tas nav tikai pirmais septembris vai tikai septembris, tas ir deviņus mēnešus ilgs maratons. Tāpēc jau tagad mierīgi jāpadomā un jāaprēķina savi spēki,” saka psiholoģe.
Vasara ir laiks emocionālai atpūtai, taču uzkrāto spēku nepietiks visam mācību periodam. Tāpēc jāizmanto visiem zināmi padomi:
- ievērot darbu/mācību un atpūtas režīmu;
- neaizmirst par fiziskajām aktivitātēm;
- pietiekami gulēt un pilnvērtīgi ēst.
Tas viss darbojas.
Protams, vecāki ir pirmie un svarīgākie cilvēki bērnu dzīvē. Tieši viņiem jāiegulda vislielākais darbs. Padoms vecākiem — esiet uzmanīgi pret savu skolēnu vajadzībām. Gan sākumskolas vecuma bērniem, gan pusaudžiem ir nepieciešama mijiedarbība ar vecākiem.
Dažādos vecumos atšķiras arī saskarsmes formas. Ar maziem bērniem mēs komunicējam caur spēli vai grāmatu, bet ar pusaudžiem var doties iepirkties vai noskatīties filmu. Viss ir atkarīgs no bērna individuālajām īpatnībām.
Ieviešam jaunus noteikumus
Jeļena Podmišaņina iesaka pievērst uzmanību šādiem aspektiem, kas palīdzēs veiksmīgai mijiedarbībai ģimenē:
- Sistēma. Kārtība, kas konkrētajā ģimenē ir vispiemērotākā bērnam. Ar laiku viņš pie šīs kārtības pierod, tā sniedz drošības sajūtu un palīdz koncentrēt uzmanību uz konkrētiem uzdevumiem.
- Dienas režīms. Ikdienas darbību veikšana noteiktā laikā. Ir pieļaujamas nelielas laika nobīdes, taču ne pastāvīgi.
- Rīcības veids. Atrast veidu, kā bērnam ir visvieglāk mācīties. Lai to izdarītu, jāpavēro, kā viņš vislabāk uztver informāciju — klausoties, vizuāli, sarunājoties un kopīgi iztirzājot tēmu, caur jokiem, piemēriem… Turklāt vienmēr jāatceras, kādā veidā zināšanas tiek pārbaudītas skolā (rakstiski vai mutiski), un jāgatavojas, ņemot vērā arī šo faktoru.
- Uzmanība bērnam. Turēt acis, ausis un sirdi atvērtu, sajust un pamanīt pārmaiņas bērnā, runāt ar viņu.
Šos principus ne vienmēr ir iespējams uzreiz apgūt un ieviest. Tos ieteicams savā dzīvē ieviest pakāpeniski, un ar laiku viss izdosies, ir pārliecināta psiholoģe.
Atceramies arī par sevi
Bet kas atliek vecākiem? Jeļena aicina pieaugušos pievērsties tiem pašiem četriem iepriekš minētajiem punktiem. Tie darbojas arī attiecībā uz vecākiem.
Tātad mierīgi gaidām rudens sākumu, saprotam un pieņemam neizbēgamo, bez fanātisma sākam šo posmu un ieviešam jaunus ieradumus. Un viss izdosies!
