Pirmdien, 25. maijā, pēc tikšanās ar Ministru prezidenta amata kandidātu Andri Kulbergu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka valdības veidošanas procesā panākts būtisks progress un jau šonedēļ Saeima varētu lemt par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai.
Prezidents norādīja, ka Kulbergs iepazīstinājis ar topošās valdības deklarācijas projektu, koalīcijas aprisēm un atbildību sadalījumu starp partijām. Pēc Rinkēviča teiktā, lai arī darbs pie ministru kandidātu sastāva vēl turpinās, būtisku šķēršļu valdības izveidei viņš šobrīd neredz.
“Latvijai ir iespēja vēl šonedēļ tikt pie valdības, kas bauda Saeimas atbalstu,” sacīja prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka valdības veidošanas process noticis sarežģītos apstākļos un ļoti īsā laikā, taču līdzšinējo progresu raksturoja kā apsveicamu.
Kulbergs: prioritāte būs drošība un budžeta stabilitāte
Arī pats Kulbergs atzina, ka valdības veidošanai atvēlētais laiks bijis ļoti saspringts.
“Manuprāt, mēs pierādījām, ka neiespējamais ir iespējams,” preses konferencē sacīja Kulbergs.
Viņš uzsvēra, ka topošās valdības galvenie uzdevumi būs valsts drošība, budžeta stabilizēšana, vēlēšanu drošība, kā arī cīņa pret korupciju un karteļiem.
Kulbergs norādīja, ka valdības deklarācija tiek veidota kā īstermiņa dokuments tuvākajiem mēnešiem, nevis pilna četru gadu programma.
“Mums ir limitēts laiks strādāt, tāpēc galvenais bija atstāt tajā lietas, kas ir izdarāmas tuvākajās simt dienās,” viņš sacīja.
Premjera amata kandidāts arī uzsvēra, ka valdības darbā vēlas ieviest “citu politisko kultūru” un mazināt spriedzi starp koalīcijas partneriem vēlēšanu gadā.
Vienlaikus Kulbergs paziņoja, ka konkrētos ministru kandidātu vārdus publiski nosauks otrdien, 26. maijā, pusdienlaikā.
Zināms ministriju sadalījums starp partijām
Preses konferencē tika atklāts arī topošo ministriju sadalījums starp četriem koalīcijas partneriem.
Saskaņā ar panākto vienošanos Jaunā Vienotība (JV) pārraudzīs Ārlietu, Aizsardzības, Veselības un Satiksmes ministriju. Apvienotais saraksts (AS) atbildēs par Finanšu, Tieslietu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) iegūs Iekšlietu, Izglītības, Kultūras, kā arī Klimata un enerģētikas ministriju, bet Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pārraudzīs Ekonomikas, Labklājības un Zemkopības ministriju, kā arī saglabās Saeimas priekšsēdētāja amatu.
Kulbergs uzsvēra, ka ministriju sadalījums veidots pēc “vienlīdzīgu noteikumu principa”, lai izvairītos no liekas spriedzes koalīcijas iekšienē.
Neoficiāli izskan arī konkrēti ministru kandidāti
Lai gan oficiāli ministru kandidātu saraksts vēl nav publiskots, Latvijas Televīzija ziņo par vairākiem iespējamiem ministru amatu kandidātiem.
Saskaņā ar neoficiālo informāciju Baiba Braže no JV varētu saglabāt ārlietu ministres amatu, savukārt aizsardzības ministra amatam tiek minēts pulkvedis Raivis Melnis. Satiksmes ministra amatā varētu nonākt vai nu Arvils Ašeradens, vai Rihards Kozlovskis, bet veselības ministra amatā varētu turpināt strādāt Hosams Abu Meri.
No “Apvienotais saraksts” finanšu ministra amatam tiek minēts Māris Kučinskis.
Tikmēr “Nacionālā apvienība” izglītības ministres amatam varētu virzīt Ilzi Indriksoni, kultūras ministra amatam — Nauri Puntuli, bet iekšlietu ministra amatam — Jāni Dombravu.
Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” varētu saglabāt ekonomikas ministra amatu Viktoram Valainim un labklājības ministra amatu Reinim Uzulniekam. Zemkopības ministra amatam tiek minēti Uldis Augulis un Kaspars Melnis.
Tas nozīmē, ka ZZS, visticamāk, saglabās kontroli pār Zemkopības ministriju, neskatoties uz iepriekš plaši apspriesto “kokrūpnieku lietu”.
Sarežģītākās sarunas — ar “Jauno Vienotību”
Pēc neoficiālās informācijas vissarežģītākās sarunas valdības veidošanas laikā bijušas tieši ar Jaunā Vienotība. Kā vēsta LTV Ziņu dienests, partija esot norādījusi, ka gadījumā, ja nesaņems sev būtiskās nozares, tā varētu nepiedalīties jaunajā valdībā.
Šādā gadījumā būtu jāveido mazākuma valdība, kam savukārt nepiekrīt Nacionālā apvienība.
Kulbergs preses konferencē atzina, ka sarunu laikā bijusi arī spriedze un intrigas, taču visas iesaistītās puses galu galā vienojušās tās nolikt malā, lai valdības darbs varētu sākties.
Opozīcijā paliks “Progresīvie” un LPV
Ja Saeima apstiprinās šādu valdības sastāvu, opozīcijā paliks “Progresīvie” un “Latvija pirmajā vietā”.
Iepriekš izskanējis, ka Saeima par Kulberga vadītās valdības apstiprināšanu varētu lemt ceturtdien, 28. maijā.
Kāpēc tiek veidota jauna valdība?
Jaunas valdības veidošana sākās pēc premjeres Evika Siliņa demisijas 14. maijā. Viņa par atkāpšanos paziņoja pēc saasinātām koalīcijas domstarpībām un spriedzes drošības jautājumos, kas pastiprinājās pēc dronu incidentiem Latgalē.
Situāciju vēl vairāk saasināja notikumi ap zemkopības ministru Armandu Krauzi, kurš tika atstādināts no amata un aizturēts kriminālprocesa ietvaros.
