Mūsdienu Baltkrievija ir ne tikai Krievijas tuvākā sabiedrotā valsts, bet arī viens no galvenajiem drošības faktoriem Austrumeiropā. Lai gan eksperti uzskata, ka ir maz ticams, ka Baltkrievijas armija tieši iesaistīsies karā pret Ukrainu, Aleksandra Lukašenko režīms turpina spēlēt nozīmīgu lomu Krievijas militārajā mašīnā – nodrošinot infrastruktūru, materiāltehnisko atbalstu un piedaloties hibrīdoperācijās.
To, kādus riskus tas rada Ukrainai, ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, apsprieda starptautiskajā apaļā galda diskusijā “Baltkrievijas faktors Eiropas drošībā: kā nepieļaut jaunas Krievijas Federācijas agresijas frontes atklāšanu“. Stāstām par šīs diskusijas galvenajām tēmām un tēzēm.
Vai Baltkrievija var radīt draudus visai Eiropai?
Ģeopolitiskā ziņā Baltkrievija ir „balkons” starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, kas rada draudus visiem, norādīja Pjotrs Kulpa – bijušais Polijas ekonomikas ministra vietnieks un bijušais Polijas delegācijas sekretārs NATO Parlamentārajā asamblejā.
Baltkrievijai ar Ukrainu ir 1084 km kopējās robežas, bet ar Eiropas Savienības valstīm (Lietuvu, Latviju un Poliju) – 1250 km. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā šo 1084 kilometru drošība ir galvenais faktors miera saglabāšanai mūsu reģionā.
Tomēr, kā norāda poļu eksperts, žurnālists Mariušs Patejs, Aleksandrs Lukašenko, pieņemot ģeopolitiskus lēmumus, rīkojas kā Krievijas “gubernators”, nevis kā neatkarīgs politiskais dalībnieks.
Tāpat uzskata Dainius Radzevičius – mediju ombuds, Lietuvas Seima Žurnālistu ētikas inspektora dienesta vadītājs –, norādot uz Baltkrievijas režīma īpašo lomu Krievijas Federācijas dezinformācijas kampaņās pret Ukrainu un Eiropas Savienību.
Pēc eksperta domām, Aleksandrs Lukašenko mēģina manevrēt starp līdzdalību karā un to, lai neiesaistītu Baltkrievijas karaspēku pilna mēroga militārās darbībās, jo pretējā gadījumā Baltkrievijai draud vasalvalsts scenāriji. Tieša iesaistīšanās karā, jo īpaši konfliktā ar NATO, nozīmētu Baltkrievijas kā valsts pastāvēšanas beigas, apgalvo Dainius.
Kāpēc Lukašenko ir pienācis ultimātu laiks?
Krievijas bruņoto spēku pastāvīgā spiediena jaunā kārta uz Ukrainas transporta infrastruktūru pierobežas reģionos rada lielu apdraudējumu nepārtrauktu piegāžu nodrošināšanai uz fronti.
Piegāžu pārtraukumi, kas iepriekš bija tikai atsevišķi gadījumi, ir kļuvuši par sistemātisku parādību, skaidro Vitālijs Kuļiks, kas vada Kijivas Nacionālās ekonomikas universitātes Izglītības un pētniecības laboratoriju dezinformācijas apkarošanai.
“Gar mūsu valsts robežu Baltkrievijā tiek pabeigta ceļu infrastruktūras, kā arī munīcijas, degvielas un smērvielu uzglabāšanas bāzu būvniecība, kurām nav nekāda cita mērķa, izņemot militāro. Runa ir par pierobežas maršrutiem Kobrina–Koveļa, Ivanova–Maneviči, Luņiņeca–Sarni, Rečica–Korosteņa un Gomeļa–Čerņihiva. Mēs zinām, ka Krievijas dokumentos šī infrastruktūra tiek raksturota tieši saistībā ar tā sauktās ‘speciālās militārās operācijas’ uzdevumiem,” paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pieprasot pārtraukt militārās infrastruktūras būvniecību Baltkrievijas teritorijā.
