Ko zinātne saka par bažām, kas saistītas ar vēja ģeneratoriem? “Chayka” pārbauda faktus

Saistībā ar kārtējo karu, kas izraisījis tradicionālo enerģijas avotu cenu pieaugumu, arvien aktuālāka kļūst arī atjaunojamo enerģijas avotu tēma. Tas nozīmē, ka mūs gaida jaunas diskusijas par saules, vēja un plūdmaiņu enerģētikas ekonomiku, kā arī par slēptajiem un acīmredzamajiem draudiem, kas saistīti ar pāreju uz zaļo enerģiju.

Sabiedriskajās apspriedēs par vēja parku izveidi, kas notiek vietās, kur plānots uzstādīt vēja ģeneratorus, vienmēr izvēršas nopietnas debates.

2024. gadā 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalstīja vēja parku būvniecību, taču dzīvot blakus vēja ģeneratoram piekrīt vairs tikai 47% respondentu.

Nesen TVNET krievu redakcijas rīkotajā tiešsaistes aptaujā tikai 37% respondentu nepārprotami atbalstīja vēja ģeneratorus, bet gandrīz ceturtdaļa izteica šaubas.

Latvijā šajā jutīgajā jautājumā vērojama informācijas nelīdzsvarotība. Mēreni noskaņotie plašsaziņas līdzekļi biežāk norāda uz to, ka nav zinātnisku pierādījumu par vēja ģeneratoru kritiski kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo teritoriju stāvokli. Savukārt izdevumi, kas mēdz izmantot virsrakstus “viss ir pagalam” stilā (īpaši tie, kam ir prokrieviska reputācija), neuztraucoties par atsaucēm uz konkrētiem zinātniskiem darbiem, plaši izplata baumas par “zaļā kursa” postošajām sekām.

“Chayka” nolēma padziļināti izskatīt jautājumu par briesmām, ko cilvēki saista ar “milzu vējdzirnavām”, izpētot publiski pieejamos zinātniskos rakstus.

Vēlamies īpaši vērst lasītāju uzmanību uz to, ka mēs uzsākām šo nelielo pētījumu, necenšoties aizstāvēt vēja enerģētiku pret kritiku. Arī redakcijas darbinieki un šī raksta autors dzīvo apvidū, kurā kādreiz varētu tikt ierīkoti vēja parki — mums patiešām bija interesanti uzzināt, cik bīstami šie milži ir cilvēkiem.

Negatīva ietekme uz dabu

Vēja parku pretinieki un vides aktīvisti regulāri norāda uz paaugstinātu putnu, tostarp retu sugu, un sikspārņu bojāejas risku sadursmēs ar vēja turbīnu spārniem. Uzmanība tiek pievērsta arī tam, ka vēja ģeneratoru krāsa, forma, izdalītais siltums un apgaismojums var piesaistīt kukaiņus, kuri iet bojā no spārnu kustības.

Tie, kas uzturas Krievijas informācijas telpā, piemin arī tārpus, kuriem kaitējot vēja ģeneratori. Šis arguments pret vēja ģeneratoriem cēlies no Vladimira Putina stāstījuma kādā no Krievijas forumiem par vēja ģeneratoriem, kuri “tā vibrē, ka tārpi izlien no zemes”.

Lai cik šausmīgi tas arī neizklausītos, mēs nolēmām šajā rakstā neapskatīt kaitējumu dabai, un tas nemaz nav tāpēc, ka uzskatām šo faktoru par mazāk svarīgu. Gluži pretēji, tas acīmredzami skar daudz lielāku cilvēku skaitu nekā trokšņa vai mirgošanas problēmas. Tomēr cilvēkiem vispirms rūp viņu pašu un tuvinieku labklājība.

Lemjot par to, vai iebilst pret vēja ģeneratoru uzstādīšanu savas dzīvesvietas tuvumā, lielākā daļa cilvēku vairāk uztraucas par savas ģimenes veselību nekā par bitēm vai putniem.

