12. martā pēc Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča uzaicinājuma uz Rīgu ieradās Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska. Vizītes ietvaros viņa tikās ar prezidentu un ārlietu ministri Baibu Braži, nolasīja lekciju Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī tikās ar Saeimas deputātu grupu demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam.
Tās dienas rītā, pirms oficiālajām tikšanās reizēm, Svjatlana atrada laiku sarunai ar “Chayka”.
Intervijā viņa pastāstīja, ka baltkrieviem ir ļoti svarīgi, lai Eiropas valstīs zinātu: viņi turpina cīnīties par savas valsts suverenitāti un vēlas dzīvot neatkarīgā Baltkrievijā.
“Es bieži sazinos ar baltkrieviem. Man ir noteikts laiks, kad man var piezvanīt jebkurš cilvēks. Viņi man saka: ‘Paziņojiet Eiropiešiem, ka mēs esam šeit, ka mūs ir piespieduši slēpties, bet mēs gatavojamies brīdim, kad radīsies iespēja’. Citiem vārdiem sakot — entuziasms ir, vēlme ir. Vislielākās bažas, kas nomāc baltkrievus, ir tādas, ka Eiropieši varētu domāt, ka valstī vairs nav spēka, ka visa opozīcija ir aizbraukusi. Tā tas nav,” saka Cihanouska.
Viņa norāda, ka opozīcijai, kas pašlaik atrodas ārpus Baltkrievijas, ir iespēja tikt uzklausītai. “Bet mēs jums nododam to cilvēku balsi, kuri dzīvo pašā valstī,” saka Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere.
Kas šodien notiek Baltkrievijas sabiedrībā?
Svjatlanas Cihanouskas iepriekšējā oficiālā vizīte Latvijā notika 2023. gada novembrī. Kopš tā laika daudz kas ir noticis, viņa saka.
“Mums ir jāsniedz jaunākā informācija par to, kas notiek Baltkrievijas sabiedrībā, kā attīstās mūsu attiecības ar amerikāņiem un Ukrainu, lai prezidents Rinkēvičs saprastu, kāpēc šobrīd nav jāmaina politika. Un, protams, esmu ieradusies, lai pateiktos par Latvijas ilgstošo atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajai sabiedrībai,” saka Svjatlana.
Situācija Baltkrievijā ir saspringta un bīstama, saka Cihanouska. “Cilvēki dzīvo kā Staļina laikos, kā gulagā. Režīma vēstījums ir saprotams — viņi nav pārliecināti par sevi, saprot, ka Baltkrievijas sabiedrība nav samierinājusies, ka cilvēki, tāpat kā 2020. gadā, vēlas pārmaiņas, tāpēc spēks ir jādemonstrē, izmantojot represijas.”
Svjatlana norāda, ka baltkrievi “nav gatavi aizmirst un piedot ne 2020. gadu, ne to, kas notiek visos turpmākajos gados, ne to, ka Lukašenko ‘tirgojas’ ar mūsu suverenitāti.”
“Lielākā daļa baltkrievu vēlas, lai mēs šo krīzi novestu līdz galam, atbrīvotos no režīma un varētu veidot neatkarīgu Baltkrieviju.”
Par Baltkrievijas un ASV attiecībām
Komentējot jautājumu par „attiecību atkusni“ starp Baltkrieviju un ASV, Svjatlana saka, ka tas tā nav.
“Es nesauktu to par atkusni. ASV puse pilda prezidenta Trampa norādījumus — atbrīvot politiskos ieslodzītos. Notiek pārrunas. Mēs, kā Baltkrievijas demokrātiskās sabiedrības pārstāvji, pastāvīgi uzturam sakarus ar saviem partneriem ASV, un aiz mūsu muguras nenotiek nekādas darbības, ko mēs ļoti novērtējam.”
Svjatlana norāda, ka, protams, Lukašenko vēlētos šo attiecību atkusni ar Rietumiem, viņam ir vajadzīga atzīšana un leģitimitāte. Tāpēc viņa ir pateicīga Eiropas valstīm par stingro nostāju attiecībā uz varas iestādēm Baltkrievijā.
“Visi saprot, ka Lukašenko nav maināms, viņš vienmēr kalpos Putina interesēm un ir gatavs represēt savu tautu un uzturēt spriedzi kaimiņvalstīs, izmantojot hibrīduzbrukumus — migrantu plūsmu no Baltkrievijas uz Latviju, meteoroloģiskās zondes Lietuvā, lai radītu spiedienu. Taču viņš nekad nepievienosies baltkrievu un proeiropeiskajai pusei,” saka Baltkrievijas opozīcijas līdere.
