Simtiem tūkstošu jauno ukraiņu pārcelšanās uz ārzemēm iezīmēja sarežģīta integrācijas ceļa sākumu. Šis ir stāsts par sevis meklējumiem starp divām pasaulēm, kur vēlme kļūt par jaunas sabiedrības daļu saduras ar ilgām pēc mājām.
Kā Eiropas iniciatīvas palīdz risināt šo problēmu, novēroja “Chayka” žurnāliste, piedaloties interaktīvās spēles ierakstā biedrības “GREM” studijā projekta “AntiLimbo” ietvaros, kura mērķis ir stiprināt jauno ukraiņu piederības sajūtu Eiropas telpai.
“AntiLimbo” – kas tā par spēli?
Pēdējo četru gadu laikā jaunie ukraiņi – kara bēgļi – aktīvas integrācijas apstākļos pamazām ir sākuši apzināties, ka ir neatņemama Eiropas sabiedrības daļa.
Tomēr viņu sirdis joprojām ir “divās vietās”: viņi ir apmetušies ārzemēs, taču emocionālā saikne ar Ukrainu joprojām ir ļoti cieša.
Sabiedriskās organizācijas Eiropā aktīvi rīko dažādus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt Ukrainas jauniešu integrāciju un palīdzēt viņiem pielāgoties jaunajai videi.
Spilgts šādas iniciatīvas piemērs ir projekts “AntiLimbo”, kas pašlaik tiek īstenots trīs valstīs: Zviedrijā, Latvijā un Beļģijā.
Jaunie kara bēgļi no Ukrainas katrā no minētajām valstīm piedalījās spēlē, kuras mērķis bija stiprināt dalībnieku piederības sajūtu Eiropas telpai, kā arī padziļināt izpratni par Eiropas Savienību un tās bagāto kultūras mantojumu.
Interaktīvā spēle “AntiLimbo” pagājušajā nedēļas nogalē pulcēja Rīgā Ukrainas skolēnus un studentus. Spēles procesu iemūžināja pazīstamā YouTube kanāla “I Gryanul Grem” studijā.
Visi dalībnieki tika sadalīti trīs grupās, un katrai no tām tika “piešķirta” viena no trim pētāmajām valstīm – Beļģija, Latvija vai Zviedrija. Spēlētājiem bija jāatbild uz 15–17 jautājumiem par katru no šīm valstīm.
Piemēram, viens no uzdevumiem par Latviju bija šāds: izstrādājiet ceļojuma plānu, kā visiem spēles dalībniekiem nokļūt jauniešu festivālā Rēzeknē, ņemot vērā noteiktu budžetu un izmantojot vienu no videi draudzīgajiem transporta veidiem.
Otrai dalībnieku grupai tika uzdots izstrādāt iniciatīvas, kas ļautu grozīt vai izstrādāt likumu par pusaudžu un jauniešu aizsardzību pret datorspēļu radītajiem draudiem.
Dalībniekiem bija jāpierāda sava erudīcija, loģika, radošums un prasme strādāt komandā. Tādas pašas spēles, kas domātas ukraiņu jauniešiem, notiek Beļģijā un Zviedrijā.
Spēles jautājumi un pati tās struktūra tika veidoti, pamatojoties uz atbildēm, kas tika saņemtas aptaujā, kuru veica pirms pašas spēles starp Ukrainas jauniešiem.
Par pētījuma rezultātiem
Projekta “AntiLimbo” ietvaros veiktais pētījums liecina, ka Ukrainas jaunieši Latvijā kopumā ir aktīvi, sociāli iesaistīti un samērā labi integrējušies jaunajā sociālajā vidē, it īpaši pusaudži vecumā līdz 18 gadiem. Tajā pašā laikā viņi vienlaikus atrodas acīmredzamā “pārejas” vai neskaidrā stāvoklī.
Viņiem ir saglabājušās ciešas saites gan ar Ukrainu, gan ar vietējo kopienu – viņi vienu neaizstāj ar otru, bet gan apvieno draudzības, kas balstās uz kopīgo izcelsmi.
Valoda un izglītības ceļi spēlē svarīgu lomu piederības sajūtas veidošanā: jaunākie respondenti bieži vien apvieno mācības latviešu un ukraiņu izglītības sistēmās, savukārt vecākie ir spiesti pieņemt lēmumus par savu nākotni, tostarp par latviešu valodas apguvi, lai iestātos universitātē vai atrastu darbu.
