Izstāžu atklāšana parasti norisinās pēc labi pazīstama scenārija: viesi ierodas ar ziediem, dažkārt ar dāvanām, autors stāsta par savu darbu koncepciju, pēc tam seko uzkodas, neformāla iepazīšanās ar ekspozīciju un sarunas ar mākslinieku.
18. jūnijā viesnīcā “Latgola” viss norisinājās aptuveni tāpat – un tomēr ne gluži tā.
Latvijas mākslinieces Alīnas Petkunes jaunās izstādes atklāšanā viesus gaidīja negaidīts pavērsiens: viesi tradicionālā šampanieša vietā baudīja pienu ar svaigām zemenēm.
Par Latgales ciema dvēseli
Droši vien šo izvēli ietekmēja izstādes nosaukums, gan pašas gleznas, kurās attēloti mājdzīvnieki – Latgales lauku dzīves neatņemama daļa.
Kā norādīja māksliniece, izstādes atklāšanas laiks nebija izvēlēts nejauši. Jāņu priekšvakarā cilvēki īpaši vēršas pie dabas, tās spēka un maģijas.
„Aicinu iepazīties ar gleznu un grafikas darbu sēriju “Piena sapņi” – vizuālu un poētisku izpausmi par Latgales ciema dvēseli, cilvēka un dzīvnieka līdzāspastāvēšanu, kā arī par dziļo saikni ar zemi, laiku un atmiņu. Šie darbi ir veltīti Latvijas un Latgales dabai un cilvēcībai, lauku klusumam, kas runā bez vārdiem, un dzīvniekiem, kuri gadsimtiem ilgi bijuši ne tikai palīgi darbā, bet arī mājas sargātāji, simboli un cilvēka pavadoņi,” par izstādi stāstīja Alīna.
Dzīvnieki kā varoņi un simboli
Ekspozīcijā var redzēt zirgus, govis, aitas, kazas, suņus. Māksliniece strādā dažādās glezniecības un grafikas tehnikās, saglabājot sev raksturīgo improvizācijas brīvību.
Apmeklētāju uzmanību piesaista glezna ar vistu ģimeni, kas attēlota ar smalkām zeltainām līnijām, pateicoties kurām glezna it kā spīd no iekšpuses, kā arī aitu ganāmpulks, kas attēlots vien ar smalkiem apļiem uz tumša fona.
Izstādē ir apskatāmi arī fantāzijas tēli, kuros cilvēks pārņem dzīvnieka iezīmes, bet dzīvnieks tiek apveltīts ar cilvēciskām īpašībām.
Kā atzina izstādes atklāšanas viesi, daži darbi rosina uz dziļām pārdomām un pat izraisa diskusijas par harmonijas robežām un cilvēka vienotību ar dabu. Tomēr tieši tādu izstādi māksliniece arī bija iecerējusi.
Māksliniece, kura nemitīgi mācās
Alīna Petkune darbojas visdažādākajās mākslas jomās: viņa nodarbojas ar glezniecību, grafiku, tēlniecību, tekstilmākslu, dizainu, ilustrāciju un instalācijām. Tajā pašā laikā viņa par savu galveno aicinājumu uzskata glezniecību un portretu gleznošanu.
Mākslas izglītību viņa ieguva Daugavpilī, pabeidzot Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolu “Saules skola”. Vēlāk viņa absolvēja vairākas maģistra studiju programmas Daugavpils Universitātē mākslas, grafikas, pedagoģijas un keramikas jomā, un nākamajā gadā Alīna Petkune pabeigs studijas Latvijas Mākslas akadēmijā.
Tomēr diplomu krāšana viņai nekad nav bijusi pašmērķis.
“Ta sanāca. Esmu aktīvs cilvēks un daudzbērnu mamma (Alīnai ir trīs meitas). Kad piedzimst bērni, viņu kopšanas atvaļinājums parasti kļūst par pārtraukumu sievietes sabiedriskajā dzīvē. Kamēr viņi ir mazi, uz darbu doties nav īsti iespējams; tas arī nebūtu īsti godīgi. Tāpēc es mācījos. Manus bērnus varētu saukt nevis viņu vārdos, bet gan pēc universitātes fakultātēm – Grafika, Pedagoģija un Keramika,” smejas Alīna.
Iestāšanās Latvijas Mākslas akadēmijā viņai bija apzināts solis un iespēja atrasties profesionālā mākslas vidē. Alīna sapņoja apgūt tēlniecību, viņa vēlējās strādāt ar akmeni. Tomēr aktīvā praktiskā darbība ietekmēja viņas veselību, un viņai nācās pāriet uz glezniecības nodaļu.
Māksla kā telpa visiem
Papildus savai radošajai darbībai Alīna Petkune cenšas padarīt mākslu citiem tuvāku un pieejamāku.
Kopš 2024. gada viņa strādāja par muzeja pedagoģi Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā un par izstāžu kuratori Raiņa centrā.
Centru atklāja 2024. gada septembrī bijušās Raiņa skolas ēkā Grīvā un tolaik tā bija Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja struktūrvienība. Alīna nodarbojās ar izstāžu organizēšanu, vadīja radošās darbnīcas, piedalījās kultūras un izglītojošo programmu īstenošanā, kā arī jaunas pilsētas kultūras telpas mākslinieciskās vides veidošanā.
“Tur ir daudz brīvu sienu, un es rīkoju izstādes, papildināju ekspozīcijas, pievēršot uzmanību profesionālu mākslinieku, studentu un pasniedzēju darbiem no Mākslas akadēmijas Latgales filiāles (LMA LF), kā arī Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas (DRMA) biedriem. Mums bija īpaši svarīgi iepazīstināt skatītājus ar Latgales profesionālo mākslu, ar mums tuvu esošo, mūsu pašu bagātību, kas tiek radīta šeit, Latgalē. Mums patiešām bija un vienmēr ir ar ko dalīties!” stāsta māksliniece.
Pašlaik Raiņa centrs darbojas kā Latgales Centrālās bibliotēkas struktūrvienība, un tā koncepcija ir mainījusies, par ko Alīna runā ar zināmu nožēlu.
Jaunas izstādes un jauni plāni
Tomēr Alīna negrasās apstāties. Pēdējos gados viņas personālizstādes notiek Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pašlaik Alīnas darbi ir eksponēti vairākos nozīmīgos konkursos un izstādēs: “Grata balva”, “Pīgožņa balva”, “Ģederta Eliasa balva”, “Teodors”, kā arī Igaunijas projektā VISCOSI.
Alīna Petkune aicina pilsētas iedzīvotājus un viesus apmeklēt izstādi “Piena sapņi”, padomāt par cilvēka un dzīvnieka savstarpējo saikni un iepazīties ar viņas māksliniecisko skatījumu uz pasauli.
Ekspozīcija ir izvietota viesnīcas “Latgola” foajē (Ģimnāzijas iela 46, Daugavpils) un būs apskatāma līdz augusta vidum.
