Vasara vienmēr sākas pēkšņi. Vēl pirms pāris nedēļām mēs staigājām jakās, dusmojāmies uz ziedošām ievām, kas atnes aukstumu, un gaidījām, kad beidzot varēs uzvilkt sandales un šortus. Pat jūnija sākums mūs nelutināja ar siltumu. Bet šķiet, ka viss ir izdevies – vasara ir klāt.

Kur vasara, tur arī gaidītākie svētki – Jāņi. Un kur Jāņi, tur ir brīvdienas, tikšanās ar draugiem un tuviniekiem, izbraucieni uz dabu un, protams, ēdiens.

Mēs, “Chayka”, nolēmām pastāstīt jums, ko svētkos pagatavosim paši. Laipni lūdzam pie mūsu galda!

Latvijas nacionālais ēdiens – šašliks

Lai mums piedod veģetārieši, bet šajās dienās bez gaļas vienkārši neiztikt. Mēs ievērojam principu “jo vienkāršāk – jo labāk”, tāpēc – pēc iespējas mazāk sastāvdaļu.

Piemēram, “Chayka” galvenā redaktore Inna Plavoka Jāņos marinēs šašliku pēc savas mammas Larisas receptes.

„Uz puskilogramu cūkgaļas kakla – viena burciņa (400 grami) tomātu savā sulā. Derēs RIMI zīmola tomāti vai tie, kas jums vairāk patīk. Sāls pēc garšas. Sarīvējam daudz sīpolu un pievienojam gaļai. Vakarā iemarinējam, nākamās dienas pēcpusdienā cepam uz grila. Vienkārši un ļoti garšīgi,” saka Inna.

Inna atceras stāstu no savas jaunības. 80. gados viņa dzīvoja Sibīrijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū. Tas bija latviešu ciemats, kur dzīvoja mūsu tautieši, kas strādāja ceļu būvē. Sibīrijas apgūšanā piedalījās cilvēki no daudzām Padomju Savienības republikām. Ciemats saucās „Dzintari”, Inna kopā ar vecākiem un jaunāko brāli dzīvoja Rīgas ielā. Jāņus tur svinēja visa ciemata kopienā.

Dzintaru ciemata iedzīvotājas pin vainagus Jāņu svētkiem Rietumsibīrijā. Apmēram 1985. gads. Foto no Innas Plavokas personīgā arhīva

“Ar speciālu reisu no Rīgas piegādāja ozola zarus un alu. Tad ciemata sievietes pina ozola vainagus, bet alus stāvēja mucās tieši uz ielas. Man šķiet, tas bija bez maksas. Mans tētis – Vasilijs Zaharovs – vadīja ceļu būves uzņēmumu ‘Lattjumeņdorstroj’. Es atceros, ka viņš bija svētku galvenais Jānis. Šodien es saprotu, cik svarīgi tas bija latviešiem – saglabāt tradīcijas pat Tālajos Ziemeļos.”

Innas Plavokas tēvs Vasilijs svētkos bija ciemata galvenais Jānis. Foto no Innas Plavokas personīgā arhīva

Šašlika galvenais noslēpums

„Godīgi sakot, domāju, ka tā dara ļoti daudzi, manā receptē nav nekas īpašs,” par savu šašlika recepti stāsta “Chayka” komercdirektore Nataļja Palčevska.

„Es pērku cūkgaļas kaklu un sagriežu to diezgan lielos gabalos, aptuveni 5–6 cm. Sīpolu ņemu daudz. Tos labi saspiežu ar rokām, lai tie dod sulu, pēc tam pievienoju gaļai. No garšvielām izmantoju tikai sāli un melnos piparus. Parasti pēc smaržas jūtu, vai sāls pietiek. Iemarinētu gaļu atstāju uz nakti. Dažreiz pievienoju nedaudz kefīra, dažreiz vispār bez tā. Reizēm varu pievienot nedaudz tomātu pastas, bet tas jau atkarībā no noskaņojuma,” stāsta Nataļja.

Viņa uzskata, ka šašlika galvenais noslēpums ir nevis marinādē, bet gan tajā, lai gaļu nepārcep.

“Tiklīdz gaļa sāk apbrūnēt, es to noņemu no uguns, lieku katlā, ietinu to biezā segā un ļauju tai kādas 10 minūtes atpūsties. Tad šašliks sanāk īpaši sulīgs,” viņa turpina.