Ukrainas pusaudži Beļģijā saskaras ar sarežģītu emocionālu, sociālu un kultūras izaicinājumu kopumu. Lai gan daudzi no viņiem mācās skolās un sāk iegūt vietējos draugus, viņu visciešākās emocionālās saites joprojām ir ar ģimeni un iepriekšējo sociālo vidi Ukrainā.
Spēles, sports, mūzika un radošas nodarbības viņiem ir gan veidi, kā tikt galā ar stresu, gan prieka avoti. Šo jauniešu vērtības ir laipnība, godīgums un sirsnība, un tās atspoguļo spēcīgu vēlmi tikt saprastiem – nevis kā upuriem vai svešiniekiem, bet gan kā personībām ar bagātu identitāti, stingrību un sapņiem par nākotni.
Pētījums liecina, ka jaunie ukraiņi Zviedrijā ir laipni, motivēti un apdāvināti. Jaunieši vēlas, lai viņus uztver ne kā pasīvus palīdzības saņēmējus, bet gan kā aktīvus sabiedrības dalībniekus.
Lielākā daļa draudzības saikņu ir ar citiem ukraiņiem vai imigrantiem, jo pastāv valodas un kultūras barjeras. “Mājas sajūta” jauniem ukraiņiem ir saistīta ar drošību, cieņu un emocionālu stabilitāti. Svarīgu lomu spēlē skolas rutīna, hobiji un iespēja saglabāt ukraiņu kultūru.
Aptauju laikā organizatori noskaidroja, ko jaunieši sagaida no šādas spēles: komandas darbu, stratēģiju un psiholoģisko atbalstu.
Izanalizējot iegūtos rezultātus, organizatori izstrādāja spēles scenāriju un paši sagatavoja jautājumus. Spēle tika filmēta. Drīzumā notiks arī tiešraide ar organizatoriem no trim valstīm, kurā tiks apspriesti paveiktā darba rezultāti.
Visi projekta rezultāti būs publiski pieejami, jo tā mērķis ir izstrādāt rīkus un metodiskos materiālus skolotājiem, psihologiem un sociālajiem darbiniekiem, lai viņi varētu organizēt šādu spēli jebkurā Ukrainas jauniešu kopienā jebkurā Eiropas Savienības valstī.
Labs praktiskais rezultāts
Projekta koordinatore Kristīna Kastronovo pastāstīja “Chayka”, kā noritēja projekts Latvijā.
“Manuprāt, viss noritēja veiksmīgi. Jaunieši atbildēja ar jūtamu interesi, iesaistījās procesā. Kopumā, ja jautājumi attiecās uz vēsturiskiem notikumiem, datumus zināja, bet citos gadījumos izmantoja loģiku un nonāca pie pareizās atbildes. Man bija pārsteidzoši, ka dalībnieki ļoti labi atbildēja par Zviedriju, lai gan spēle par šo valsti bija visgrūtākā – daļa jautājumu tajā bija saistīti ar valsts vēsturi un faktiem.
Ir panākts labs praktisks rezultāts: pusaudži ir ieinteresējušies par jauniešu festivāliem Latvijā un paši ierosinājuši izveidot tērzēšanas grupu, lai sekotu līdzi jaunumiem un iespējām. Daudzi turpat studijā kļuva par “GREM” kanāla sekotājiem.
Viņus interesēja, kā viss darbojas studijā, viņi visu apskatīja, uzdeva jautājumus. Viņi arī teica, ka vēlas piedalīties “Projektu naktī” (regulāri jauniešu festivāli, ko organizē Jauniešu starptautisko programmu aģentūra un kur dalībnieki 24 stundu laikā izstrādā pieteikumus Erasmus+ programmām). Jauniešiem deg acis, viņi interesējās par projektiem, par iespējām,” norādīja Kastronovo.
Spēlē piedalījās arī Rīgas izglītības centra “Volia” audzēkņi. Centra vadītājas vietniece Nadiia Kliukina pastāstīja “Chayka” žurnālistei par jauniešu iespaidiem.
