“Digitālā kontrole un veto atcelšana: ES valstu suverenitātei pienāk gals.” Tāds bija virsraksts vienā no tiem krievvalodīgajiem medijiem, kas specializējas “Eiropas šausmeņu” atmaskošanā. Rakstā, kurā ES raksturota kā “autoritāra pārvalstiska struktūra, kas vērsta pret Krieviju”, tiek apgalvots, ka hakeri uzlauzuši jauno Eiropas vecuma pārbaudes lietotni.
Raksta autors stāsta, kā publiskas demonstrācijas laikā “sistēma tika uzlauzta ar minimālu piepūli”. No tā, ka pēc šīs demonstratīvās uzlaušanas projekts tomēr netika slēgts, šajā publikācijā tiek secināts, ka tā nav nekāda vecuma pārbaudes lietotne, bet gan visaptverošas digitālās kontroles instruments: “Lielais brālis” Eiropas Savienības veidolā mūs vēro.
Par ko ir runa?
Runa ir par jauno Eiropas mēroga lietotni vecuma pārbaudei (EU age verification app), ko Eiropas Komisija popularizē galvenokārt kā rīku bērnu aizsardzībai internetā.
Lietotni plānots izmantot, lai piekļūtu pakalpojumiem ar vecuma ierobežojumiem – sociālajiem tīkliem, pornogrāfijas vietnēm, tiešsaistes kazino utt. Tā tiek saistīta arī ar plašāku ES iniciatīvu par Eiropas digitālās identitātes maka (EUDI Wallet) izstrādi.
2026. gada 15. aprīlī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka lietotne ir tehniski gatava, bet aprīļa beigās Eiropas Komisija aicināja ES dalībvalstis paātrināt tās ieviešanu.
Šī lietotne ļauj lietotājiem tiešsaistē apstiprināt savu vecumu, neizpaužot personas datus trešo pušu platformām, tādējādi novēršot nepieciešamību vietnēm vākt konfidenciālu informāciju. Tika paziņots, ka izstrādātā programma ir pilnīgi anonīma un droša.
Kā šī izstrādājuma īpaša priekšrocība tika uzsvērta koda atvērtība. Atvērtā koda programma, proti, programma, kuras “iekšējā uzbūve” ir publiski pieejama, ļauj ikvienam (ja vien viņš zina, kur meklēt) novērtēt lietotnes uzbūvi, tās stabilitāti un darbības loģiku. Kā arī vajadzības gadījumā ieteikt labojumus vai savu lietotnes versiju.
Populārais angļu valodā iznākošais kiberdrošības izdevums “Cybernews” plašā rakstā, kurā apkopota pirmā kritika par jauno ES lietotni, uzskata, ka tieši atvērtā koda dēļ ekspertiem bija iespēja rūpīgi izpētīt vecuma pārbaudītāju un tajā atklāt virkni vājāko vietu.
Aicinām iepazīties ar galvenajām ekspertu iebildēm materiālu sērijā “Chayka” pārbauda faktus.
Eksperts Pols Mūrs pret Eiropas Komisiju
Pirmkārt, neviens nav rīkojis nekādu “publisku demonstrāciju”, kurā tiktu veikta lietotnes uzlaušana. Ja vien ar to nav domāti publiski pieejamie ieraksti sociālajā tīklā X, kurus publicējis Pols Mūrs – britu neatkarīgais kiberdrošības eksperts. Galvenie citāti no viņa tvīta bija:
“#EU #AgeVerification lietotnes uzlaušana mazāk nekā 2 minūtēs” un “Nopietni, Urzula fon der Leiena – šis produkts kādā brīdī izraisīs milzīgu datu noplūdi. Tas ir tikai laika jautājums.”
Šie skaļie citāti tika izmantoti rakstos ar uzkrītošiem virsrakstiem. Pašā ziņojumā tika sniegts detalizēts atklāto ievainojamību apraksts.