Reizēm tik ļoti gribas kļūt par šašliku: lai kāds tevi ietin segā un ļauj nedaudz atpūsties. Taču atpūtai nav laika, galds vēl nav uzklāts!

Vairāk garšas: mērces gaļai

Ir tikai divi cilvēku tipi: tie, kuri ēd gaļu tīrā veidā, un tie, kuriem pie tās prasās mērce. Ja piederat pie otrā tipa, šī sadaļa ir domāta jums.

“Chayka” latviešu redakcijas žurnāliste un SMM speciāliste Anna Kusiņa piedāvā vieglu un atsvaidzinošu mērces variantu:

„Ņemam grieķu jogurtu, pievienojam tam ķiplokus, sarīvētu gurķi bez mizas, dilles, sāli un piparus – un samaisām.”

Latviešu redakcijas žurnāliste Evita Savicka uzskata, ka mērce būs gardāka ar vieglu dūmu noti.

“Uzgrillējam vienu lielu tomātu un vienu papriku. Noņemam miziņu, blenderī liekam dārzeņus, pāris ķiploku daiviņas, sāli, piparus, kinzu (ja negaršo, var aizstāt ar pētersīļiem). Sablenderējam – un gatavs!”

Vēl vienu neparastu mērci gatavos krievu redakcijas žurnāliste Valentīna Zinovjeva:

“Paņemiet maizes mīkstumu bez garozas – iemērcējiet to ūdenī un izspiediet. Pievienojiet dilles, ķiplokus, citrona sulu, olīveļļu, sāli, maltos piparus. Visu samaisiet blenderī, līdz sanāk dzeltenīga krēmveida masa.”

Uzkodas, gaidot šašliku

Šašliks vēl ir jāpagaida. Aukstās uzkodas palīdzēs remdēt izsalkumu, kamēr šašliks vēl cepas.

“Chayka” sociālo tīklu redaktore Evelina Majbogina piedāvā pagatavot pavisam vienkāršu uzkodu:

“Jāpaņem rupjmaize – vienkāršs ‘ķieģelītis’ –, siers un bekons. Maizi un sieru sagriež nūjiņās, sieru liek uz maizes un ietin bekona strēmelē. Pēc tam liek uz grila. Tieši tik vienkārši!”

Anastasijas Šubinas svētku galdā vienmēr ir Jāņu siers. Foto: Anastasija Šubina

„Ļoti tumšu maizi ar sēklām ieziežam ar sviestu, kas iepriekš sajaukts ar zaļumiem un ķiplokiem, un virsū liekam Jāņu sieru,” par savu iecienītāko svētku uzkodu stāsta krievu redakcijas žurnāliste Anastasija Šubina.

Anastasija apgalvo, ka visgaršīgāk sanāk ar “Latgales maiznieka” Latvijas graudu maizi ar sēklām, bet, protams, var izvēlēties jebkuru rupjmaizi. Turklāt šai uzkodai labi piestāv Rēzeknes kvass. „Atbalstām mūsu Latgales ražotājus,” viņa smaida.

Anastasijas Šubinas iecienītākais Jāņu kvass. Foto: Anastasija Šubina

Neaizmirsīsim arī par lavašu! Tajā var ietīt jebko, uzkodu variāciju ir neskaitāmi daudz. Vienkāršākā recepte ir ar sieru un zaļumiem, stāsta Evita Savicka:

“Sajauciet krēmsieru ar skābo krējumu un sasmalcinātu ķiploku, pievienojiet jebkuras jūsu iecienītās garšvielas, uzklājiet šo masu uz lavaša loksnes. Sarīvējiet savu iecienītāko cieto sieru, sajauciet to ar sīki sagrieztiem zaļumiem pēc savas gaumes un uzklājiet virsū. Satiniet lavašu, ietiniet to plēvē un ļaujiet atpūsties vēsā vietā. Pēc tam sagrieziet un lieciet galdā.”

Pakraukšķēsim?

Un, protams, gaļai lieliski piestāv koši un kraukšķīgi dārzeņi.

Anna Kusiņa jau vairākus gadus Jāņos marinē burkānus:

“Sagrieziet burkānus salmiņos, ielieciet bļodā. Pievienojiet smalki sagrieztu ķiploku, dilles, pa vienai ēdamkarotei sāls un cukura, divas ēdamkarotes 9% etiķa. Turpat ielejiet pa divām ēdamkarotēm augu eļļas un sojas mērces. Uzlieciet vāku, labi sakratiet, lai sastāvdaļas sajaucas, un atstājiet ledusskapī vismaz uz pusstundu.”