Turklāt, ja rakstā iekļautu arī zinātnisko publikāciju apskatu par vēja ģeneratoru radītajiem draudiem putniem, kukaiņiem un augiem, šis materiāls kļūtu pārāk apjomīgs. Taču, ja “Chayka” lasītāji izteiks vēlmi iegūt šādu informāciju, mēs sagatavosim atsevišķu faktu pārbaudes materiālu tieši par zinātniskajām atziņām saistībā ar vēja ģeneratoru radīto kaitējumu dabai.

Pat virspusēja publikāciju analīze liecina, ka kaitējums kukaiņiem, putniem un augiem, ko rada vēja ģeneratoru darbība, nav nekas izdomāts. Diemžēl viss, kas nodrošina cilvēkiem enerģiju, rada tiešu vai netiešu kaitējumu videi.

Bet par tārpiem Putins uztraucās velti. Jā, tārpi reaģē uz vibrācijām un var izlīst no zemes, kad tās sajūt. Vēja parku izvietošanas zonās augsnē ir statistiski mazāk tārpu nekā blakus esošajās teritorijās. Taču nav zinātnisku pierādījumu tam, ka vēja ģeneratori liek tārpiem masveidā izlīst no zemes vai izraisa to kopējā skaita samazināšanos konkrētā vietā. Makšķerniekiem vienkārši labāk izraudzīties tārpu rakšanas vietas tālāk no vēja parku teritorijas.

Bažas, ko nevar izmērīt ar zinātnes līdzekļiem

Nav jēgas iedziļināties arī to argumentu izskatīšanā, kurus nevar pārbaudīt zinātniski. Piemēram, vēja enerģijas pretinieki pamatoti pauž sašutumu par to, ka mežus izcērt, lai uzceltu vēja parkus.

Mežu izciršanas problēma Latvijā ir viena no visvairāk apspriestajām. Taču tieši tāpēc mēs visi zinām, ka vēja parki nav galvenais apdraudējums mūsu mežu bagātībām. Mežu var izcirst, lai uzceltu jebkādu dzīvojamo vai infrastruktūras objektu, apkures vajadzībām un, visbeidzot, vienkārši peļņas nolūkā.

Meža aizsardzības efektivitātei nav tiešas saistības ar vēja parku projektēšanu.

Viens no visbiežāk minētajiem argumentiem pret vēja ģeneratoriem ir to vizuālais izskats. Piemēram, Vācijā labējā partija AFD, kas iebilst pret ES “zaļo kursu”, šo aspektu izcēla kā galveno savā brošūrā pret vēja enerģijas iegūšanu.

Iespējams, Vācijā, kur uzstādīti gandrīz 30 000 vēja ģeneratoru, kas nodrošina līdz pat 30% valsts elektroenerģijas, problēma ar ainavas vizuālo piesārņojumu patiešām ir kļuvusi īpaši aktuāla. Tomēr priekšstats par to, kas ir “neglīts skats”, tomēr ir diezgan subjektīvs.

Ja gar Latgales ceļiem pussabrukušo padomju ēku no silikātķieģeļiem vietā stāvētu vēja ģeneratori, daudziem tie šķistu laba alternatīva.

Protams, pastāv aizsargājamo ainavu apvidu jēdziens, un tādējādi, projektējot vēja parku, ir jāizvērtē, kā šie milži ietekmē tradicionālo ainavu, kurai ir nozīme gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem.

Vēja ģeneratoru pretiniekus satrauc arī zaudējumi, ko rada papildu infrastruktūras izveide: veco ceļu izjaukšana un jaunu ceļu izbūve, laukumu izveide celtņiem, betona pamatu izgatavošana un kabeļu ievilkšana.

Ir skaidrs, ka vēja ģeneratoru uzstādīšana patiešām rada papildu slodzi reģionālajai infrastruktūrai un dabas objektiem. Taču elektrotīklu modernizācija, kas notika un joprojām notiek Latvijas reģionos, arī rada līdzīgus netiešus zaudējumus, tomēr iedzīvotāji neizsaka masveida ierosinājumus atstāt vecās elektropārvades līnijas neskartas.