Par Eiropas valstu atbalstu
Svjatlana uzsver, ka ir svarīgi nošķirt Baltkrievijas režīmu no tautas: “Mēs vēlamies atgriezties pie savām Eiropas saknēm, mēs esam daļa no Eiropas ģimenes.” Tāpēc Baltkrievijas opozīcijai ir ļoti svarīgi saprast, vai Eiropas valstis ir gatavas kopā ar baltkrieviem aizstāvēt Baltkrievijas neatkarību.
“Mēs redzam, ka Krievija atbalsta Lukašenko režīmu, lai jebkurā brīdī varētu izmantot Baltkrievijas teritoriju un infrastruktūru savām vajadzībām. Tāpēc brīvā Baltkrievija ir jautājums, kas skar visas Eiropas stratēģiskās intereses,” pārliecināta Svjatlana Cihanouska.
Viņa uzsver, ka Eiropas partneri apzinās reģiona neatkarības nozīmi, taču piebilst: “Vieni paši mēs to nespēsim, mums ir vajadzīgs atbalsts.”
Par Baltkrievijas pilsoņu atlaišanu no Latvijas kritiskās infrastruktūras objektiem
Mūsu tikšanās ar Svjatlanu notika vēl pirms viņas oficiālās programmas sākuma. Viena no tēmām, ko viņa plānoja apspriest ar Latvijas vadību, bija jautājums par Baltkrievijas pilsoņu atlaišanu no darba kritiskās infrastruktūras objektos.
Par šādiem atlaišanas gadījumiem Daugavpils reģionālajā slimnīcā mēs stāstījām šeit.
“Mums ir saprotama Latvijas pieeja jautājumos, kas saistīti ar reģionālo drošību. Un, protams, lēmumi jāpieņem valsts valdībai. Taču es uzskatu, ka vismaz atsevišķā kategorijā būtu jāizdala tie, kuri saņēmuši politisko patvērumu un kuri uz Latviju bēga no vajāšanas. Viņus jau simtreiz pārbaudīja, un es uzskatu, ka šo cilvēku tiesības ir jāpielīdzina Latvijas pilsoņu tiesībām,” saka Cihanouska.
Par pārcelšanos uz Poliju
“Esmu ļoti pateicīga Lietuvai, tā patiešām ir kļuvusi par manām otrajām mājām,” stāsta Svjatlana Cihanouska, atbildot uz jautājumu par pārcelšanos uz Poliju. Viņa devās uz turieni pēc tam, kad tika samazināts drošības līmenis viņas birojā Viļņā, kur viņa strādāja kopš 2020. gada.
Cihanouska to dēvē par “paplašināšanos.” “Mēs paplašināmies. Mūsu birojs Viļņā turpina darbu. Ministrija to diplomātiski akreditēja. Taču drošības apsvērumu dēļ mēs nolēmām atvērt biroju arī Varšavā. Pašlaik mēs esam iekārtošanās procesā,” stāsta Svjatlana.
Par sievietēm un demokrātisko kustību
Es nevarēju nepajautāt Cihanouskai, kur šī trauslā sieviete smeļas spēkus, lai turpinātu savu ilgstošo cīņu. Uz manu jautājumu viņa reaģēja emocionāli, sakot, ka, atšķirībā no vīriešiem, sievietes vairāk jūt atbildību par nākotni, lai cik globāli tas arī neizklausītos.
“Es redzu, ka pēc 2020. gada lielāko daļu sabiedrisko iniciatīvu vada tieši sievietes. Mēs šobrīd nedomājam par peļņu vai par to, kā dzīvot savu dzīvi, bet domājam par nākamajām paaudzēm. Un vispār es domāju, ka, ja vadītāju amatos būtu vairāk sieviešu, tad būtu vairāk empātijas, gudru lēmumu un labestības.”
Par sevi viņa saka, ka, uzņemoties šo atbildības nastu, viņa to nesīs līdz galam. Grūtākajos brīžos, un, kā norāda Svjatlana, šajos gados tādu bijis daudz, viņai palīdz doma par politiskajiem ieslodzītajiem, kuriem vajadzīga viņas palīdzība, un milzīgā vēlme atgriezties mājās. Un viņa nevar savu misiju uzvelt kādam citam, teikt, ka “esmu nogurusi un aizeju”.
