2026. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā reģistrēti 3 672 telefonkrāpšanas gadījumi, no kuriem 930 gadījumos iedzīvotāji zaudējuši naudu. Kopumā krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši 7,145 miljonus eiro.
Latgalē šajā pašā periodā reģistrēti 395 telefonkrāpšanas gadījumi, no kuriem 148 gadījumos iedzīvotāji cietuši – krāpniekiem izdevies izkrāpt 936 666 eiro.
Par to “Chayka” informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Priede, atsaucoties uz Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes datiem.
Daugavpils iedzīvotāji joprojām saņem krāpnieku zvanus
Daugavpils iedzīvotāji regulāri saņem krāpnieku zvanus, par kuriem cita starpā informē arī “Chayka”. Tā, piemēram, 8. jūlijā kādai iedzīvotājai piezvanīja nepazīstams vīrietis no Lietuvas numura. Viņš runāja krievu valodā ar nelielu akcentu un stādījās priekšā kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbinieks.
Sarunas laikā krāpnieks paziņoja, ka sievietei it kā jānosūta dokumenti, taču tam esot nepieciešams viņas personas kods. Viņš runāja uzstājīgā tonī. Sieviete sarunu pārtrauca.
Tajā pašā dienā citam pilsētas iedzīvotājam lietotnē WhatsApp piezvanīja nepazīstama persona vārdā Vladimirs.
“Vladimirs” stādījās priekšā kā Rīgas policijas darbinieks un, lai to apliecinātu, kamerā rādīja viltotu policista apliecību. Krāpnieks interesējās, vai iedzīvotājs pazīst kādu konkrētu personu. Iedzīvotājs sarunu pārtrauca.
“Ja policijai nepieciešams sazināties ar konkrētu personu, amatpersonas izmanto elektronisko pastu, telefona zvanus vai saziņu klātienē. Valsts policijas amatpersonas neizmanto WhatsApp videozvanus, lai procesu ietvaros sazinātos ar iedzīvotājiem vai pieprasītu personas vai finanšu datus,” “Chayka” skaidroja Elīna Priede.
Viņa piebilda, ka ikdienas publiskajai saziņai ar iedzīvotājiem Valsts policija izmanto oficiālos saziņas kanālus – savu tīmekļvietni un kontus sociālajos tīklos Facebook, Instagram, Threads un X.
“Tajos tiek publicēta aktuālā informācija, tostarp brīdinājumi par krāpniecību un ieteikumi drošībai,” norādīja Valsts policijā.
Vai krāpniekiem ir parādījušās jaunas shēmas, par kurām iedzīvotājiem būtu jāzina?
Valsts policijā skaidro, ka krāpšanas shēmas būtiski nemainās.
“Krāpnieki veic vairākus zvanus, kuru laikā cenšas iegūt personas un finanšu datus vai pārliecināt iedzīvotājus pašiem veikt naudas pārskaitījumus vai piešķirt piekļuvi saviem bankas kontiem. Rezultātā iedzīvotāji zaudē ievērojamas naudas summas,” stāsta Elīna Priede.
Pēc policijas datiem, joprojām viena no izplatītākajām krāpšanas shēmām ir telefonkrāpšana jeb višings. Tieši šī shēma visbiežāk rada iedzīvotājiem lielākos finansiālos zaudējumus.
Šīs shēmas ietvaros krāpnieki visbiežāk uzdodas par pazīstamu iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem. Viņi var izmantot tādu iestāžu un uzņēmumu nosaukumus kā Latvenergo, Elektrum, Sadales tīkls, Valsts policija, mobilo sakaru operatori, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, bankas, pasta un sociālie dienesti.
Ar visām šobrīd zināmajām krāpšanas shēmām detalizēti var iepazīties Valsts policijas tīmekļvietnē.
Lai pasargātu sevi un savus tuviniekus, Valsts policija aicina:
- neizpaust savus personas datus, PIN kodus, paroles un Smart-ID piekļuves kodus;
- atcerēties, ka valsts iestādes un bankas pa tālruni nelūdz nosaukt internetbankas piekļuves datus vai drošības kodus;
- neglabāt paroles un drošības kodus kopā ar bankas karti vai makā;
- neatvērt aizdomīgas saites, kas saņemtas īsziņās vai e-pastā;
- pārbaudīt saņemto informāciju, sazinoties ar attiecīgo iestādi, izmantojot tās oficiālos kontaktus;
- nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus;
- nekavējoties pārtraukt aizdomīgus zvanus.
Ja rodas aizdomas par krāpšanu vai arī krāpšana jau ir notikusi, nekavējoties zvaniet pa tālruni 112 un informējiet par notikušo savu banku.