Apspriedot projektu Preiļu novadā, tika izteikts arī arguments, ka cilvēki dodas uz šo reģionu, lai baudītu klusumu, mieru un neskartu dabu. Savukārt lielie vēja ģeneratori samazinās šīs vietas tūrisma pievilcību.

Šis arguments arī ir prātīgs un saprotams. Taču šis jautājums skar tieši konkrētu vietu izvēli vēja enerģijas ražošanai.

Visi, kas bieži ceļo pa Latgali, zina, ka mums, diemžēl, ir daudz vietu, kur dabas ainava jau tāpat savulaik tika ievērojami izpostīta, un plašas teritorijas ir pieblīvētas ar dažāda izmēra ēku drupām un pamestām iekārtām. Tajā pašā laikā netālu atrodas tūrisma objekti, kas nezaudē savu pievilcību.

Vēl viena bieži izteikta pretenzija skan šādi: neērtības un riski paliek uz vietas, bet peļņa nonāk pie vēja parku būvētājiem, kuri uzturas “kaut kur Rīgā” vai pat vispār ārzemēs. Citiem vārdiem sakot, iedzīvotāji neredz reālu labumu no vietējiem projektiem tuvākajā nākotnē.

Varbūt gan valstij, gan nekustamā īpašuma attīstītājiem vajadzētu padomāt par to, kā padarīt ieguvumus vietējā līmenī jūtamākus.

Šajā publikācijā mēs nekavēsimies arī pie šaubām par vēja enerģijas ražošanas ekonomisko efektivitāti. Dažādu zaļās enerģētikas nozaru ekonomika ir atsevišķa plaša tēma. Tātad pievērsīsimies zinātnisko pētījumu secinājumiem par tēmām, kuras visbiežāk izmanto vēja ģeneratoru pretinieki.

Vēja ģeneratoru radītais troksnis un infraskaņa

Ko saka: Vēja ģeneratori rada pastāvīgu troksni un infraskaņu, kas izraisa bezmiegu, galvassāpes un uzbudināmību. Pastāv bažas, ka šie paši faktori negatīvi ietekmē arī dzīvniekus. Bieži vien vēja ģeneratoru pretinieki atsaucas uz ārstiem, kuri apstiprina zemas frekvences svārstību negatīvo ietekmi uz veselību.

Pētījumi šajā jomā sākās jau sen, un to ir daudz. Tā, jau 2011. gadā Dānijas Olborgas Universitāte — augsti novērtēta starptautiskajās zinātniskajās aprindās — publicēja pētījumu “Zemfrekvences troksnis no lielām vēja turbīnām“.

Tiesa, tā secinājumi balstījās uz datiem par turbīnām ar jaudu 2,3–3,6 MW, proti, par “pirmās paaudzes” vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir mazāka nekā tiem, ko šobrīd uzstāda Eiropas valstīs.

Šajā pētījumā tika secināts, ka turbīnas radītais troksnis ir atkarīgs no tās izmēra. Tika konstatēts, ka zemfrekvences skaņa, ko rada lielāki vēja ģeneratori, gaisā slāpējas sliktāk, tālāk sasniedz mājas un vieglāk iziet cauri sienām.

Ja vēja ģenerators ārpusē rada troksni 44 dB līmenī (kas atbilst Latvijā noteiktajai trokšņa normai), tad iekštelpās zemfrekvences dūkoņa var sagādāt cilvēkiem nepatīkamas sajūtas.

Olborgas Universitātes pētnieki ir konstatējuši, ka turbīnas patiešām izstaro infraskaņu, taču tās intensitāte ir zema un cilvēkam nedzirdama.

Infraskaņa ir nedzirdamas svārstības, kuru frekvence ir zemāka par 20 Hz, savukārt zemas frekvences skaņa (20–200 Hz) jau ir daļēji dzirdama un var radīt diskomfortu.

Zinātniskajās aprindās un regulējošajās organizācijās valda uzskats, ka vēja turbīnu radītais infraskaņas līmenis ir pārāk zems, lai radītu būtisku ietekmi. Reālās sūdzības parasti ir saistītas ar dzirdamu zemas frekvences troksni, nevis ar infraskaņu.

