Jūnija beigās un jūlija sākumā Latvijas Ebreju kopiena rīkos plašu piemiņas un kultūras pasākumu ciklu, kas veltīts 85. gadadienai kopš Holokausta sākuma Latvijā.

Tā kā šogad 4. jūlijs iekrīt sestdienā, cienot ebreju reliģisko tradīciju, galvenā piemiņas ceremonija notiks piektdien, 3. jūlijā.

4. jūlijs Latvijas vēsturē ieņem īpašu un traģisku vietu. Tieši šajā dienā 1941. gadā Rīgā tika nodedzinātas sinagogas, tostarp Lielā Horālā sinagoga, bet nacistu un viņu vietējo līdzskrējēju organizētie grautiņi un slepkavības iezīmēja Latvijas ebreju masveida iznīcināšanas sākumu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šī diena oficiāli tika noteikta par Holokausta upuru piemiņas dienu.

Latvijas Ebreju kopiena aicina rīdziniekus un pilsētas viesus pievienoties piemiņas pasākumiem, lai kopīgi godinātu upuru piemiņu vienā no traģiskākajām mūsu valsts vēstures lappusēm.

Piemiņas pasākumu programma

27. jūnijā plkst. 19.00 (Skolas ielā 6)

Pasākumu ciklu atklās valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” un franču diriģentes Marī Selerjē koncerts, kas veltīts nacisma un padomju represiju upuru piemiņai.

Programmā skanēs 20. gadsimta komponistu darbi, kuru dzīves un radošo darbību dziļi ietekmēja totalitārie režīmi.

Koncerts aicina aizdomāties par mākslas lomu vēsturisku katastrofu laikā un to, kā atmiņa palīdz sabiedrībai pretoties jaunām totalitārisma izpausmēm.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

2. jūlijā no plkst. 15.30 līdz plkst. 16.30 (Mazjumpravmuižā, Ķengaragā)

Mazjumpravmuižā, Ķengaragā notiks piemiņas ceremonija, kas veltīta Jungfernhofas nometnes upuriem.

Šī vieta ir saistīta ar vienu no mazāk zināmajām Holokausta lappusēm: 1941. gada ziemā šeit tika deportēti gandrīz četri tūkstoši ebreju no Vācijas, Austrijas un Čehijas, no kuriem izdzīvoja tikai 148 cilvēki.

Ceremonijā piedalīsies nometnes ieslodzīto pēcteči no dažādām pasaules valstīm, kā arī Vācijas un Austrijas pašvaldību pārstāvji no vietām, no kurām savulaik tika deportēti nometnes ieslodzītie.

Jungfernhofa ir viena no pēdējām nozīmīgajām Holokausta piemiņas vietām Latvijā, kuras vēsture joprojām ir maz zināma plašākai sabiedrībai.

Daudzi pazīst Mazjumpravmuižu kā vietu pastaigām, atpūtai un piknikiem, taču tikai retais zina, ka tieši šeit atrodas viena no nozīmīgākajām Holokausta piemiņas vietām Latvijā. Šī ceremonija ir iespēja iepazīt šīs vietas vēsturi, izprast, kā pagātnes notikumi ir veidojuši vidi, kurā dzīvojam šodien, un kopīgi godināt to cilvēku piemiņu, kuru likteņi bija saistīti ar šo vietu.

Piemiņas pasākuma mērķis ir atgādināt par cilvēkiem, kuru likteņi bija saistīti ar šo vietu, un atgriezt šo vēsturi kolektīvajā atmiņā.

Nokļūšana: ar 7. un 14. tramvaju (pietura “Ikšķiles iela”), kā arī ar 15., 31. un 49. autobusu.

3. jūlijā plkst. 10.00 (Biķernieku mežā)

Piemiņas pasākums Biķernieku mežā, kur atrodas lielākā nacisma upuru masu apbedījuma vieta Latvijā.

Memoriāls, kura izveidē piedalījās Vācija, Austrija un Latvija, joprojām ir viena no nozīmīgākajām piemiņas vietām desmitiem tūkstošu šeit nogalināto cilvēku, tostarp no Eiropas uz Rīgu deportēto ebreju piemiņai.

3. jūlijā plkst. 12.00 (Emīlijas Benjamiņas ielā 25 / Dzirnavu ielā 124)

Pie memoriāla Rīgas Horālās sinagogas vietā Emīlijas Benjamiņas ielā 25, krustojumā ar Dzirnavu ielu, notiks tradicionālā valsts piemiņas ceremonija ar Latvijas valsts augstāko amatpersonu, diplomātiskā korpusa un ebreju kopienas pārstāvju piedalīšanos.

Tieši 1941. gada jūlija notikumi iezīmēja Latvijas ebreju masveida iznīcināšanas sākumu. 4. jūlijā Rīgā tika nodedzinātas sinagogas, tostarp Lielā Horālā sinagoga, bet nacistu un viņu vietējo līdzskrējēju organizētie grautiņi un slepkavības atklāja vienu no traģiskākajām lappusēm Latvijas vēsturē.

Tajā pašā dienā laikrakstā “Tēvija” tika publicēts aicinājums “visiem nacionāli domājošiem latviešiem, kuri vēlas piedalīties mūsu zemes attīrīšanā no kaitīgajiem elementiem”, pievienoties Arāja komandai.

Sinagogu dedzināšana, kas faktiski kalpoja par ilustrāciju šim aicinājumam, demonstrēja, ka ebreji ir pasludināti ārpus likuma un uz viņiem vairs neattiecas parastās cilvēciskās normas. Tāpēc 4. jūlijs tiek uzskatīts par būtisku robežšķirtni Latvijas Holokausta vēsturē un galveno valsts piemiņas dienu, kad pieminam Latvijas Holokausta upurus.

Holokausta piemiņa nav tikai bojāgājušo godināšana. Tā ir daļa no Latvijas kopējās vēsturiskās atmiņas un atgādinājums par to, pie kā var novest naids, dehumanizācija un vienaldzība.

“Chayka” pateicas Rīgas ebreju kopienai par sniegto informāciju.