Galvenā pretenzija: lietotne nepietiekami stingri saista PIN kodu, biometriskos datus un lietotāja digitālo identitāti.
Ja ļaunprātīgam lietotājam izdosies iegūt piekļuvi ierīcei, kurā ir instalēta lietotne, un tās failu sistēmai, viņš varēs manuāli mainīt iestatījumus un teorētiski izmantot cita cilvēka vecuma apstiprinājumu. Ja šāda veida ievainojamības principā saglabāsies arī turpmākajos digitalizācijas posmos, tad kādreiz kādam izdosies izlikties par datu īpašnieku.
Komentāros pie ieraksta, kurā konkrētāk (un tādējādi nespeciālistam grūtāk saprotami) tiek iztirzātas lietotnes problēmas, parādījās Mūra oponenti. Viņi ir pārliecināti, ka minētie trūkumi ir novēršami un ka šī situācija nav uzskatāma par “kritisku drošības problēmu”.
Tomēr pārsvarā bija lasāmi sazvērestības teorētiķu komentāri, ka šī lietotne ir daļa no globālas sistēmas, kas paredzēta pilsoņu digitālai kontrolei un ko ievieš tumšie spēki, kuri slēpjas aiz Eiropas Savienības fasādes.
Reaģējot uz to cilvēku komentāriem, kuri atbalsta stingru vecuma pārbaužu ieviešanu tiešsaistē, Mūrs rakstīja: “Uzlecošie logi ar jautājumu ‘Vai jums ir 18 gadi?’ pastāv jau desmitiem gadu. Vecuma pārbaudes atbalstītāji apgalvo, ka vairs nepietiek ar vienkāršu jautājumu un atbildi, un tagad vietnēm ir bez šaubām jāpārliecinās, ka jums ir vairāk nekā 18 gadi – pretējā gadījumā tām draud naudas sodi vai pat cietumsods.”
Taču, pēc Pola Mūra domām, jaunā lietotne situāciju būtiski nemaina, taču liek lietotājam nodot lietotnei ārkārtīgi jutīgus biometriskos datus.
Pāvela Durova karš
Diskusijai drīz pievienojās “Telegram” izveidotājs Pāvels Durovs, kurš norādīja, ka jaunās lietotnes atklātie trūkumi ir kas vairāk nekā vienkārši nepareizs tehniskais risinājums, būtībā apsūdzot ES vadību mēģinājumos ieviest visaptverošas uzraudzības instrumentu.
“Viņu vecuma pārbaudes lietotne bija apzināti neaizsargāta – tā paļāvās uz pašu ierīci (un no drošības viedokļa tas nozīmē tūlītēju apdraudējumu). Ja vien ES nevada klauni, tad viņu patiesais plāns izskatās šādi: 1. solis – izveidot ‘privātumu respektējošu’, bet neaizsargātu lietotni; 2. solis – kāds šo lietotni uzlauž (JŪS ATRODATIES ŠEIT); 3. solis – atcelt privātumu, lai ‘labotu’ lietotni,” rakstīja Durovs savā “Telegram” kanālā.
Un noslēgumā – ērts arguments visiem “digitālās koncentrācijas nometnes” teorijas piekritējiem: “Eiropas birokrātiem ir vajadzīgs iemesls, lai nemanāmi sāktu pārvērst savu ‘privātumu respektējošo’ vecuma pārbaudes lietotni par mehānismu, ar ko sekot līdzi visiem eiropiešiem, kuri izmanto sociālos tīklus. Šodienas ‘negaidīta’ uzlaušana viņiem dāvājusi šo iemeslu.”
Nopietnā apsūdzība, ko izvirzīja pazīstams tiešsaistes uzņēmējs, izraisīja sabiedrības rezonansi.
Tomēr nedrīkst aizmirst, ka stingru vecuma ierobežojumu ieviešana, nemaz nerunājot par tiešiem aizliegumiem izmantot sociālos tīklus personām, kas jaunākas par 18 gadiem, rada ievērojamus zaudējumus tiešsaistes biznesam. Arī tajā pašā “Telegram”.