Lūk, piemēram, publikācija recenzētajā zinātniskajā žurnālā “Environmental Research” ar nosaukumu “Simptomi, kas intuitīvi saistīti ar vēja turbīnu radīto infraskaņu“. Pētījums atklāja, ka 2,5 km rādiusā no tuvākās vēja turbīnas 15% respondentu savu veselības pasliktināšanos saistīja ar vēja turbīnas radīto infraskaņu. Tiklīdz attālums no turbīnām palielinājās, par simptomiem, kas intuitīvi saistīti ar infraskaņu, runāja jau mazāk nekā 5% aptaujāto.

Tomēr zinātnieki norādīja, ka aptaujas saistība ar vēja ģeneratoriem netika slēpta, un tas varēja izraisīt lielāku skaitu ziņojumu par simptomiem.

Tika arī norādīts, ka dzīvojamo māju skaits vēja enerģijas ražošanas zonā un līdz ar to iedzīvotāju skaits izlasē ir neliels. Citiem vārdiem sakot, jau viens respondents ievērojami ietekmēja procentuālo sadalījumu.

2023. gadā vienā no vadošajiem ASV zinātniskajiem žurnāliem, kas veltīts vides higiēnai, tika publicēti pētījuma rezultāti par vēja turbīnu infraskaņas ietekmi uz veselību.

Secinājums bija šāds: “Augsts, bet nedzirdams infraskaņas līmenis, acīmredzami, nekādi neietekmēja pētījuma dalībnieku izmērītos fizioloģiskos vai psiholoģiskos rādītājus.”

Tomēr, lai gan vēja turbīnu radītā infraskaņas ietekme bieži tiek pārspīlēta no vēja ģeneratoru pretinieku puses, šīm bažām ir reāls pamats. Klusā lauku apvidū, kur fona troksnis ir ļoti zems, pat vājās vibrācijas no vēja ģeneratoriem vai infraskaņas pārveidošanās dzirdamās skaņās caur mājas konstrukcijām var radīt traucējošu efektu.

Cita pētījuma rezultāti par vēja turbīnu infraskaņu, kas tika publicēti 2023. gadā, liecina, ka infraskaņas ietekmes rezultātā iepriekš aprakstītajos apstākļos var attīstīties ilgstoša negatīva reakcija, kas līdzinās fobijai.

Eksperimenta dalībniekiem tika atskaņoti ieraksti ar vēja ģeneratoru radīto infraskaņu. Tika izveidotas divas grupas: cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem ir paaugstināta jutība pret vēja ģeneratoru radīto infraskaņu, un cilvēki, kuriem nav sūdzību. Laboratorijas apstākļos infraskaņa nevarēja pārvērsties jūtamā vibrācijā vai kļūt dzirdama eksperimenta dalībniekiem.

Taču, ja cilvēkiem teica, ka ir infraskaņa, jutīgākie dalībnieki reaģēja ar stresu. Tiem, kuri bija pārliecināti, ka viņu veselība pasliktinās vēja ģeneratora tuvumā, stresu izraisīja jau pati doma par vēja ģeneratoriem.

2025. gada pētījumā, kas bija veltīts vēja turbīnu radītā trokšņa analīzei, tika atklāts interesants fakts: respondenti, kuri guva finansiālu labumu no piekrišanas vēja turbīnu uzstādīšanai, ziņoja par ievērojami zemāku neapmierinātības līmeni saistībā ar troksni.

Turklāt pat pie augstāka trokšņa līmeņa šie respondenti izrādīja ievērojami mazāku aizkaitināmību salīdzinājumā ar tiem, kuri nesaņēma ekonomisku labumu.

Tajā pašā pētījumā tika norādīts, ka aptuveni divas trešdaļas cilvēku, kurus traucē troksnis, negatīvi vērtēja arī turbīnu izskatu, kas liecina par iespējamu saikni starp vizuālo un akustisko uztveri.

