Svinīgā “Trīs Zvaigžņu balvas” ceremonijā 7. janvārī godinātas aizvadītā gada sporta izcilības — noskaidroti laureāti 15 nominācijās. Starp lauru plūcējiem daugavpiliete, pasaules čempionāte pludmales volejbolā Anastasija Samoilova un viņas partnere Tīna Graudiņa, kā arī spīdvejists Andžejs Ļebedevs.
Stāstām, kuri un kādās nominācijās godināti un kuri atzīti par gada sportistiem.
Laurus nominācijā Gada sporta mazā komanda plūca pludmales volejbola tandēms Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova, kuras 2025. gadā izcīnīja vēsturisko zeltu pasaules čempionātā, pirmo reizi Latvijai sasniedzot augstāko goda pjedestāli šajā sporta veidā.
“Ļoti patīkami, ļoti novērtējam, ka izcīnījām šogad šo balvu. Konkurence bija sīva. Līdz pat pēdējam brīdim balsojumā, šķiet, bija tuvu tas balsu skaits. Tiešām prieks būt novērtētām. Esam priecīgas šovakar svinēt šos sporta svētkus kopā šeit ar visiem,”
— saņemot balvu, sacīja Anastasija un Tīna.
Dāmas sezonas laikā arī parādīja izcilu reitingu, sasniedzot 4. vietu Pasaules FIVB reitingā, izcīnot arī divas reizes sudraba medaļas Pro Beach Tour Elite turnīros, kā arī septiņas reizes iekļūstot TOP 5 pozīcijās turnīra ietvaros. Tāpat Eiropas čempionātā ieņēma 5. vietu. Ar šo sasniegumu Graudiņa un Samoilova tika atzītas par FIVB gada komandu 2025.
Savukārt Daugavpils spīdvejists Andžejs Ļebedevs atzīts par gada labāko sportistu tehniskajos sporta veidos. Pērn sportists ierakstījis savu vārdu Latvijas motosporta vēsturē, pirmo reizi divas reizes kāpjot uz pjedestāli spīdveja Grand Prix individuālā pasaules čempionātā.
“Viena balva man jau ir mājās, bet ilgu laiku tā nav bijusi rokās, tāpēc līdzsvars jau ir atjaunots. Otrs ķieģelītis kolekcijā. Noteikti tā ir liela motivācija būt starp Trīs Zvaigžņu balvas nominantiem — tas jau pats par sevi ir liels panākums. Tas apliecina, ka darbs, ko mēs darām, ir pareizs. Taču šo balvu noteikti ir pelnījis ikviens nominants,”
— pēc balvas saņemšas sacīja Ļebedevs.
Kā gada ģimene sportā atzīta Ceriņu ģimene — mamma Madara, tētis Kristaps un vecākais dēls Kārlis, kuram ir Aspergera sindroms — no Cēsu novada. Viņi sevi dēvē par “svētdienas sportistiem”, tomēr viņu degsme, atdeve un izturība ir patiesi apbrīnojama, īpaši ņemot vērā Kārļa diagnozi, norāda Latvijas Olimpiskā komiteja.
Savukārt par gada pašvaldību sportā atzīta Rīga — Eiropas basketbola galvaspilsēta, ar vērienu un augstu profesionalitāti uzņemot FIBA EuroBasket čempionātu. Balvu saņēma Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs.
Nominācijā “Gada Uzlecošās zvaigznes balva” laurus plūca biatloniste Estere Volfa. Bet par gada sporta žurnālistu atzīts sportacentrs.com autors Ulvis Brože. Viņu dēvē par ekspertu sportā — ar sirdi hokejā.
Gada sporta komandas gods ticis Latvijas Vīriešu Florbola izlasei, kura 2024. gada izskaņā sasniedza līdz šim vēsturē augstāko rezultātu – Pasaules čempionāta finālturnīrā pirmo reizi iekļuva pusfinālā, iegūstot 4. vietu.
Tikmēr par gada sporta skolotāju atzīts Arvis Sprude. Viņš visu savu skolotāja karjeru ir veltījis Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolai.
Par gada sporta treneri nosaukts šķēpmešanas un vieglatlētikas treneris Gints Palameiks.
Bet par gada jauno treneri atzīts labi zināmais pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš. Viņam balvu svinīgajā ceremonijā pasniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Par gada paralimpisko sportisti kļuva Diāna Krūmiņa, kura para vieglatlētikas pasaules čempionātā Indijā izcīnīja divas zelta medaļas — šķēpa un diska mešanā.
Par gada paralimpisko sportistu atzīts Rihars Snikus (para iejāde).
Bet par mūža ieguldījumu sportā godināta viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas sieviešu volejbola vēsturē — Andris Vitauts Kļaviņš.
Gada sportistes laurus plūca šķēpmetēja, vieglatlēte Anete Sietiņa, kura aizvadītajā sezonā izcīnīja sudraba medaļu pasaules čempionātā, kas ir augstākais Latvijas šķēpmetēju sasniegums pasaules čempionātos kopš valsts neatkarības atjaunošanas.
Bet par gada sportistu atzīts šosejas riteņbraucējs Toms Skujiņš, kurš pasaules čempionātā vīriešu elites grupas braucienā izcīnīja augsto 5. vietu, pārvarot īpaši smago trasi 164 dalībnieku konkurencē, kur finišu sasniedza vien 30 sportisti. Arī Eiropas čempionātā ieņemta 5. vieta.
Kas noteica uzvarētājus?
Piecās kategorijās laureātus virzīja un noteica katrai kategorijai īpaši veidota žūrija – Gada ģimeni sportā noteica Bērnu slimnīcas fonds, Gada Jaunatnes treneri – Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padome, Mūža ieguldījumu sportā – “Trīs Zvaigžņu balvas” žūrija, Gada Sporta žurnālistu/ fotogrāfu – Artura Vaidera fonds un Gada Sporta skolotāju – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija.
Desmit laureātus noteica sporta līdzjutēju, sportistu, akreditēto sporta žurnālistu un žūrijas balsojums.
Žūrijā darbojās:
- sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns;
- kardiologs, LU profesors Andrejs Ērglis;
- LPK prezidente Daiga Dadzīte;
- LSIIDP valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe;
- Eiropas parlamente deputāte un Artūra Vaidera fonda dibinātāja Inese Vaidere;
- Sportacentrs.lv galvenais redaktors Jānis Celmiņš;
- Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa;
- LOV vecākā eksperte sporta jautājumos Marita Vilciņa;
- Saeimas deputāts Raimonds Bergamanis;
- TV3 sporta redakcijas vadītājs Toms Circenis;
- Ilggadējais sporta žurnālists Uldis Strautmanis;
- LOK prezidents, žūrijas priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Lazdiņš;
- Žūrijas priekšsēdētājs, 14. Saeimas deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis.
Pasākumā visa vakara garumā skanējusī Maestro Raimonda Paula mūzika, veltot ceremoniju viņa daiļradei tieši pirms komponista apaļās jubilejas. Uzstājās Fiņķis, Ance Krauze, Artava, Daumants Kalniņš un citi.
