Ar pavasara iestāšanos un pirmajām siltajām dienām Latvijā sākas bīstama tradīcija — sausas zāles dedzināšana. Neraugoties uz aizliegumiem, šī parādība joprojām pastāv, radot draudus ne tikai cilvēkiem, bet arī dabai.
Kā norāda herpetologs un Latgales zooloģiskā dārza vadītājs Mihails Pupiņš, īpaši neaizsargāti kļūst abinieki un rāpuļi, kuri šajā periodā pamodas no ziemas miega un nonāk uguns slazdā.
Kāpēc dedzināt kūlu ir tik bīstami?
Kūlas dedzināšana notiek dažādu iemeslu dēļ: daži uzskata, ka tā attīra zemi, citi vienkārši ievēro novecojušu tradīciju. Bet, kā uzsver Pupiņš, uguns izplatās ar milzīgu ātrumu, iznīcinot visu savā ceļā.
“Tas ir ļoti nopietns apdraudējums mazajiem dzīvniekiem. Tie nevar ātri aizlidot, aizbēgt vai paslēpties. Vardes, ķirzakas, čūskas, purva bruņurupuči vienkārši paliek vietā un sadeg,” saka zinātnieks.
Īpaši apdraudēti ir abinieki, kas pavasarī migrē uz nārstošanas vietām. “Šobrīd masveidā parādās vardes, krupji un tritoni. Tie pārvietojas lēni un ir pilnīgi neaizsargāti pret uguni,” piebilst Pupiņš.
Turklāt tas ir bīstami ne tikai dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. “Es redzēju, kā liesmas pacēlās 4–5 metru augstumā. Tās izplatās ar traku ātrumu, neviens nevar no tām aizbēgt, arī cilvēks ne,” brīdina speciālists.
Kā kūla var aizdegties pati no sevis?
Nereti ugunsgrēki izceļas nejauši: no izmesta sērkociņa, cigaretes izsmēķa vai pat stikla pudeles.
“Tās ieliektā apakšdaļa ir kā lēca: tā var izraisīt ugunsgrēku,” skaidro herpetologs. Tāpēc ir ļoti svarīgi savākt atkritumus mežos un laukos, lai neizraisītu ugunsgrēkus.
Ko darīt ar sausu zāli?
Ja zāle traucē, no tās var tikt vaļā, izmantojot drošas metodes. “Labākais risinājums ir vienkārši nopļaut un savākt. Grūti pieejamās vietās var izmantot trimmeri vai pat parastās dārza grieznes,” iesaka Pupiņš.
Turklāt var jau iepriekš izveidot ugunsdrošas joslas — nopļaut zāli ap zemes gabalu, it īpaši, ja blakus atrodas mežs vai krūmi. “Labāk to darīt rudenī, bet arī tagad vēl nav par vēlu,” piebilst speciālists.
Rūpes par dabu ir mūsu visu atbildība
Pupiņš uzsver, ka kūlas dedzināšana pavasarī ir problēma, ar ko saskaras ne tikai Latvija. Taču mūsu reģionā tā ir īpaši bīstama.
“Mums ir daudz vietu, kur zāle paliek visu ziemu. Un tad tā pārvēršas par viegli uzliesmojošu materiālu. Tāpēc mums jābūt ļoti uzmanīgiem,” viņš secina.
Ikviens var palīdzēt: nededzināt kūlu, savākt atkritumus un brīdināt citus par briesmām.
“Mūsu krupji, vardes, ķirzakas un čūskas jums teiks lielu paldies,” ar smaidu saka Pupiņš.
Sodi par kūlas dedzināšanu
Daugavpils pašvaldības policija atgādina, ka sausas zāles dedzināšana ir aizliegta un par to tiek piemēroti lieli naudas sodi.
“Zemes īpašniekiem un apsaimniekotajiem ir pienākums uzturēt savas teritorijas kārtībā — regulāri pļaut zāli un savākt atkritumus. Ja īpašums tiek sakopts, kūla neveidosies, un ugunsgrēku risks būtiski samazināsies,” norāda policijā.
Pašvaldības policija jau tagad pastiprināti uzrauga vietas, kur iepriekš fiksēti kūlas ugunsgrēki, un pielāgo patrulēšanas maršrutus, lai novērstu nelikumīgu dedzināšanu.
Par aizlieguma pārkāpumu paredzēts naudas sods no 280 līdz 700 eiro.
Ja pamanāt kūlas ugunsgrēku vai kādu, kurš dedzina sauso zāli, nekavējoties ziņojiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (tālr. 112) vai pašvaldības policijai (tālr. 654 21500).