Pētnieku kopējais secinājums bija šāds: vēja ģeneratoru turbīnas nav zemfrekvences trokšņa avoti, kas radītu augstāku trokšņa līmeni salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem avotiem.

Vēja ģeneratoru mirgošana

Ko saka: Pastāv redzams saules gaismas mirgošanas efekts, ko rada rotējošie ģeneratora spārni. Vēja ģeneratoru pretinieki uzskata, ka mirgošana izraisa galvassāpes, redzes traucējumus un sliktu dūšu. Īpaša uzmanība šim efektam tiek pievērsta tādēļ, ka, atšķirībā no trokšņa līmeņa, mirgošana netiek regulēta ar likumu.

Lielākā daļa zinātnisko pētījumu par vēja ģeneratoru radīto ēnas mirgošanu (shadow flicker) ir veltīti to saistībai ar nervozitāti, miega traucējumiem, kā arī vispārējo negatīvo attieksmi pret vēja ģeneratoriem. Pētnieki galvenokārt pētīja neapmierinātības izplatību to iedzīvotāju vidū, kuri dzīvo attālumā līdz 1200 m no tuvākās vēja turbīnas.

Sistematiskajā zinātniskajā pārskatā, kas balstās uz 19 publikācijām par 17 pētījumu rezultātiem, norādīts, ka aptuveni 6% cilvēku, kuri dzīvo tuvu vēja ģeneratoriem, mirgošana izraisa nopietnu diskomfortu. Un tikpat lielā mērā viņus kaitina izmaiņas ainavā aiz loga.

Nav zinātniski pierādīts, ka mirgošana tieši kaitētu veselībai ilgtermiņā, taču ir visas pazīmes, kas liecina, ka, ja turbīnas ir redzamas no mājām, mirgošana vai mirgojošas gaismas patiešām var izraisīt miega traucējumus.

Vēl citā pētījumā, kas tika veikts jau 2019. gadā ASV un Eiropā, tikai 3,3% amerikāņu, kuri dzīvo tiešā vēja ģeneratoru tuvumā, sūdzējās par spārnu radītajām ēnām un mirgošanas efektu. Eiropieši izrādījās daudz neiecietīgāki pret vēja ģeneratoriem, un 8,8% no viņiem bija neapmierināti ar to radīto mirgošanu un ēnām.

Kas attiecas uz baumām par iespējamām epilepsijas lēkmēm, ko izraisa vēja turbīnu ēnu mirgošana, viens no visbiežāk citētajiem pētnieciskajiem darbiem tās tieši atspēko: „Veiktie pētījumi par iespējamo ietekmi uz veselību, kas saistīta ar vēja turbīnu ēnu mirgošanas efektu, liecina, ka šāds efekts drīzāk nerada krampju rašanās risku, pat cilvēkiem ar fotosensitīvu epilepsiju”.

Zinātniskajos rakstos bieži tiek norādīts, ka mirgošana pati par sevi ir, pirmkārt, kairinošs faktors. Savukārt miega traucējumi parasti ir saistīti ar vairāku faktoru kopumu: nepatiku, ko rada skats no loga, vēja ģeneratoru radīto troksni, mirgošanu, kā arī vispārējo negatīvo attieksmi pret tuvumā esošajiem vēja ģeneratoriem.

Dzīvojamo ēku tuvuma problēma

Bažas par troksni, infraskaņu un mirgošanu aktualizē jautājumu par vēja ģeneratoru pārāk tuvu atrašanos dzīvojamajām ēkām. Neatkarīgi no tā, kas izraisa miega traucējumus un citus veselības problēmu simptomus — fiziskie vai psiholoģiskie faktori —, ja cilvēkus traucē vēja ģeneratoru tuvums, tie būtu jāizvieto tālāk no dzīvojamajām ēkām. Tā ir diezgan izplatīta vietējo iedzīvotāju prasība.

Iedzīvotāji, kas dzīvo apgabalos, kuros plānots uzstādīt vēja ģeneratorus, uzskata, ka Latvijas valsts norma, kas paredz, ka vēja ģeneratori nedrīkst atrasties tuvāk par 800 metriem no dzīvojamām ēkām, ir nepietiekama. Un bieži vien pašvaldības viņiem piekrīt.

