Pēc spēcīgās vētras 22.–23. augustā Latgalē turpinās seku novēršana. Galvenie ceļi jau ir attīrīti, bet pilsētās elektroapgāde un sakari lielākoties atjaunoti. Tomēr atsevišķās apdzīvotās vietās un mājās problēmas joprojām saglabājas.
Pēc 25. augusta rīta datiem, visā Latvijā bez elektrības joprojām bija aptuveni 31 tūkstotis klientu. Starp reģioniem, kuros saglabājas nopietnākie elektroapgādes traucējumi, ir Preiļu un Rēzeknes novadi. Arī mobilie sakari atsevišķās vietās Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes novados vēl nav pilnībā atjaunoti.
“Chayka” aprunājās ar pašvaldību pārstāvjiem un iedzīvotājiem, lai noskaidrotu, kāda situācija šobrīd ir uz vietas.
Augšdaugavas novadā bez elektrības vēl bija 138 klienti
25. augusta rītā Augšdaugavas novadā bez elektrības joprojām bija 138 klienti, “Chayka” pastāstīja novada pašvaldības tehniskais direktors Valērijs Ļaksa.
Pēc viņa teiktā, visvairāk šādu gadījumu bija Sventes un Medumu pagastos. Savukārt lielākās apdzīvotās vietas ilgstoši elektroapgādes pārtraukumi lielākoties neskāra.
“Mums ar elektrību mazliet vairāk paveicās. Lielajās apdzīvotajās vietās nebija ļoti ilgstošu elektrības atslēgumu. Palikuši lokāli gadījumi — atsevišķas mājas,” pastāstīja Valērijs.
Problēmas bija arī ar mobilajiem sakariem un ūdensapgādi. Piemēram, Naujenē pašvaldība pieslēdza ģeneratoru, lai nodrošinātu ūdens padevi.
Ģeneratorus pašvaldība ir gatava nodrošināt arī citos gadījumos, ja elektrības ilgstoši nav. Piemēram, tos var izmantot saldēšanas iekārtām. Tomēr, pēc Ļaksas teiktā, iedzīvotāji masveidā pēc šādas palīdzības nav vērsušies.
Ja palīdzība tomēr ir nepieciešama, vispirms jāsazinās ar sava pagasta pārvaldi. Kontaktinformāciju var atrast šeit.
Vairāk nekā 1500 nogāztu koku, bet ceļi jau attīrīti
Viena no redzamākajām vētras sekām Augšdaugavas novadā ir nogāztie koki. Pašvaldība jau saskaitījusi vairāk nekā 1500. Pēc Valērija teiktā, galvenie pašvaldības ceļi pašlaik ir attīrīti un pa tiem var pārvietoties.
Cietuši arī pašvaldības objekti, “Chayka” pastāstīja novada domes preses dienestā.
Piemēram, dabas parkā Putnu salā bojāts skatu tornis un stipri cietis savvaļas dzīvnieku voljērs. Berķeneles parkā krītošie koki sabojājuši aprīkojumu un citus objektus. Upānu sētā Slutišķu ciemā vētra izrāvusi vārtus.
Zaudējumu apmērs pagaidām nav zināms. Pašlaik tos aprēķina pagastos. Pēc Ļaksas teiktā, provizoriskie aprēķini varētu būt gatavi nākamās nedēļas sākumā. Pēc tam būs skaidrs, kādu palīdzību novads lūgs valstij.
Krāslavā elektroapgādi atjaunoja diennakts laikā
Krāslavā elektrība un sakari pazuda 22. augusta vakarā, vētras spēcīgākajā brīdī. Elektroapgādes pārtraukuma dēļ nedarbojās katlumāja, tāpēc nebija karstā ūdens. Slēgtas bija degvielas uzpildes stacijas un lielākā daļa veikalu, darbojās tikai vietējais veikalu tīkls “Sapnis”.
Sakari sāka atjaunoties svētdien, bet ap plkst. 20.00 parādījās elektrība. Slimnīcai pašvaldība pieslēdza ģeneratoru.
“Kopumā Krāslavā viss pagāja diezgan viegli un ātri. Man viss bija saprotami un mierīgi,” “Chayka” pastāstīja pilsētas iedzīvotāja Kristīna Filatova.
Pašlaik pašā Krāslavā situācija ir normalizējusies. Taču atsevišķās vietās Krāslavas novadā problēmas vēl saglabājas, lai gan elektroapgāde pakāpeniski tiek atjaunota.
Preiļu novadā elektroapgāde vēl visur nav atjaunota
Preiļos un lielākajā daļā novada elektroapgāde ir atjaunota. Tomēr 25. augusta rītā bez tās joprojām bija 2253 objekti, ziņoja pašvaldība.
Visvairāk atslēgumu bija Aglonas pagastā — 1015 objektos. Taču arī tur elektroapgāde jau pakāpeniski tiek atjaunota, stāsta iedzīvotāji.
Vietās, kur elektrības vēl nav, ūdensapgādei un telefonu uzlādei izmanto ģeneratorus. Preiļu slimnīca ar ģeneratora palīdzību darbojās 45 stundas, ziņoja informācijas aģentūra LETA.
Pēc vētras pašvaldība plāno pārbaudīt gatavību šādām situācijām. Ģeneratori jo īpaši nepieciešami ūdensapgādes objektos un, iespējams, arī izglītības iestādēs.
Sociālajam dienestam uzdots apzināt iedzīvotājus, kuriem palīdzība varētu būt īpaši nepieciešama. Novada mērs Aldis Adamovičs situāciju pēc vētras nosauca par kritisku.
Sakaru traucējumi saglabājas vietās, kur joprojām nav elektrības
Mobilās sakaru problēmas pēc vētras lielā mērā ir saistītas tieši ar elektroapgādes pārtraukumiem, vēsta LETA.
Pēc “Bite Latvija” datiem 25. augusta rītā ārējā elektroapgāde vēl nebija atjaunota 33 uzņēmuma bāzes stacijās. Daudzas no tām darbojas, izmantojot rezerves barošanas avotus. Traucējumi skar mazāk nekā 1% “Bite” klientu.
Latgalē atsevišķas sakaru problēmas joprojām saglabājas Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes apkārtnē. Pilsētās tīkla darbība lielākoties ir atjaunota.
“Tele2” ziņo, ka jau novērsis vairāk nekā 90% pēc vētras radušos problēmu. Daļa bāzes staciju turpina darboties ar ģeneratoriem.
Aktuālajiem elektroapgādes pārtraukumiem var sekot “Sadales tīkla” digitālajā kartē.
Kāpēc Latgalē bija tik daudz postījumu, lai gan stiprs vējš netika prognozēts
Latgalē stiprs vējš pūta aptuveni 12 stundas. Kā skaidroja Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis, tik ilgstošas slodzes laikā koks nepārtraukti šūpojas un kādā brīdī neiztur.
Turklāt pirms vētras ilgstošo lietavu dēļ zeme reģionā bija stipri izmirkusi un slikti noturēja koku saknes. Kokiem vēl bija lapas, tāpēc to vainagi darbojās kā buras. Pat ar aptuveni 20 metrus sekundē spēcīgām vēja brāzmām pietika, lai kokus izrautu ar saknēm.
Vējš ilgi pūta gandrīz no viena virziena. Koki šūpojās un krita uz elektro- un sakaru līnijām.
