15 koncerti divu nedēļu laikā – Polijā, Slovēnijā, Slovākijā, Rumānijā, Ungārijā, Čehijā un Lietuvā.
“Bija dienas, kad pat nebija laika paēst: mēs iebraucām degvielas uzpildes stacijā, ātri apēdām kādu hotdogu un devāmies uz uzstāšanās vietu. Pārbraucieni bija dažādi: dažreiz 500 kilometru gari, dažreiz 200. No Čehijas līdz Kauņai nācās nobraukt veselus 900 kilometrus. Un tomēr mēs vienmēr bijām vietā tieši laikā, bez kavējumiem,” stāsta mūziķi.
Īpaši sirsnīgs izrādījās koncerts Kauņā – grupas dalībnieki stāsta, ka tur viņus uzņēma kā mājās. Un vispār Lietuvā viņus mīl – uzaicināja uzstāties Neatkarības dienā. Bet dzimtajā Daugavpilī…
Un tomēr – par visu pēc kārtas. Daugavpils grupa “Varang Nord” nesen atgriezās no lielas koncerttūres pa Austrumeiropu. “Chayka” vēlējās uzzināt, kā viss noritēja, un mūziķi piekrita par to pastāstīt.
“Varang Nord” – kas tie tādi ir?
Mēs esam grupas pagrabiņā – midzenī, kur paiet svarīga daļa no mūziķu dzīves. Tur ir viss: aparatūra, afišas, kostīmi… Ir arī suns. 14 gadu vecs Tims ir pieredzējis metālists un aktīvi piedalās grupas dzīvē. Bija arī tūrēs – tiesa, šajā ne. Nav vairs jauns puisis, veselība vāja.
Tāpēc šoreiz ceļoja tikai cilvēki. Jeļena Kaļniša (akordeons, balss), Maksims Popovs (ģitāra, balss), Vjačeslavs Janens (sitamie instrumenti, bungas), Ņikita Kobcevs (sitamie instrumenti) un Valērijs Solovjovs (ģitāra) – tā viņus prezentē Vikipēdija.
Lūk, ko viņi saka paši.
“Mēs esam vietējā grupa ‘Varang Nord’, kas izveidota 2014. gadā – pirms 12 gadiem. 4. jūlijā – Amerikas neatkarības dienā. Bieži vien jokojam, ka esam grantu izsūcēji. Sorosa naudas izšķiedēji,” smiedamies iepazīstina ar sevi mūziķi.
Ko jūs darījāt šo 12 gadu laikā?
“Izdevām sešus albumus, uzņēmām septiņus vai astoņus videoklipus. Esam ‘dzelzs Eirovīzijas’ uzvarētāji,” viņi turpina.
“Dzelzs Eirovīzija” ir “Wacken Metal Battle” metālmūzikas konkurss. Tā fināls notiek festivāla “Wacken Open Air” ietvaros, kas kopš 1990. gada norisinās netālu no Vācijas pilsētiņas Vakenas. To uzskata par metālistu meku.
2019. gadā “Varang Nord” izcīnīja 1. vietu Vakenā.
Tad bija pandēmija, kas izjauca visus plānus. Brīvā laika gan bija daudz, tāpēc grupa paspēja ierakstīt albumu “Pārķiuņa uomurs” latgaļu valodā.
Protams, neiztiek arī bez izbraukuma koncertiem. Mūziķi stāsta, ka Austrumeiropas koncerttūre, no kuras viņi tikko atgriezušies, nebija vērienīgākā. Agrāk, 2023. gadā, viņi piedalījās “Black Pilgrimage Tour” kopā ar tādiem kolektīviem kā poļu blekmetāla grupa “Batushka”.
Toreiz viņiem izdevās divu nedēļu laikā sniegt 17 koncertus 13 Eiropas valstīs.
Kāda bija šī tūre?
Koncerttūre “Mist over Eastern Europe” sanāca tikai mazliet īsāka. Divu nedēļu laikā grupa paspēja sniegt 15 koncertus – 14 no tiem bija ieplānojis grupas britu menedžeris, bet piecpadsmito, Kauņā, viņi noorganizēja paši.
“Viss notika tikai Austrumeiropā. Tad, pirms trim gadiem, mēs jau uzstājāmies tur: Slovēnijā, Slovākijā un Polijā. Taču tas viss bija kopā ar citām grupām. Un tagad devāmies ceļā vieni paši. Bija interesanti izmēģināt savus spēkus: vai izdosies piesaistīt skatītājus, kā viss noritēs,” atceras grupa.