Piemēram, Augšdaugavas novada dome jaunajā teritorijas plānā ierosināja noteikt minimālo attālumu no vēja turbīnām līdz dzīvojamajām mājām 1,6 kilometru apmērā. Dienvidkurzemes novada teritoriālā plāna projektā jau bija noteikts 2 km attālums no apdzīvotajām vietām un 1,4 km attālums no viensētām.

Preiļos nolēma noteikt 1,3 kilometru, bet Bauskā — 2 kilometru ierobežojumu. Tiesa, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstrīdēja šos reģionālos ierobežojumus un pieprasīja tos atcelt. Savukārt pašvaldības vērsušās Konstitucionālajā tiesā. Tagad gan vēja ģeneratoru izvietošanas normu paaugstināšanas atbalstītāji, gan pretinieki gaidīs tiesas galīgo lēmumu.

“Vēja ēna”

Ko saka: Šo parādību visbiežāk apraksta avotos, kas ir pazīstami kā antieiropeiskie “bulvārpreses izdevumi”. Tiek rakstīts, ka vēja ģeneratoru masveida izmantošana rada “vēja ēnu” — zonu, kurā gaisa plūsmu ātrums ievērojami samazinās, kā rezultātā gaisa kustība būtiski palēninās, radot negatīvu ietekmi uz klimatu.

Šai teorijai ir zināma saistība ar zinātni. Taču patiesībā šis pētītais fenomens nav tik noslēpumains — to sauc par “vēja turbīnas aerodinamiskā pēdas nospieduma efektu”. Turbīna iegūst kinētisko enerģiju no gaisa plūsmas, tāpēc aiz tās veidojas zona ar samazinātu vēja ātrumu un paaugstinātu turbulenci. Tas ir labi izpētīts un novērojumos apstiprināts aerodinamiskais efekts.

Attiecībā uz vēja parku zinātniekus patiešām interesē vēja turbīnu aerodinamiskā ietekme. Tomēr visbiežāk pēdas efekts tiek pētīts, lai veiktu dažādus praktiskus uzlabojumus vēja parku projektēšanā: vēja ģeneratoru savstarpējo izvietojumu, jaudas zudumu prognozēšanu utt.

Ir veikti pētījumi par vēja turbīnu aerodinamiskās ietekmes apjomu un stabilitāti, piemēram, saistībā ar jūras vēja parkiem.

2019. gada pētījuma secinājums ir tāds, ka jūras vēja parki noteiktos apstākļos patiešām var ietekmēt vēja plūsmu desmitiem kilometru attālumā. Taču tas jāņem vērā tikai kā faktors, kas samazina elektroenerģijas ražošanas apjomu stacijās, kuras atrodas viena aiz otras.

Tātad runa atkal nav par globālo sasilšanu, bet gan par vēja parku konfigurāciju un efektivitāti.

Kopumā zinātnieki pievērš uzmanību klimata jautājumiem. Zinātniskajā literatūrā ir pētījumi, kas liecina, ka lielas vēja elektrostacijas var lokāli ietekmēt gaisa plūsmas un mikroklimatu pie zemes virsmas.

Tomēr atklātajā informācijas telpā nav nopietnu pētījumu, kas apstiprinātu apgalvojumu, ka vēja ģeneratoru masveida izmantošana palēnina gaisa plūsmu globālā mērogā vai vismaz vietējo ekosistēmu robežās.

Telekomunikāciju traucējumi, ko rada vēja ģeneratori

Ko saka: Noteiktā izdevumu lokā, kas specializējas uz biedējošām baumām par zaļo enerģētiku, var sastapt apgalvojumu, ka vēja ģeneratori traucē mobilo sakaru signālu.

