5. martā 89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kinorežisors, scenārists, aktieris, rakstnieks un gleznotājs Jānis Streičs (1936–2026).
Viņš bija viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas kino vēsturē, kura darbi vairākām paaudzēm kļuvuši par neatņemamu kultūras daļu.
No Latgales līdz Latvijas kino virsotnēm
Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta Anspokos. Bērnību viņš pavadīja sarežģītos vēstures apstākļos – kara laikā ģimene piedzīvoja zaudējumus, un jau agrā vecumā viņš palika bez vecākiem.
Tomēr interese par mākslu parādījās ļoti agri. Mācoties Rēzeknes pedagoģiskajā skolā, viņš aizrāvās ar teātri, glezniecību un muzicēšanu. Pēc dienesta armijā Streičs atgriezās Latvijā un aktīvi iesaistījās kultūras dzīvē Preiļos, līdz nolēma studēt režiju.
1960. gadu sākumā viņš tika uzņemts Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā, kur viņa skolotājs bija režisors Aleksandrs Leimanis. Drīz pēc studijām Streičs sāka darbu Rīgas kinostudijā – vietā, kas kļuva par viņa radošās dzīves galveno centru.
Filmas, kas kļuvušas par klasiku
Savā karjerā Jānis Streičs uzņēma 22 spēlfilmas, turklāt vairākām no tām bija arī scenārija autors. Viņa filmas izcēlās ar ironisku humoru, dzīviem raksturiem un spēju atklāt cilvēku attiecības dažādos laikmeta apstākļos.
Par vienu no latviešu kino simboliem kļuva komēdija Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), kas joprojām tiek regulāri demonstrēta televīzijā un citēta ikdienas sarunās.
Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem ir arī filmas:
- Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975)
- Teātris (1978) ar aktrisi Vija Artmane galvenajā lomā
- Cilvēka bērns (1991) – filma pēc rakstnieka Jānis Klīdzējs darba motīviem
- Likteņdzirnas (1997)
- Rūdolfa mantojums (2010)
Andrejs Rudzinskis (Bonifācijs), Jānis Streičs (Prāvests), Agnese Latkovska (Paulīne) filmā “Cilvēka bērns”. 1991. gads.
Fotogrāfs Guntis Grunte / Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs.
Streiča filmās bieži atklājās latviešu raksturs, ikdienas dzīves paradoksi un cilvēku attiecību smalkās nianses. Daudzi skatītāji viņa darbus uztver ne tikai kā filmas, bet kā sava laikmeta liecību.
Godinot mūžībā aizsaukto režisoru, Nacionālais Kino centrs portālā filmas.lv no 7. marta divas nedēļas visā pasaulē pieejama īpaši veidota izlase ar 11 režisora spēlfilmām, kas tapušas laika posmā no 1967. līdz 2010. gadam.
Plaša radošā darbība
Papildus kino režijai Jānis Streičs bija arī aktieris, rakstnieks un gleznotājs. Viņš sarakstīja vairākas grāmatas, tostarp “Lāga dvēseļu straumei” un “Tas garais cilvēkbērna gads”, kā arī piedalījās mākslas izstādēs Latvijā un Lietuvā.
Viņš aktīvi darbojās arī sabiedriskajā dzīvē – bija Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs, Rīgas Latviešu biedrības vadītājs un dažādu kultūras iniciatīvu patrons.
Atzinība un apbalvojumi
Jāņa Streiča ieguldījums Latvijas kultūrā ir novērtēts ar daudziem apbalvojumiem. Viņš saņēmis:
- Triju Zvaigžņu ordenis III šķiru
- kino balvu Lielais Kristaps par vairākām filmām un par mūža ieguldījumu
- Vatikāna balvu “Beato Angelico Eiropai” par filmu “Cilvēka bērns”
- Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu
Streičs bija arī Preiļu un Rēzeknes goda pilsonis.
Režisors, kura filmas dzīvos tālāk
Jāņa Streiča filmas turpina dzīvot Latvijas kultūras telpā. Tās tiek rādītas televīzijā, iekļautas kino retrospektīvās un skatītas arī jaunajās paaudzēs.
Viņa radītie tēli, dialogs un humors kļuvuši par daļu no latviešu kultūras koda – apliecinot, ka Jāņa Streiča radošais mantojums paliks dzīvs vēl ilgi pēc viņa aiziešanas.
Atvadīšanās no režisora
Atvadīšanās no režisora Jāņa Streiča notiks svētdien, 22. martā, plkst. 12.00 Latviešu biedrības namā.
Atvadu laikā visas dienas garumā ar Rīgas domes atbalstu Vērmanes dārzā būs skatāmas režisora veidotās mākslas filmas, no kurām daudzas kļuvušas par latviešu kino klasiku.
Savukārt no 12. līdz 23. martam Latviešu biedrības namā būs pieejama ierakstu grāmata, kurā Jāņa Streiča draugi, laikabiedri un viņa talanta cienītāji varēs atstāt piemiņas vārdus un dalīties atmiņās par režisoru.