Viņi norāda, ka pēc pandēmijas loģistikas izmaksas ir ievērojami pieaugušas, tāpēc tagad vienā tūrē parasti dodas trīs vai četras grupas. Taču grupas dalībnieki nolēma riskēt un aizbraukt individuālā tūrē: paskatīties, cik aktīva ir publika, un nodibināt kādus kontaktus nākotnei.
Un tas bija pareizs lēmums: ceļojums attaisnojās diezgan ātri. Tāpēc pat gadījums, kad Ungārijā pārsprāga kempera riepa un par tās nomaiņu nācās samaksāt aptuveni 400 eiro, drīzāk paliek atmiņā kā piedzīvojums, nevis kā problēma.
Tomēr, neskatoties uz labo apmeklētību, šī tūre varētu arī nenotikt, ja tai sākumā nebūtu bijis atbalsta. Grupa pateicas Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) par finansējumu šīs drosmīgās idejas īstenošanai.
Koncertu ģeogrāfija un divi vadi
Šīs tūres ietvaros “Varang Nord” uzstājās Polijā, Slovēnijā, Slovākijā, Rumānijā, Ungārijā, Čehijā un Lietuvā. Ļoti dažādas zāles, auditorija, iespaidi.
“Visu savu backline vedām līdzi – klubiem bija jānodrošina tikai tukša skatuve. Viss, kas uz skatuves, bija mūsu. Katru dienu tas bija jāizjauc, jāuzstāda, un pēc koncerta atkal jāizjauc. Tas prasīja daudz spēku. Un, protams, nevienā klubā neiztika bez kāpnēm, lai to visu būtu vieglāk nēsāt. Taču mēs ātri pieradām pie ritma,” atceras mūziķi.
Taču vietējie skaņu režisori viņus ļoti mīlēja: ne katru dienu ierodas grupas, kurām vajag tikai divus vadus. Pilnīga neatkarība no vietējās aparatūras: pieslēdzies, un viss ir gatavs.
Mūziķi atzīst, ka starts Polijā bija ne pārāk veiksmīgs. Vispirms koncertu Gdaņskā nācās atcelt dubultrezervācijas dēļ. Kopumā Polija šī žanra grupām ir samērā problemātiska valsts.
“Tur ir ļoti bagāta vietējā kultūras dzīve, un, šķiet, visi jau ir pārsātināti ar šo subkultūru. Tāpēc iebraucēju grupām ir grūtāk piepildīt zāles,” dalās iespaidos dalībnieki.
Vieniem patīk “častuškas”, citiem kaut kas drūmāks
Šajā koncerttūrē “Varang Nord” programma bija diezgan plaša: katru vakaru viņi izpildīja apmēram 20 dziesmas, kas bija sadalītas tematiskos blokos. Sākumā drūmāka mūzika. Tad folkmūzikas bloks – jautrākas dziesmas jeb “častuškas”, kā tās sauc grupā. Un visbeidzot visepiskākās kompozīcijas.
Turklāt dažādās valstīs klausītājiem patīk kaut kas savs. Piemēram, Vācijā ar lielu sajūsmu tiek uzņemtas tieši “častuškas”. Savukārt Rumānijā jautro bloku ne īpaši novērtēja, turpretim drūmāka mūzika guva milzīgu atsaucību.
Vislabākais koncerts sanāca Kauņā: tur grupu uzņēma kā mājās.
“Visi bijām jau tik izspiesti. Grūti bija pat iedomāties, kā mums izdosies aizvadīt šo koncertu. Bet, pateicoties cilvēkiem, pateicoties viņu enerģijai, mēs nospēlējām no pēdējiem spēkiem – un tas izvērtās par spēcīgu noslēguma akordu!” stāsta mūziķi.
Viņi norāda, ka Kauņa veiksmīgi bija ieplānota tūres beigās: sākotnēji bija plānots tajā sākt. Līdz ar to ceļojuma pēcgarša, protams, sanāktu pavisam citāda. Bet tā – spriedze pieauga, un viss izvērtās, kā vajadzēja.
Sadzīves izaicinājumi un mitras drēbes
Dzīve uz riteņiem nav piemērota vājiem garā cilvēkiem. Saspringtais grafiks noteica intensīvu ritmu.
Naktīs gulēja tikai 4–5 stundas, lielāko daļu laika pavadīja nelielā kemperī. Tiesa, dažas naktis pagāja viesnīcās. Un tas bija īsts greznums: normāli izgulēties, nomazgāties.
Par atsevišķu problēmu kļuva koncertu tērpi: ņemot vērā koncertu specifiku un žanru, nevarēja uzstāties parastās ikdienas drēbēs un katru dienu vilkt mugurā ko citu.
Uzstāšanās laikā krekli bija cauri slapji. Protams, tos mēģināja žāvēt kemperī ceļā, bet rezultāts tomēr nebija apmierinošs. Bija jāvelk mugurā mitras drēbes.