Kvalitatīvi pētījumi par vēja ģeneratoru ietekmi uz telekomunikāciju pakalpojumu kvalitāti tika veikti tikai pirms 10–15 gadiem, un tie attiecās uz jau novecojušām mobilo sakaru signāla pārraides tehnoloģijām, piemēram, 3G tīkliem, kuri Latvijā ir gandrīz pilnībā atslēgti. Kā arī televīzijas signāla traucējumiem, taču arī šajā gadījumā runa bija par analogās apraides signālu, bet Latvija uz digitālo televīziju pārcēlās jau 2010. gadā.

Būtībā, ja vēja turbīnas atrodas tieši sakaru signāla staru ceļā, tās patiešām var radīt traucējumus. Taču daudzās zonās signāls tiek pārraidīts no vairākām bāzes stacijām, un sistēma automātiski pārslēdzas, ja rodas traucējumi. Turklāt, plānojot vēja parku izveidi, šie faktori tiek ņemti vērā, cieši sadarbojoties ar sakaru speciālistiem.

“Zinātnieki nonāk pie secinājumiem, par kuriem viņiem maksā”

Šis ir bieži dzirdēts arguments no to personu puses, kuras zinātniskā sabiedrība mēģina pārliecināt, ka ne visas baumas par vēja ģeneratoriem atbilst objektīviem datiem. Diemžēl ir pilnīgi iespējams, ka zinātniskie rezultāti var tikt nopirkti, lai gan zinātnes pasaulē, atšķirībā, piemēram, no politikas, pastāv reputācijas institūts. Kā arī konkurence pētnieku vidū, kas neļauj zinātniskos rezultātus rupji pielāgot konkrēta pasūtītāja interesēm.

Taču pat ja nezina, kā darbojas zinātnes pasaule, vai stingri tic teorijai, ka “pasaulē valda tikai nauda”, uz vienu jautājumu skeptiķi nespēj atbildēt: kad vēja parku attīstītāji ir kļuvuši tik ietekmīgi, lai ietekmētu visu zinātnisko vidi?

Un, kā mēs redzējām iepriekš, zinātnieki nemaz tik ļoti neatbalsta vēja parku izveidi. Daudzas bažas un pretinieku argumenti pret vēja enerģijas ražošanu daļēji atrod apstiprinājumu zinātniskajos pētījumos.

Būs jāmeklē kompromiss

Vienīgais, ko mēs sapratām, sākot meklēt zinātniskos rakstus par vēja enerģētiku, bija tas, ka nav iespējams pilnībā nekaitīgi iegūt enerģiju cilvēces vajadzībām. Jautājums bija tieši tajā, cik liels ir šī kaitējuma apmērs attiecībā uz cilvēkiem, kuri dzīvo tuvu vēja ģeneratoriem.

Un, lai gan vairumā gadījumu sabiedrības viedoklī kaitējums no vēja ģeneratoriem ir stipri pārspīlēts, mēs pārliecinājāmies, ka šīs bažas nav izdomātas, un tas nozīmē, ka ar cilvēkiem, kuri raizējas par savu veselību un labklājību, vēja parku attīstītājiem nāksies pacietīgi vienoties, pārskatīt normas, attālināt vēja ģeneratorus no apdzīvotajām zonām un ieviest stimulējošus pasākumus.

Latvijas Ministru kabinets jau pirms četriem gadiem nolēma izstrādāt skaidras vēja turbīnu izvietošanas normas, tomēr VARAM pie šī uzdevuma ķērās tikai pagājušajā gadā un pagaidām nav noteikusi izpildes termiņus. Nav pabeigti arī pētījumi par trokšņa līmeni, bet attiecībā uz mirgošanu nav precizēta arī mērījumu metodika.

Noteikti skaidru, uz vietējiem pētījumiem balstītu noteikumu pieņemšana mazinās arī kaislības sabiedriskajā diskusijā par vēja parku izveidi.

Vai atceraties, ka vienā pētījumā respondenti, kuri guva ekonomisku labumu no piekrišanas vēja ģeneratoru uzstādīšanai, jutās ievērojami labāk? Vēja enerģētikas veicinātājiem komerciālajā un valsts līmenī būtu vērts pievērst uzmanību arī šai detaļai.