“Es apzinos, ka vairs nepiederu pati sev. Es piederu baltkrieviem un pildu šo misiju kāda vērienīgāka mērķa vārdā. Tās nav manas ambīcijas. Un tas ir ļoti smagi — neredzēt savus bērnus, dzīvot bez mājām, bez dzimtenes. Bet es ar lepnumu nesu šo karogu, jo zinu, ka aiz manis stāv simtiem tūkstošu baltkrievu.”
“Nākamās paaudzes mums jautās: ‘Ko jūs izdarījāt?’,” turpina Cihanouska. “Tāpat kā mēs jautājam saviem vecākiem: ‘Kāpēc jūs to neizdarījāt?’.”
Svjatlana arī saka, ka viņai nepatīk, kad par baltkrieviem runā kā par upuriem. “Jā, ir grūti, cilvēki atrodas cietumos, bet mēs esam vēsturisko notikumu dalībnieki, mēs aizstāvam neatkarību, mēs rakstām vēsturi. Un, ieguldot ļoti daudz pūļu, mums ir jāatgūst tā dāvana, ko saņēmām 1918. gadā.”
(1918. gada 25. martā Minskā tika proklamēta Baltkrievijas Tautas Republika. Tas notika Pirmā pasaules kara laikā, kad teritorija bija Vācijas karaspēka okupēta).
Par karu Ukrainā
Cihanouska ir pārliecināta: Baltkrievijas liktenis ir atkarīgs no tā, vai Ukraina noturēsies. Viņa aicina starptautisko sabiedrību risināt “Baltkrievijas jautājumu” kopsakarā ar Ukrainas jautājumu, uzstājot uz pilnīgu Krievijas karaspēka un kodolieroču izvešanu no abām valstīm. Pēc viņas teiktā, tikai demokrātiska pasaule var apturēt diktatūru virkni, kurā ikviens var kļūt par “nākamo”.
Viņa ir arī pārliecināta, ka diktatūras nav nemirstīgas — agrāk vai vēlāk tās sabruks. Un demokrātiskas sabiedrības uzdevums ir būt gatavai šim brīdim. “Mums ir jāuztur sadarbība un interese. Un es redzu, kā Baltkrievijas jautājums no humanitārās vai politiskās krīzes līmeņa pāriet drošības līmenī — arvien vairāk valstu, ne tikai mūsu kaimiņvalstis, saprot, ka brīva Baltkrievija ir visas Eiropas stratēģiskās intereses.”
Par bērniem un vīru
Sarunas beigās es Svjatlanai pajautāju par bērniem — dēls Karnejs un meita Agnija (dzimuši 2010. un 2016. gadā attiecīgi) šobrīd dzīvo ASV kopā ar tēvu — Sjarheju Cihanouski, kurš tika atbrīvots no cietuma Baltkrievijā 2025. gada 21. jūnijā pēc ASV īpašā sūtņa Kīta Keloga vizītes Minskā. Protams, Svjatlana ilgojas, un jā, tas viss nav viegli.
“Es jau piecus gadus ilgojos pēc saviem bērniem. Mēs redzam viens otru ļoti reti, viņi faktiski aug bez manis. Es bieži sev pārmetu par to, ka nevaru būt kopā ar viņiem. “Bet es domāju, ka viņi man piedos, piedos savam tētim, jo saprot, ka mēs to darām viņu nākotnes labā,” saka Svjatlana Cihanouska, māte un neatkarīgās Baltkrievijas nacionālā līdere.
Prezidenta kancelejas preses relīzē, kas nosūtīta izdevumam “Chayka”, teikts: tikšanās laikā ar Svjatlanu Cihanousku Edgars Rinkevičs nosodīja Lukašenko režīma represijas un hibrīduzbrukumus, apliecinot solidaritāti ar politiskajiem ieslodzītajiem. Latvijas prezidents uzsvēra, ka spiediens uz Minsku nemazināsies, kamēr tā nemainīs savu politisko kursu: “Latvijas nostāja ir nemainīga: sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir jāpatur spēkā, kā arī ir jācīnās pret to, ka sankcijas, kas noteiktas Krievijai, tiek apietas, izmantojot Baltkrievijas teritoriju.” Rinkevičs arī atzinīgi novērtēja ASV lomu politisko ieslodzīto atbrīvošanas procesā.