Saistībā ar Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir degvielas trūkums, un Baltkrievija, kas ieņēma trešo vietu degvielas piegādēs Krievijai, tagad ieņem pirmo vietu, piebilst Vitālijs Kuļiks.
Baltkrievijas režīms piedalās karā, nodrošinot Krievijai militāro infrastruktūru un materiāltehnisko atbalstu, tostarp izmantojot retranslācijas iekārtas, atbalstot uzbrukumus Ukrainas pierobežas reģioniem.
Saistībā ar to 19. jūnijā Ukrainas līderis deva Aleksandram Lukašenko nedēļu laika, lai atslēgtu retranslācijas iekārtas, kas palīdz koordinēt Krievijas bezpilota lidaparātus.
Vēlāk Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka no 22. jūnija Baltkrievijas teritorijā vairs nedarbojas retranslācijas iekārtas, kuras Krievijas karaspēks izmantoja, lai precizētu uzbrukumus Ukrainai. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka apstiprinātas informācijas par sistēmu demontāžu pagaidām nav.
Turklāt Vitālijs Kuļiks vērš uzmanību uz to, ka informācijas centri un “Telegram” kanālu administrēšanas centri, kas internetā veic pret Ukrainu vērstus informatīvos uzbrukumus, ir pārcelti no Piedņestras uz Baltkrieviju.
Baltkrievijas režīms kā problēmu avots Latvijai
Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš uzskata, ka Baltkrievija drīzāk nav atsevišķs militārs drauds, bet gan Krievijas agresijas sastāvdaļa, jo Baltkrievijas bruņotie spēki nav gatavi karam un var radīt Krievijas bruņotajiem spēkiem vairāk risku nekā iespēju.
Liniņš uzskata, ka Baltkrievijas režīms īsteno hibrīdkaru, un Baltkrievija ir bīstama arī tāpēc, ka tā kļuvusi par “pelēko zonu”, kas rada drošības riskus.
Kā piemēru viņš min Baltkrievijas režīma mākslīgi radīto nelegālās migrācijas instrumentalizāciju, kad trešo valstu iedzīvotāji mēģina nelikumīgi šķērsot robežu no Baltkrievijas puses un tādējādi nokļūt ES.
Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts kopš 2023. gada saskaras ar migrācijas spiedienu, un statistikas dati liecina, ka šī problēma netiek risināta, bet gan tikai saasinās. Katru gadu vairāki desmiti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju brauc uz Baltkrieviju – visbiežāk, lai apciemotu radiniekus, bet ir arī vienkārši tūristi.
Latvijas drošības dienesti vairākkārt brīdinājuši, ka Baltkrievijas drošības dienesti cenšas vervēt Latvijas pilsoņus. Baltkrievijas režīma aizturētie Latvijas valstspiederīgie kļūst par Lukašenko politiskajiem ķīlniekiem; atbrīvotie stāsta par šausmām, ko viņi piedzīvojuši Baltkrievijas cietumā.
Eduards Liniņš atsevišķi pievērsās ASV administrācijas un Lukašenko režīma attiecību attīstībai, kā arī ASV mēģinājumiem izdarīt spiedienu uz Lietuvu, Ukrainu un Poliju, lai šīs valstis atļautu Baltkrievijas kālija tranzītu.
Ko par šo situāciju domā Baltkrievijas demokrātiskie spēki?
Vadims Kabančuks – Baltkrievijas Apvienotās pārejas valdības pārstāvis aizsardzības un nacionālās drošības jautājumos – uzskata, ka ir maz ticams, ka Baltkrievija pilnībā iesaistīsies Krievijas un Ukrainas karā.
Aleksandrs Lukašenko vispirms baidās par savu varu un savu dzīvību; turklāt Baltkrievijas armijai ir ļoti ierobežotas iespējas. Gadījumā, ja notiktu atklāta iesaistīšanās karā, pastāv drauds, ka Baltkrievijas režīms varētu tikt destabilizēts pašā Baltkrievijā.
