Ceturtdienas vakarā pēc darba Mārtiņš paņem telefonu. Viņa skatienu piesaista jauna īsziņa, it kā no valsts iestādes: esot neapmaksāts sods, kas jāsamaksā nedēļas laikā. Pirksts jau gandrīz pieskaras saitei, kad viņš pamana, ka sūtītāja numurs nav zināms un saites adrese izskatās dīvaina.
Vēlāk pie vakariņu galda Anna saka: “Es pagājušajā nedēļā arī gandrīz uzķēros. Facebook Marketplace “pircējs” gandrīz izvilināja naudu ar saiti, kurā it kā vajadzēja apstiprināt pārskaitījumu.” Bērni klusi klausās.
CERT.LV 2025. gada aptauja parāda divus šķietami pretrunīgus skaitļus: 78% iedzīvotāju digitālajā vidē jūtas droši, bet 66% jau ir saskārušies ar krāpniekiem. “Drošības sajūta ir subjektīvs rādītājs un mūsu uztvere ne vienmēr atbilst realitātei,” secina CERT.LV.
Citiem vārdiem sakot, paļaušanās uz to, ka “ar mani tas nenotiks”, vairs nav stratēģija. Pat ja vienreiz visu pamanām laikus, nākamreiz var nepietikt ne uzmanības, ne laika.
Kur esam šobrīd
Iepriekšējos Tet un Chayka.lv kopīgi veidotajos partnermateriālos jau esam runājuši par to, kā ģimene var pasargāt sevi digitālajā vidē: no mājas tīkla drošības pamatiestatījumiem līdz sarežģītām shēmām, kurās krāpnieki kopē balsis un mājaslapas.
Šis joprojām ir svarīgi. Taču šāda aizsardzība dažreiz nenostrādā. Nevis tāpēc, ka tā būtu slikta, bet tāpēc, ka mūsdienu krāpnieki arvien biežāk uzbrūk ne tikai tehnoloģijām. Viņi izmanto cilvēka steigu, nogurumu, uzticēšanos un vēlmi ātri atrisināt problēmu.
Kāpēc tehniskā aizsardzība neaptver visus riskus
Valsts policijas dati par 2025. gadu rāda: Latvijas iedzīvotāji krāpniekiem zaudējuši vismaz 23,7 miljonus eiro. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro. Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8701 notikums, kas saistīts ar krāpšanu vai tās mēģinājumiem. Tas nozīmē, ka kiberapdraudējumu risks turpina pieaugt, sasniedzot līdz šim nepieredzēti augstu līmeni.
Kāpēc šādās situācijās tehniskā aizsardzība ne vienmēr palīdz:
- 21% cietušo minēja steigu un uzmanības zudumu brīdī, kad jārīkojas tūlīt;
- 19% atzina, ka ziņa izskatījās ticama: tai bija pazīstams logotips, pareizs tonis un atbilstošs konteksts;
- 16% iepriekš nebija dzirdējuši par tādu shēmu;
- 16% scenārijs sakrita ar reālu dzīves situāciju, piemēram, gaidītu paciņu, rēķinu vai zvanu.
Šo risku pastiprina vēl viens paradums. Tikai 48% interneta lietotāju 2024. gadā izmantoja unikālas paroles katram kontam. Ja viena un tā pati parole tiek izmantota vairākos kontos, katra šāda kļūda var kļūt arvien dārgāka.
Antivīruss nespēj aizstāt lietotāja modrību. Tas var palīdzēt bloķēt bīstamas vai aizdomīgas vietnes, taču ne vienmēr pasargā situācijā, kad cilvēks pats nolemj pārskaitīt naudu. Smart-ID apstiprinājums nepalīdz, ja cilvēks pats apstiprina darbību, kas sagatavota krāpnieku izveidotā scenārijā.
Tad rodas nākamais jautājums: ko darīt, ja krāpšana tomēr ir notikusi?
Cik aizsargāta ir jūsu ģimene? 5 jautājumi
Atbildiet, izvēloties “Jā” vai “Nē”. Rezultāts parādīsies uzreiz un nekur netiek saglabāts.
Kiberrisku apdrošināšana kā otrais drošības līmenis
Kiberrisku apdrošināšana ir finanšu instruments, kas sāk darboties pēc tam, kad krāpniecība jau ir notikusi. Tā neaiztur uzbrukumu – to dara aizsardzības programmas un paša cilvēka digitālās drošības paradumi. Apdrošināšana var segt radušos zaudējumus, ja notikums atbilst polises noteikumiem.
Salīdzinājums ir vienkāršs. Profilakse ir durvju slēdzene, signalizācija un drošas atslēgas. Slēdzenes samazina risku, bet, ja zaudējumi tomēr rodas, apdrošināšana palīdz tos segt.
Privātpersonām Latvijā šāds pakalpojums joprojām ir salīdzinoši jauns risinājums. Vēl nesen kiberrisku apdrošināšanu biežāk apsprieda uzņēmumu kontekstā. Tet sadarbībā ar apdrošināšanas partneri BTA šo pakalpojumu piedāvā arī privātpersonām. Tā var būt īpaši noderīga tiem, kuri regulāri iepērkas internetā, audzina bērnus, kuri aktīvi lieto digitālās tehnoloģijas, vai ikdienā veic lielāko daļu maksājumu tiešsaistē.
Kā tas darbojas
- Telefonkrāpšana
- Krāpnieciskas SMS
- Interneta veikalu krāpšana
- Maksājumu karšu datu izkrāpšana
- Investīciju krāpšana
Detalizētie nosacījumi vienmēr jāskatās polisē, jo tie nosaka, kad konkrēts gadījums ir vai nav apdrošināšanas notikums.
Ko apdrošināšana nesedz
- Skaidras naudas izkrāpšana
- Nauda izkrāpta pirms polise stājās spēkā
- Nauda zaudēta azartspēļu vietnēs
- Izpirkuma maksa, ko pieprasa krāpnieki
- Digitālās valūtas zudums
Divkārša aizsardzība vienā risinājumā: kāpēc izvēlēties Drošības komplektu
Tet piedāvātos risinājumus var izmantot atsevišķi vai kopā.
- Tet Drošība darbojas kā profilakse: bloķē pikšķerēšanas vietnes, aptur vīrusus, brīdina par aizdomīgām saitēm, ļauj iestatīt vecāku kontroli un aizsargā maksājumu sesijas. Tā darbojas pirms incidenta.
- Kiberrisku apdrošināšana kalpo kā finanšu drošības tīkls: tā var kompensēt zaudējumus, ja krāpšanu nav izdevies apturēt.
- Drošības komplekts apvieno abus risinājumus vienā pakalpojumā. Svarīgākais nav tikai cena. Aizsardzība samazina iespēju kļūt par upuri, bet apdrošināšana palīdz tad, ja risku nav izdevies pilnībā novērst.
Plašāka informācija par komplektu: tet.lv/komplekti/drosibas-komplekts
Vairāk par šo tēmu:
- Drošs internets mājās 30 minūtēs: pieci soļi ģimenes drošībai
- Jūsu bizness uz stundu apstājās. Cik lielus zaudējumus tikko piedzīvojāt?
- Tā esmu es. Steidzami pārskaiti naudu
- Tet Drošības skoliņa Daugavpilī: jautra un lietderīga sestdiena visai ģimenei