“Jo vairāk bērni būs iesaistīti vietējā dzīvē, jo vairāk viņi sajutīs savu piederību Eiropai,” viņa ir pārliecināta.
Nadiia Kliukina norāda, ka daļa ukraiņu bērnu, lai gan apgūst Latvijas kultūru, valodu un tradīcijas, tomēr Latvijā jūtas kā viesi un domā par atgriešanos Ukrainā. Taču ir arī tādi, kuri vēlas palikt, tāda ir viņu nostāde.
“Vienas pareizas atbildes nav, katram ir savs ceļš. Ir bērni, kuri, pabeiguši mācības pie mums un atgriezušies Ukrainā, atkal atgriežas Latvijā. Viņi atklāj, ka Ukrainā šajā laikā daudz kas ir mainījies – tā vairs nav tā pati valsts. Šādi projekti palīdz arī šiem bērniem – tas vēlreiz apliecina, ka bērni šeit ir jutušies labi un šī vide viņiem ir bijusi nozīmīga, un šeit neiebilst pret viņu atgriešanos,” saka Nadiia Kliukina.
Ko par piedalīšanos spēlē saka ukraiņu jaunieši
Mykhailo Kovalenko no Borispiļas, skolnieks, topošais dizaineris: “Es vienmēr esmu par dalību šādās kustībās. Patiesībā šī nav pirmā reize, kad esmu kameras priekšā, jo internetā pastāvīgi rādu savus paššūtos džinsus. Es pētu modi un vēlētos izdarīt šādu salīdzinājumu. Šeit mēs runājām par vēsturi. Patiesībā ir svarīgi zināt, kas bija pagātnē, jo vēsture ir cikliska. Ja zini, kas bija pagātnē, var prognozēt, kas būs nākotnē. Modē ir tāpat: pagātnes mode ietekmē modi tagadnē.”
Mariia Belinska no Harkivas, skolniece: “Man ļoti patika. Atnācu kopā ar draugiem un mums gāja jautri. Man patika tas, ka šeit filmēja – tas ir svarīgs faktors. Skatīšos es, skatīsies mana ģimene. Arī mana atbalsta grupa vienmēr skatās video no visiem pasākumiem, kuros piedalos. Es nosūtīšu saiti saviem radiem Ukrainā, lai viņi zina, ko es šeit daru. Man tas ir ļoti svarīgi.”
Timofii Pyshniakov no Marhanecas, students: “Bija interesanti strādāt ar domāšanu, ātri atrast atbildes uz jautājumiem un mēģināt saprast, kā es rīkotos konkrētā situācijā. Es atcerējos, kā tas vispār ir – strādāt komandā. Kopumā esmu gandarīts, savas zināšanas šajā spēlē novērtētu ar 7 no 10, man patika. Vēl viens svarīgs aspekts ir iespēja noskatīties spēles ierakstu.”
Ostap Braha, skolnieks: “Ārā ir vasara, brīvdienas – un šeit ir tik interesanta pieredze, piedalīšanās podkastā. Man patika atmosfēra – gaisma, mikrofons, viktorīna. Es aizraujos ar vēsturi, un tur bija jautājumi, kas saistīti ar vēsturi un ģeogrāfiju. Mums uzdeva jautājumus par Zviedriju. Izrādījās, ka zinu atbildes gandrīz uz visiem. Esmu gatavs piedalīties līdzīgās aktivitātēs arī turpmāk.”
Mazās partnerības projektu īsteno organizācija “Grem” (Latvija) sadarbībā ar “MoreMosaic” (Zviedrija) un “Bessonova Outdoor Immersion School” (Beļģija) Erasmus+ programmas ietvaros.
Projekta mērķis ir stiprināt piederības sajūtu jauno ukraiņu bēgļu vidū Beļģijā, Latvijā un Zviedrijā, veidojot saikni ar Eiropas Savienību un tās kultūras mantojumu.
Izmantojot spēļu metodes un digitālos rīkus, projekts veicina izpratni par Eiropas vēsturi un vērtībām, palīdzot jauniešiem stiprināt identitātes un piederības sajūtu jaunajā vidē un Eiropas sabiedrībā. Projekta numurs: 2024-3-LV02-KA210-YOU-000269071.
Teksta autore Oksana Puhačova, tulkojusi Evita Savicka.