Vadims Kabančuks aicina starptautisko sabiedrību nošķirt Lukašenko režīmu no vienkāršajiem baltkrieviem, kuri ir pret karu, ko apstiprina gan tā saucamā Hajuna lieta, gan to baltkrievu brīvprātīgo darbība no Kastusa Kalinouska vārdā nosauktā pulka, kuri aizstāv Ukrainu.
Vadims Kabančuks par stratēģisko mērķi uzskata to, lai Baltkrievija paliktu ārpus Krievijas Federācijas politiskās un ekonomiskās ietekmes zonas.
Baltkrievijas demokrātisko spēku misijas Ukrainā vadītāja Svjatlana Šatilina uzsver, ka parastā baltkrieva iekšējā pārliecība ir “galvenais, lai nebūtu kara”, taču tagad Aleksandrs Lukašenko ir ievedis Baltkrieviju kara loģikā.
Baltkrievijā tiek veidots propagandas informācijas burbulis: piekļuve neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem ir ierobežota, un, lai gan tie darbojas trimdā, baltkrievus var arestēt par to abonēšanu, tāpēc daudzi neriskē iegūt objektīvu informāciju no ārpasaules.
Baltkrievijā tiek radīta viltus drošības sajūta, un oficiālā prese uzspiež ideju, ka “pie mums viss ir mierīgi, karš mūs neskar”. To apstiprina traģēdija, kas notika ar baltkrievu bērniem Brjanskas apgabalā. Autobuss ar jaunajiem futbolistiem tika nosūtīts no Rečicas uz Gelendžiku pa bīstamu maršrutu, kas ved cauri pierobežas zonai karadarbības skarto teritoriju tuvumā. Saskaņā ar pieejamo informāciju autobusā, iespējams, ietriecās drons, un viens cilvēks gāja bojā, bet astoņi cieta.
Svjatlana Šatilina jautā, vai tie baltkrievi, kuri strādā Krievijas Federācijas militāri rūpnieciskajā kompleksā – ražo detaļas Krievijas raķetēm, šuj karavīru apģērbu, ārstē Krievijas karavīrus Baltkrievijas slimnīcās – apzinās, ka, pirmkārt, tā ir īsta līdzdalība karā, un, otrkārt, – ka pēc kara beigām Baltkrievija maksās milzīgas reparācijas Ukrainai, un šodien vienkāršie baltkrievi iznīcina savu bērnu nākotni.
Secinājumi
Lai gan lielākā daļa apaļā galda dalībnieku uzskata, ka Baltkrievijas atklāta iesaistīšanās karā ir maz ticama, viņi ir vienisprātis galvenajā jautājumā: Aleksandra Lukašenko režīms jau ir daļa no Krievijas agresijas.
Baltkrievija tiek izmantota kā militārs un loģistikas atbalsta punkts, kļūst par hibrīdo draudu avotu kaimiņvalstīm un joprojām ir svarīgs elements Kremļa stratēģijā šajā reģionā.
Latvijas gadījumā šai situācijai ir nevis teorētiska, bet gan pilnīgi praktiska nozīme. Migrācijas spiediens, mēģinājumi vervēt pilsoņus, informācijas operācijas un militārā klātbūtne pie robežām padara Baltkrieviju par vienu no galvenajiem reģionālās drošības faktoriem.
Tajā pašā laikā Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvji aicina neidentificēt Lukašenko režīmu ar Baltkrievijas sabiedrību, kuras ievērojama daļa ir pret karu un neatbalsta valsts līdzdalību Krievijas agresijā.
Tieši tāpēc Baltkrievijas nākotne joprojām ir viens no svarīgākajiem drošības jautājumiem ne tikai Ukrainai, bet arī visai Eiropai.
Teksta autore Tatsiana Eudakimava. Tulkojusi Evita Savicka