“Valērijam ir vieglāk: viņš ir kā vampīrs – nesvīst. Un mēs gan!” smejas mūziķi.
Valērijs ir dzīvs, bet ne pilnībā
Grupas ģitārists Valērijs Solovjovs mūsu sarunas laikā tika pieminēts vairākkārt.
Visu ceļu viņu vajāja nelaimes: te viņš salauza zobu, te sastiepa muguru – sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Turklāt viņš bija vienīgais, kurš pirms tūres neiegādājās veselības apdrošināšanas polisi.
“Ja Valērijs mirtu, tas būtu īsts death metal,” joko mūziķi.
Arī Valērija braukšanas stils kļuva par leģendu: viņš brauca galējībās, strauji uzņemot ātrumu un bremzējot pēdējā brīdī. “Vai jūs kādreiz esat vizinājušies uz amerikāņu kalniņiem? Tad varat aptuveni iedomāties, kā viņš brauc,” viņi turpina.
Par spīti visam, tieši Valērijs bieži vien mazināja spriedzi ar savu pašironiju un brutalitāti, reiz pat ar kailām rokām samīcot aukstās metināšanas masu, lai salabotu statni.
“Patiesībā Valērijs ir vienīgais īsts rokeris mūsu vidū!” smejas mūziķi.
Svarīgi secinājumi un mūžīgās vērtības
Grupai “Varang Nord” ir zelta likums – ja kaut viens cilvēks ir nopircis biļeti, mūziķiem ir pienākums nospēlēt pilnu koncertu, kā viņš to ir pelnījis. Viņš nopirka biļeti un vēlas redzēt šovu.
Grupas vēsturē bija šādi gadījumi – tikai ne šajā tūrē. Pāris reizes gadījās, ka zāle nebija pilna – un skatītāji pēc tam pat nāca klāt un teica: “Cik žēl, ka skatītāju nav tik daudz, cik jūs būtu pelnījuši!”
“Šajā tūrē mēs sapratām, ka mums nav nepieciešama iesildīšana. Agrāk šī doma šķita muļķīga: nu kā gan bez iesildīšanas? Bet izrādījās, ka bez tās ir vieglāk: tu atbrauci, uzstādīji aprīkojumu, veici skaņas pārbaudi – un līdz koncertam esi brīvs. Nav jāpārkārto skatuve pēc citu grupu uzstāšanās, viss jau ir sagatavots tieši tev,” dalās saviem atklājumiem mūziķi.
“Mēs neatbilstam formātam”, taču plāni ir
Protams, mēs nevarējām nepajautāt, kad varēs apmeklēt “Varang Nord” koncertu Daugavpilī. Viņi gan atbildēja, ka šajā ziņā viss ir diezgan skumji.
“Mēs savā pilsētā, varbūt pat Latvijā, it kā esam nedaudz sveši. Lietuvā mūs uzaicināja uzstāties Neatkarības dienas koncertā – un Daugavpilī pat nesauc uz pilsētas svētkiem. Saka, ka neatbilstam formātam. Kā arī – ka nesen jau uzstājāmies. Kad bija tas ‘nesen’? Rīgas ielas svētkos aizpagājušajā gadā!” dusmīgi saka mūziķi.
Viņiem pat galvenā skatuve nav vajadzīga – pilsētā ir pietiekami daudz piemērotu mazāku skatuvju. Labu šovu var sarīkot arī tur – kāpēc viņiem nedod tādu iespēju?
“Esam lielākā grupa Daugavpilī, ja mēs runājam par alternatīvo mūziku. Kas vēl uzdrošinātos doties Eiropas tūrē? Un mūsu galvenā pretenzija ir tā, ka mēs neko īpašu neprasām. Mums nav pārspīlētu gaidu attiecībā uz honorāriem, mēs neuzskatām, ka esam izauguši no šīs pilsētas. Gluži otrādi: mēs gribam šajā pilsētā darīt visu pēc iespējas labāk. Darīt to, ko mēs protam vislabāk – bet pilsētai tas, šķiet, nav interesanti,” viņi secina.
Tajā pašā laikā akustiskais koncerts, ko grupa sniedza pagājušā gada maijā kultūrtelpā V13, notika pilnā zālē un guva milzīgu publikas atbalstu. Žēl tikai, ka tur ir tikai 200 vietas.
Bet, neskatoties uz vietējām problēmām, “Varang Nord” skatās nākotnē ar optimismu. Plānos ir darbs pie jauna materiāla un vēl viena tūre gada beigās. Vārdu sakot, Valērijs ir dzīvs un ir kur pieslēgt divus vadus – tātad būs arī mūzika.