“Telegram” kā uzņēmums jau no paša sākuma un konsekventi iebilst pret obligātajiem vecuma pārbaudes pasākumiem. Piemēram, Durovs pauda nopietnas bažas par Spānijas valdības plāniem ieviest vecuma ierobežojumus sociālo tīklu lietotājiem, nosaucot to par “bīstamu jaunu regulējumu un iespēju sabiedrības uzraudzībai un masveida datu vākšanai”.
Viņš pat izsūtīja ziņu visiem “Telegram” lietotājiem Spānijā, tieši kritizējot likumprojektu un izplatot tos pašus apokaliptiskos brīdinājumus. Spānija atbildēja, apsūdzot Durovu “melu izplatīšanā” un centienos graut demokrātiskās institūcijas.
Atgādināsim, ka 2024. gada augustā Pāvels Durovs tika arestēts Parīzē saistībā ar izmeklēšanu par apsūdzībām krāpšanā, nelikumīgā narkotiku tirdzniecībā, organizētā noziedzībā, terorisma propagandā un kibermobingā. Tātad viņa cīņa ar Eiropas valstu varasiestādēm ir arī visai personiska.
Kopumā interneta platformu izteiktie apvainojumi valsts regulatīvajām iestādēm par to, ka tās veido “globālu uzraudzības sistēmu”, izskatās kā īsts pretuzbrukums. Tā kā regulatīvās iestādes jau daudzus gadus apsūdz pasaules tiešsaistes gigantus nelikumīgā datu vākšanā un nepietiekamā kontrolē pār aizliegtas informācijas izplatīšanu.
Nevajadzētu aizmirst, ka paši atmaskotāji, tostarp Pāvels Durovs, ir izveidojuši lietotnes ar daudzu miljonu lietotāju auditoriju, kuras katru dienu uzzina, ko mēs ēdam, dzeram, ar kādu barību barojam savus suņus un pat kādas ir mūsu seksuālās preferences.
Eiropas ierēdņu attaisnojumi
Atgriezīsimies pie jautājuma par lietotni vecuma pārbaudei. Saskaroties ar ekspertu kritiku un jautājumu plūsmām preses brīfingā, Eiropas Komisijas pārstāvis izskatījās samulsis.
Ierēdnis paziņoja, ka prezentētā versija pagaidām nav galīgais lietotājam paredzētais produkts, lai gan Eiropas Komisijas priekšsēdētāja šo lietotni nosauca par gatavu.
Preses konferencē tika paziņots, ka, lai gan lietotne “ietver visas funkcijas”, kas bija plānotas lietotājiem, praksē tā joprojām ir “demonstrācijas versija”.
Eiropas Komisijas pārstāvis uzsvēra, ka lietotne vēl nav oficiāli pieejama iedzīvotājiem, un atkārtoti norādīja uz to, ka tās avotkods ir publiski pieejams, kas, savukārt, ļāva ekspertiem izteikt kritiku par lietotni un piesaistīt sabiedrības uzmanību.
Tāpat ierēdnis apgalvoja, ka GitHub publicētais kods tiek aktīvi atjaunināts un pēc pēdējās kritikas viļņa jau tiek gatavota “jauna versija”.
Atjauninātā versija ekspertu Polu Mūru īpaši neiespaidoja, un viņš uzrakstīja: “Manī rada dziļas bažas tas, ka viņi turpina popularizēt šo sistēmu, neraugoties ne uz ko, vienlaikus apgalvojot, ka tā nodrošina visaugstāko konfidencialitātes un drošības līmeni.”
Mūrs aicināja Eiropas Komisiju un personīgi Urzulu fon der Leienu piedalīties publiskā tīmekļa seminārā par šo tēmu. Līdz šī materiāla sagatavošanas brīdim atbilde no Eiropas Komisijas nebija saņemta.
