Pēc desmit darbības gadiem Ruģeļu ūdenskrātuvē savu darbību pārtrauca veikparks, kas bija viens no pirmajiem šāda veida aktīvās atpūtas objektiem Daugavpilī.
Tā īpašnieks uzskata, ka pašvaldības lēmums nepagarināt zemes nomas līgumu bijis negaidīts un netaisnīgs, savukārt Daugavpils valstspilsētas pašvaldība norāda, ka nomnieks nav izpildījis vairākus līguma un būvniecības nosacījumus, par kuriem ticis brīdināts jau iepriekš.
Rakstā skaidrojam, kāpēc veikparks savu darbību pārtrauca un kā notikušo skaidro abas puses.
Uzņēmējs: “Mēs bijām pārliecināti, ka līgumu pagarinās”
Veikparka izveidotājs Aigars Soldāns sarunā ar “Chayka” uzsver, ka pašvaldība līgumu nav lauzusi – vienkārši pēc desmit gadu termiņa beigām to nav pagarinājusi.
“Tehniski viņi neko nepārtrauca. Mums bija desmit gadu nomas līgums, un, kad tas beidzās, pašvaldība nolēma to nepagarināt,” saka uzņēmējs.
Viņš stāsta, ka pēdējos gados regulāri komunicējis ar Pilsētplānošanas un būvniecības departamentu, cenšoties sakārtot visu nepieciešamo dokumentāciju. Pēc viņa teiktā, būves vairākkārt pārvietotas tālāk no ūdens, jo to pieprasījusi Būvvalde.
“Kad pirms desmit gadiem sākām darbu, neviens neteica, ka objekti atrodas pārāk tuvu ūdenim. Vēlāk mums lika tos pārvietot. Mēs pasūtījām celtni, veicām mērījumus un visu pārbīdījām atbilstoši prasībām. Pēdējā tikšanās reizē mums teica, ka viss ir kārtībā, atliek iesniegt projektu, ko arī izdarījām.”
Uzņēmējs atzīst, ka, iespējams, viņa kļūda bija paļaušanās uz komunikāciju ar būvvaldi, nevis tiešu saziņu ar pašvaldības vadību.
“Par atteikumu uzzinājām no vēstules”
Soldāns stāsta, ka atteikums pagarināt līgumu viņam bijis pārsteigums.
“Mēs visu sakārtojām, iesniedzām dokumentus un bijām pārliecināti, ka līgumu pagarinās. Tad saņēmām vēstuli, kurā bija pateikts, ka mums teritorija jāatbrīvo.”
Viņš arī noliedz publiski izskanējušos pārmetumus par nesakoptu teritoriju.
“Mēs nekad tur neesam uzturējuši nekārtību. Tieši otrādi – paši maksājām par atkritumu konteineriem, izvedām atkritumus un regulāri sakopām teritoriju. Kad aizgājām, tikai tad sāka krāties atkritumi.”
Pēc viņa teiktā, pirmos gadus komanda par saviem līdzekļiem nodrošinājusi arī biotualetes, palīdzējusi sakopt pludmali un ieguldījusi teritorijas attīstībā.
Uzņēmējs saskata saistību ar Ruģeļu attīstības projektu
Uzņēmējs uzskata, ka atteikums pagarināt līgumu varētu būt saistīts ar Ruģeļu ūdenskrātuves teritorijas pārbūves iecerēm.
Viņš stāsta, ka projekta izstrādes laikā ar viņu tikušies plānotāji un sākotnēji apliecinājuši, ka veikparks tiks saglabāts kā daļa no jaunās teritorijas.
“Vēlāk izrādījās, ka mūsu vietā paredzēta cita infrastruktūra. Mums tā arī īsti nekļuva skaidrs, kāpēc situācija mainījās.”
Uzņēmējs arī kritizē pašvaldības ieceri nākotnē veidot jaunu veikparku Stropu ezera krastā par publiskiem līdzekļiem.
“Manuprāt, pašvaldībai nevajadzētu konkurēt ar privātu uzņēmēju, kurš jau desmit gadus strādāja šajā jomā.”
Pašvaldība: nosacījumi bija zināmi jau 2024. gadā
Savukārt Daugavpils valstspilsētas pašvaldība portālam “Chayka” sniegtajā skaidrojumā uzsver, ka jautājums par līguma pagarināšanu tika skatīts vairāk nekā gadu pirms nomas termiņa beigām.
Pašvaldība norāda, ka nomnieks 2024. gada jūnijā iesniedza lūgumu pagarināt līgumu. Tā paša gada jūlijā Pilsētbūvniecības un vides komisija konceptuāli atbalstīja līguma pagarināšanu līdz 2033. gadam, taču izvirzīja konkrētus nosacījumus – līdz 2025. gada 27. septembrim bija jāsakārto visa būvniecības dokumentācija teritorijā esošajiem un plānotajiem objektiem. Vienlaikus pašvaldība brīdināja, ka nosacījumu neizpildes gadījumā līgums netiks pagarināts.
Pārbaudēs konstatēja neatbilstības
Pašvaldība skaidro, ka komisija, izvērtējot situāciju, konstatējusi vairākas problēmas – teritorija neesot bijusi pienācīgi sakopta, nebija sakārtota būvniecības dokumentācija, kā arī daļa būvju atradās bez nepieciešamās saskaņošanas.
2025. gada vasarā jautājums tika skatīts atkārtoti, un komisija vēlreiz atbalstīja līguma pagarināšanu, šoreiz uz vienu gadu, dodot iespēju novērst konstatētās neatbilstības. Vienlaikus tika uzdots veikt teritorijas apsekošanu un sagatavot aktu par tās stāvokli.
Pēc Būvvaldes pārbaudes tika secināts, ka teritorijā atrodas būves, kuras var kvalificēt kā patvaļīgu būvniecību, būvatļaujas nosacījumi nav izpildīti, būves nav nodotas ekspluatācijā un noteiktajā termiņā nav iesniegta nepieciešamā dokumentācija.
Tieši šo iemeslu dēļ pašvaldība nolēma nomas līgumu nepagarināt.
Ruģeļos turpinās labiekārtošanas darbi
Pašvaldība norāda, ka Ruģeļu ūdenskrātuves teritorijā tiek īstenots Eiropas Savienības finansētais projekts “UrbUmbrella“, kura mērķis ir dabas atjaunošana un teritorijas labiekārtošana.
Projekta ietvaros paredzēts izveidot bioloģiskās daudzveidības zonu, bērnu aktīvās atpūtas laukumu, suņu pastaigu zonu, uzstādīt higiēnas moduli, atkritumu konteinerus un citu infrastruktūru.
Tādējādi abu pušu versijas par notikušo atšķiras. Uzņēmējs uzskata, ka viņš darījis visu iespējamo, lai izpildītu pašvaldības prasības, un atteikums viņam bijis negaidīts. Savukārt pašvaldība norāda, ka par konstatētajiem trūkumiem nomnieks tika informēts savlaicīgi, taču noteiktajā termiņā tie netika novērsti, tādēļ juridiska pamata pagarināt līgumu nebija.