Var eksperimentēt arī ar redīsiem:

“300 gramus redīsu viegli apsitiet, līdz tie ieplaisā un ielieciet stikla burciņā. Pievienojiet sakapātas diles, ķiplokus un vienu nelielu sarkano sīpolu. Pievienojiet arī sāli, vienu čili piparu, pa ēdamkarotei etiķa un olīveļļas, kā arī dažus melno piparu graudus. Samaisiet un atstājiet ievilkties apmēram 30 minūtes.”

Jāņu galds nav iedomājams arī bez svaigiem mazsālītiem gurķīšiem:

“Maisā liekam uz ceturtdaļām sagrieztus gurķus, pievienojam dilles, ķiplokus (arī smalki sagrieztus vai izspiestus caur ķiploku spiedi) un sāli pēc garšas. Tad visu labi sakratām tajā pašā maisā – un liekam bļodā.”

Mazsālīti gurķi. Ilustratīvs attēls. Foto: Lita Krone / LETA

Savukārt Anastasija Šubina uzskata, ka var iztikt bez marinādēm un pagatavot visvienkāršākos vasaras salātus: sagrieziet svaigus gurķus un tomātus, sakapājiet dilles un pievienojiet salātiem skābo krējumu.

Radām siltus iespaidus

Jāņi nav tikai svētku galds – tie pirmām kārtām ir kopā būšana ar tuviniekiem un ģimenes tradīcijas. Par vienu no šādām tradīcijām pastāstīja mūsu IT speciālists Igors Paņkins:

„Man nav nekādas īpašas receptes, bet ir viena vienkārša ģimenes tradīcija, kas nāk vēl no vectēva laikiem. Līgo vakarā mēs vienmēr sagatavojām vietu lielajam ugunskuram. Izrakām nelielu bedrīti un ierakām tajā kartupeļus – varēja ietīt folijā, bet bērnībā iztikām arī bez tās.

Pēc tam sakrāvām ugunskuru, izvēloties visresnākos zarus. Iekūrām tā, lai liesmas sniegtos kādus divus metrus augstu, un pie uguns stāstījām dažādus stāstus.

Agrāk no vietas, kur atrodas vectēva un vecmāmiņas māja, bija redzama visa Daugavas ieleja. Un Jāņu vakarā tur viens pēc otra iedegās ugunskuri – kā zvaigznes.

Kad ugunskurs jau bija gandrīz izdedzis, mēs izrakām kartupeļus un kopā ar vectēvu tos gardu muti notiesājām.

Taču ar gadiem ugunskuru kļuva arvien mazāk, un tagad, manuprāt, to vairs nav vispār. Arī pēc vectēva aiziešanas mēs šo tradīciju kaut kā pārtraucām. Tāpēc šogad gribu atkal iekurt ugunskuru.

Recepte jau pavisam vienkārša – ugunskurā cepts kartupelis ar sāli, tikko no oglēm, karsts un kūpošs, tieši Jāņu vakarā…” stāsta Igors.

Varbūt šī recepte nav nekas īpašs, taču kopā ar siltajām bērnības atmiņām tie kartupeļi pārtop par īstu svētku ēdienu. Vai ne?

Jāņu nakts saulriets Daugavas krastā Lašos. Foto: Evita Savicka

Lai svētki ir svētki

Mēs, “Chayka” redakcija, jums novēlam, lai Jāņi izdodas patiešām lieliski. Lai lietus un aukstums jūs apiet plašā lokā, lai blakus ir tie, ar kuriem kopā jūtaties laimīgi. Lai izdodas turpināt senās tradīcijas – vai iesākt jaunas.

Baudot svētku ēdienus un dzērienus, neaizmirstiet par mērenību. Rūpējieties par sevi un saviem tuviniekiem. Lecot pāri ugunskuram, esiet uzmanīgi, un atpūšoties pie ūdens, neaizmirstiet par drošības noteikumiem.

Lai nekas neaptumšo jūsu svētkus. Lustīgu līgošanu!

Rakstā minētie zīmoli un produkti ir redakcijas darbinieku personīgā izvēle. Šis nav komerciāls saturs, un minētie uzņēmumi nav iesaistīti materiāla tapšanā.

Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Oldest
Newest Most Voted