438 ekspertu vēstule
Pretinieki vecuma pārbaudēm internetā bieži atsaucas uz atklāto vēstuli, kuru februārī un martā parakstīja 438 eksperti no 32 valstīm. Tiesa, tajā kiberdrošības speciālisti neizskata konkrētas lietotnes problēmas, bet gan apspriež visus vecuma pārbaudes slēptos riskus kopumā.
Ievērojami mazāk populāra nekā minētā vēstule kļuva atbilde uz šo dokumentu, ko publicēja starptautiskā nozares asociācija, kas apvieno uzņēmumus, kuri izstrādā vecuma pārbaudes tehnoloģijas (Age Verification Providers Association – AVPA).
Izskatīsim abu publisko dokumentu galvenos argumentus.
“438 ekspertu vēstulē” kiberdrošības eksperti apgalvo, ka vecuma pārbaudes rīki nav piemēroti, lai risinātu problēmu saistībā ar piekļuves ierobežošanu kaitīgam saturam, jo tos var viegli apiet, izmantojot vienkāršus priekšmetus vai mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus.
Nozares eksperti atbild: pārbaudes sistēmas arī balstās uz modernām tehnoloģijām, tostarp izmantojot mākslīgā intelekta iespējas, un tās ir diezgan grūti apiet, izmantojot viltotas bārdas vai nekustīgas fotogrāfijas.
Kiberdrošības eksperti brīdina, ka vecuma pārbaude būs nepieciešama pat visparastākajām darbībām internetā, kas radīs plašu infrastruktūru, ko varētu izmantot uzraudzībai, profilēšanai un datu centralizācijai.
Uz to pārbaudes sistēmu izstrādātāji atbild, ka pastāv programmatūras risinājumi, kas nodrošina konfidencialitāti un ļauj pārbaudīt vecumu, neatklājot personas identitāti un neļaujot izsekot datiem starp dažādiem pakalpojumiem.
Tāpat “400. profesionālu vēstulē” tiek minēts, ka, lai efektīvi pārbaudītu personu vecumu, ir nepieciešama sarežģīta vienota infrastruktūra, kas balstās uz valsts izsniegtajām digitālajām identifikācijas kartēm. Taču šāda infrastruktūra pašlaik vienkārši nepastāv.
Uz to viņiem atbild, ka šāda identifikācija nav vienīgais efektīvais risinājums un ka labi izstrādātas un decentralizētas reģistrācijas datu sistēmas jau darbojas, piemēram, mobilo autovadītāju apliecību veidā.
Tomēr vecuma pārbaudes sistēmu izstrādātāji atzīst, ka infrastruktūras problēma pastāv, taču tā ir tikai papildu grūtība projektēšanas procesā.
Tāpat kiberdrošības eksperti brīdina, ka obligātā vecuma pārbaude var palielināt digitālo nevienlīdzību, jo ne visiem ir pieejami valsts izsniegti personu apliecinoši dokumenti. Savukārt dažām iedzīvotāju grupām, piemēram, senioriem vai imigrantiem, var trūkt nepieciešamo prasmju, lai strādātu ar sarežģītām pārbaudes sistēmām.
Izstrādātāji atbild, ka šim nolūkam ir jāpiedāvā vairākas vecuma pārbaudes metodes, tostarp dokumentu pārbaude, maksājumu kartes pārbaude vai, piemēram, mobilā tālruņa numura pārbaude.
Nav grūti pamanīt, ka galvenā diskusija notiek nevis par to, vai vecuma pārbaude ir nepieciešama ES un citos pasaules reģionos, bet gan par to, kā to īstenot, nepārvēršot to par sistēmu, kas paredzēta lietotāju masveida identifikācijai un izsekošanai.
Tātad eksperti piekrīt “digitālās koncentrācijas nometnes” teorētiķiem?
