“Mums ir jāveido spējas, kas ir efektīvas, lētas, pieejamas daudz, lai ar šādiem izaicinājumiem tiktu galā,” uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis pēc drona notriekšanas Rēzeknes novadā.
8. jūnijā Francijas iznīcinātāji “Rafale” notrieca bezpilota lidaparātu, kas bija ielidojis Latvijas gaisa telpā. Tomēr ministru prezidents atzina, ka ilgtermiņā NATO iznīcinātāju izmantošana dronu pārtveršanai nav efektīvākais risinājums.
Valdība pauž cerības uz Ukrainas pieredzi un jaunajām tehnoloģijām, kurām nākotnē būtu jānostiprina austrumu robežas aizsardzība.
NATO iznīcinātāji – efektīvs, taču dārgs risinājums
Vienas MICA tipa „gaiss-gaiss” raķetes palaišanas izmaksas tiek lēstas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šādas raķetes izmanto iznīcinātājos “Rafale”, lai iznīcinātu bezpilota lidaparātus un ļoti manevrētspējīgus mērķus.
Galīgo lēmumu par bezpilota lidaparāta notriekšanu pieņēma NATO vadība. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis pēc notikuma nespēja atbildēt, cik izmaksāja šī operācija.
“Mēs nevaram skaitīt naudā, cik izmaksā drona notriekšana, ja ir runa par mūsu drošību,” viņš uzsvēra preses konferencē.
Tajā pašā dienā vizītes laikā Igaunijā ministru prezidents Andris Kulbergs paziņoja, ka galvenā mācība, kas gūta no šī incidenta, ir nepieciešamība ātri pieņemt lēmumus un operatīvi reaģēt uz draudiem.
Tomēr viņš atzina, ka NATO iznīcinātāju izmantošana bezpilota lidaparātu iznīcināšanai ir nepraktisks risinājums.
“Tas ir ļoti labi, ka mums ir šādas iespējas, un mēs pierādām, ka šīs iespējas strādā. Bet uz priekšu šāds risinājums nav pareizais veids, kā virzīties,” pauda Kulbergs.
Lai apmācītu Latvijas speciālistus, ieradīsies eksperti no Ukrainas
Pēc incidentiem ar droniem varasiestādes nolēma pastiprināt sadarbību ar Ukrainu gaisa telpas aizsardzības jomā. 9. jūnijā Ministru kabinets atbalstīja vienošanos ar Ukrainu par sadarbību aizsardzības jomā, kas paredz visaptverošu sadarbību turpmākajos 10 gados, ziņo Sargs.lv.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis paziņoja, ka tas palīdzēs Latvijā ātrāk ieviest risinājumus, kurus Ukraina jau izmanto praksē.
“Vienošanās ļaus paātrināti ieviest Ukrainas pieredzi Latvijas aizsardzībā,” uzsvēra Melnis.
Kā ziņo LETA, sadarbība ietvers pieredzes apmaiņu par kaujas lauka bezpilota lidaparātiem, tāldarbības triecienu, jūras un citām bezpilota lidaparātu sistēmām. Tāpat paredzēta pieredzes un zināšanu apmaiņa par pretgaisa aizsardzības līdzekļiem, tostarp pārtvērējdroniem, elektromagnētiskās karadarbības sistēmām un citiem risinājumiem.
Kā norādīja ministru prezidents Andris Kulbergs, tieši Ukraina šodien labāk par citām valstīm zina, kādas tehnoloģijas vislabāk palīdz aizsargāties pret bezpilota lidaparātiem.
“Tuvākajās pāris nedēļās Latvijā ieradīsies ukraiņu eksperti, lai palīdzētu mums salikt visu vajadzīgo – gan tehnisko, gan apmācību plānu,” Kulbergs paziņoja par sadarbību vizītes laikā Igaunijā.
Vienošanās paredz, ka Latvija pirmajos divos gados plāno atvēlēt ap 110 miljoniem eiro.
Austrumu robežā dežūrēs pārtvērējdroni
Vienlaikus Latvija attīsta savas tehnoloģijas, lai cīnītos pret bezpilota lidaparātiem. Viens no iespējamiem risinājumiem ir pārtvērējdroni, kuri pašlaik tiek testēti “Baltic Zenith 2026” mācībās.
Kā ziņo LSM, Latvijas uzņēmumu SIA “Origin Robotics” un SIA “Eraser” izstrādātās sistēmas jau plāno ieviest austrumu robežas aizsardzībā. Tās ar sensoru, mākslīgā intelekta un autonomās vadības tehnoloģiju palīdzību spēj ātri identificēt un pārtvert bezpilota lidaparātus.
“Tas, ko mēs esam radījuši, ir jauns ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Šī sistēma ir labāka tajā brīdī, kad vajadzīgs notriekt nevis vienu mērķi gadā, bet jānotriec daudzi,” paskaidroja SIA “Eraser” izpilddirektors Edgars Gauručs.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis norādīja, ka šādu tehnoloģiju attīstīšana kļūs par nākamo soli valsts drošības nostiprināšanā.
Tādējādi Latvija pakāpeniski virzās uz daudzslāņainu aizsardzības sistēmu, kurā līdzās NATO atbalstam arvien lielāka loma būs vietējām tehnoloģijām un Ukrainas kara pieredzē balstītiem risinājumiem.
