Lietuvas valdība atkāpjas: tiek veidota jauna valdošā koalīcija

Lietuvas valdība premjerministres Ingas Ruģinienes vadībā paziņojusi par atkāpšanos. Par šo lēmumu tika paziņots Ministru kabineta sēdē 23. jūnijā, ziņo news.tts.lt redakcija, atsaucoties uz Lietuvas plašsaziņas līdzekļiem.

“Chayka” publicē šo materiālu Eiropas Savienības līdzfinansētā kopprojekta LIMENet ietvaros.

Pārmaiņu iemesls – valdošās koalīcijas sabrukums

Pašreizējā valdība pilnvaras noliks 30. jūnijā, pēc kā sāksies jauna ministru kabineta veidošana.

Politisko pārmaiņu cēlonis bija pašreizējās valdošās koalīcijas sabrukums.

Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP), kurai Seimā pieder lielākā frakcija, pieņēma lēmumu pārtraukt sadarbību ar partiju “Nemuno aušra” (“Nemunas rītausma”), kas kopš koalīcijas izveides vairākkārt ir izraisījusi politiskus strīdus un kritiku no opozīcijas un daļas sabiedrības puses.

Pēc izstāšanās no koalīcijas sociāldemokrāti vienojās izveidot jaunu valdošo vairākumu kopā ar divām citām politiskajām partijām – zaļzemniekiem, kuriem Seimā ir kopīga frakcija ar Poļu vēlēšanu akciju-Kristīgo ģimeņu savienību, un demokrātu savienību “Lietuvas vārdā”.
Jaunajai koalīcijai būs stabils vairākums Seimā.

Iecerēts, ka premjerministra amatu ieņems LSDP līderis Mindaugs Sinkevičs, kurš pēdējos gados tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem sociāldemokrātiskā spārna politiķiem.

Sociāldemokrātu pārziņā paliks lielākā daļa ministriju, un viņi saglabās vadošo lomu valsts politikas veidošanā.

Politiskā spriedze saglabājas

Politiskā situācija Lietuvā jau vairāk nekā gadu ir nestabila. Pēc uzvaras 2024. gada oktobrī notikušajās Seima vēlēšanās sociāldemokrāti izveidoja koalīcijas valdību, ko vadīja Gintauts Palucks.

Tomēr 2025. gada vasarā Palucks atkāpās no amata saistībā ar izmeklēšanām un politisko skandālu, kas bija saistīts ar pārmetumiem par interešu konfliktu un nepietiekamu uzņēmējdarbības caurskatāmību.

Pēc tam valdību vadīja Inga Ruģiniene, kura iepriekš bija sociālo lietu un darba ministre.

Neraugoties uz centieniem stabilizēt situāciju, domstarpības koalīcijā nemazinājās. Pēdējos mēnešos arvien biežāk izskanēja kritika par sadarbību ar partiju “Nemunas rītausma”, kuras līderis Remigijs Žemaitaitis vairākkārt nonāca sabiedrisko un politisko diskusiju centrā savu izteikumu un politiskās retorikas dēļ.

Rezultātā sociāldemokrātu vadība nolēma veidot jaunu parlamentāro vairākumu.

Valdības maiņa nenozīmē, ka tiks rīkotas priekšlaicīgas vēlēšanas

Eksperti norāda, ka gaidāmā valdības maiņa nenozīmē priekšlaicīgu parlamenta vēlēšanu rīkošanu. Izmaiņas notiek pašreizējā Seima sasaukuma ietvaros un neietekmē parlamenta pilnvaru termiņu.

Jaunās valdības galvenie uzdevumi būs 2027. gada valsts budžeta sagatavošana, valsts drošības stiprināšana, atbalsta turpināšana Ukrainai, kā arī sociālo un ekonomisko jautājumu risināšana, tostarp cenu pieaugums un demogrāfiskās problēmas.

Nestabilitāte visā reģionā

Lietuvas politiskās pārmaiņas nav vienīgās Baltijas reģionā. Šā gada maijā nopietna valdības krīze notika arī Latvijā.

Tad premjerministre Evika Siliņa paziņoja par savas valdības atkāpšanos pēc valdošās koalīcijas sabrukuma. Krīzes iemesls bija domstarpības starp koalīcijas partneriem par valsts drošības jautājumiem un valdības darba efektivitāti.

Politiskā krīze Latvijā saasinājās pēc incidentiem ar bezpilota lidaparātiem, kas maija sākumā pārkāpa valsts gaisa telpu. Vēlāk Latvijas Valsts policija apstiprināja, ka uz nedarbojošos naftas produktu uzglabāšanas objektu Rēzeknē tika veikti uzbrukumi ar diviem kaujas droniem. Plašāk par to lasiet šeit.

Sabiedrības kritikas dēļ atkāpās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, un drīz pēc tam valdība zaudēja daļas koalīcijas partneru atbalstu. Latvijas jauno valdību Saeima apstiprināja šā gada 28. maijā.

Tādējādi Lietuva kļuvusi par otro Baltijas valsti pēdējo mēnešu laikā, kurā notikusi valdības maiņa.

Tomēr, kā norāda žurnālisti, atšķirībā no Latvijas, krīze Lietuvā ir saistīta ar iekšpolitiskām domstarpībām koalīcijā, nevis ar ārkārtas notikumiem drošības jomā.