Nē, speciālisti pievērš uzmanību konkrētu risinājumu kvalitātei un drošībai, nevis politisku vai sazvērestības teoriju izplatīšanai.
Ekspertu aprindās pašlaik notiek diezgan plaša diskusija, kuras daudzas detaļas saprotamas tikai nozares speciālistiem.
Šīs diskusijas gaitā eksperti vispirms aicina nesteigties ar verifikācijas sistēmu ieviešanu, kā arī to izstrādē ņemt vērā visus iespējamos riskus, kas saistīti ar jauno lietojumprogrammu plašāku izmantošanu.
Un atkārtojam vēlreiz: šobrīd galvenais šīs lietotnes kritiķis nav minējis neko par to, ka tā varētu neatļauti nodot lietotāja personas datus kādam citam. Tā ir potenciāli neaizsargāta gadījumā, ja piekļuvi konkrētajai ierīcei iegūst ļaunprātīgs lietotājs. Tā ir slikta ziņa, bet tai nav nekāda sakara ar pilnīgu lietotāju kontroli.
Jāatzīmē, ka no komentāriem par ekspertu kritiku attiecībā uz Eiropas vecuma pārbaudes lietotni izriet, ka “Lielā brāļa” teorijas piekritēji nemaz neuzskata kiberdrošības speciālistus par saviem sabiedrotajiem. Ekspertus apsūdz tajā, ka viņu publiskā kritika galu galā veicina to lietotņu uzlabošanu, kas visus eiropiešus ved uz slaveno “digitālo koncentrācijas nometni”.
Jau pati saiknes veidošana starp ekspertu kopienas bažām par pārsteidzīgiem lēmumiem un sazvērestības teoriju par vispārēju kontroli veicina problēmas pārnešanu no profesionālās diskusijas sfēras uz sabiedrības panikas sfēru.
Ja amatpersonām nākas sniegt pamatotas atbildes uz ekspertu argumentiem, lai neizskatītos nekompetentām, tad uz apsūdzībām par sazvērestību un centieniem ieviest totalitāru kontroli tās var reaģēt ar līdzīga satura propagandas retoriku. Politiķiem bieži ir vieglāk reaģēt uz skaļiem saukļiem nekā uz sarežģītiem profesionāliem argumentiem.
Lietotne vecuma pārbaudei ir pirmais solis ceļā uz plašākas ES digitālās identitātes sistēmas izveidi. Un ir skaidrs, ka atklāta diskusija par šīs lietotnes kvalitāti un tās pamatarkitektūru ir ārkārtīgi svarīga.
Šķiet, ka pašreizējā lietotnes versija patiešām ir tālu no pilnības, jo to kritizē ne tikai Eiropas sistēmas pretinieki un pilnīgas kibervabadības atbalstītāji. Daļa kritikas nāk no Eiropas izstrādātājiem, kuri rada arī valsts sistēmas – arī viņi uzskata, ka sistēmu var un vajadzētu padarīt kriptogrāfiski pareizāku.
To, kas notiek, kad regulējums, visaptveroša kontrole un no tā izrietošie aizliegumi kļūst par galveno prioritāti, mēs redzam Ķīnas vai kaimiņvalsts Krievijas piemērā, kur vecuma ierobežojumi tiek noteikti pat Puškina dzejoļiem. Taču tajās pašās sabiedrības grupās, kurās valda bažas par visaptverošu digitālo kontroli, arvien biežāk izskan aicinājumi aizsargāt bērnus no nelikumīga satura.
Starp citu, ES iniciatīvu pretinieki, par laimi, neierosina pilnībā aizliegt “Telegram” un “Facebook”, lai nebūtu jāizstrādā verifikācijas lietotnes. Varbūt tāpēc, ka tad nebūs kur skaļi sūdzēties par to, kā mūs iegrūž “digitālajā koncentrācijas nometnē”.
Teksta autors Konstantins Beļskis. Tulkojusi Evita Savicka.
