“No Āfrikas līdz Latgales jumtiem” — Latgales putni: baltais stārķis

Ziemā balto stārķu ligzdas Latgalē stāv tukšas, taču šie lielie putni jau pēc pāris mēnešiem atkal atgriezīsies. Par vienu no visiem pazīstamākajiem Latvijas putniem portālam Chayka.lv stāsta ornitologs Indriķis Krams.

“Viņš ir liels, visi viņu pazīst,” saka Krams. Baltais stārķis tiešām ir putns, kuru grūti sajaukt ar kādu citu — un vēl grūtāk nepamanīt.

Ik mēnesi portāls “Chayka” stāsta par kādu Latgalē sastopamu putnu, un šoreiz uzmanības centrā ir baltais stārķis — augumā liels, pārliecinošs un visiem labi pazīstams pavasara vēstnesis, kura ligzdas redzam uz jumtiem, kokos un elektrības stabos visā reģionā.

Kad ligzdās valda rosība

Vasaras gaitā stārķu ligzdās notiek īsta kņada. “Piemēram, jūlijā stārķu bērni vēl aizvien ligzdās, bet tie jau palikuši lieli, jo praktiski pēc dažām nedēļām jau nāk no ligzdām ārā. Un tad jau sāk lidot projām,” stāsta ornitologs.

Pēc izlidošanas jaunie putni vēl īsu brīdi uzturas dzimtajā apkārtnē, bet drīz vien sāk pulcēties baros: “Dažas dienas pēc izlīšanas no ligzdas padzīvojas turpat un pamazām sāk pulcēties baros un doties projām”. 

Šobrīd šie putni jau atrodas savās ziemošanas vietās, piemēram, Āfrikā.

No meža malām līdz cilvēku mājām

Šodien baltais stārķis šķiet kā cilvēku kaimiņš, taču agrāk tā nav bijis.

Tagad ligzdas redzam uz jumtiem, kokos viensētu tuvumā un arvien biežāk arī uz elektrības stabiem.

Milzu ligzdas un platformas

Baltā stārķa ligzda tiek papildināta gadu no gada.

“Ligzda ir ļoti smaga…” atzīst Krams, “ja to būvē daudzu gadu garumā, tad ligzda var svērt tonnu,” atklāj ornitologs.

Tāpēc daudzviet tiek uzstādītas īpašas platformas, lai ligzdas būtu drošas gan putniem, gan elektrolīnijām. “Ļoti novērtē, ka putniem uzliek to ligzdas pamatu,” piebilst Krams.

Jaunie putni nesteidzas ligzdot

Ne visi stārķi katru pavasari atgriežas ligzdot.

“Baltajiem stārķiem jāpaiet kaut kādiem trijiem, četriem gadiem, pirms vispār sāk vairoties pirmo reizi,” stāsta ornitologs Krams. 

Jaunie, vēl neligzdojošie putni bieži paliekot Āfrikā arī laikā, kad pie mums jau sākas ligzdošanas sezona.

Tūkstošiem kilometru ceļā planējot

Baltais stārķis ir izcils planētājs. “Baltais stārķis nelido. Visu laiku vēzē spārnus, tāpēc, ka spārni ir lieli un spējīgi planēt. Meklē tās augšupejošās gaisa strāvas,” skaidro ornitologs. 

Tāpēc šie putni nelido naktī un izvairās no gariem lidojumiem pāri jūrai: “Baltie stārķi nelido pāri jūrai… viņi lido vai nu caur Pirenejiem, vai nu caur Izraēlu.”

Ziemošanas vietas var būt pat Dienvidāfrikā — tas nozīmē līdz pat 10 000 kilometru vienā virzienā.

Ja vardes pazūd – stārķis pielāgojas

Ilgu laiku uzskatīts, ka vardes ir viena no galvenajām baltā stārķa barībām. Indriķis Krams atceras, ka agrāk to bijis ļoti daudz:

“Varžu bija šausmīgi daudz. Pilni ceļi ar vardēm. Pavasarī bija grūti braukt, tāpēc, ka tās sabrauc….”

Taču vēlāk situācija strauji mainījusies: “Un tad tās sāka slimot ar savu ‘sēnīšu slimību’… un kaut kādā brīdī par dažiem gadiem varžu praktiski nebija.”

Loģiski būtu gaidīt, ka līdz ar to samazināsies arī stārķu skaits, bet noticis pretējais.

“Mums bija doma, ka baltais stārķis būtībā ir atkarīgs no vardēm… bet varžu maz, balto stārķu mazāk nekļuva,” saka Krams. “Acīmredzot, ka baltais stārķis ir ļoti labi adaptēties spējīgs putns. Pazuda viena barības bāze, viņi pārslēdzās pavisam uz kaut ko citu.”

“Tā ir ļoti interesanta zinātniska tēma, kuru diemžēl neviens nav pētījis,” piebilst ornitologs. “Tas ir pretēji vispār pieņemtajai loģikai — izrādās, daba ir sarežģītāka.”

Ceļmalas risks

Stārķi bieži barojas arī ceļmalās, un tas var beigties traģiski. Krams aicina autovadītājus būt uzmanīgiem: “Ja stārķis iet pa ceļu, tomēr būtu jāpiebremzē.”

Baltais stārķis ir putns, ar kuru Latvija var lepoties — liels, pamanāms un cieši saistīts ar cilvēku ainavu. Un jau pavisam drīz tukšās ligzdas atkal kļūs par skaļām, dzīvām mājām.

Ja jums ir paveicies noķert savā objektīvā kadru ar balto stārķi, padalieties ar to, sūtot bildi uz [email protected].