Patlaban nav pamata novākt dzelzceļa sliedes pie austrumu robežas — Aizsardzības ministrijas pārstavji

Latvijā patlaban nav tādu drošības draudu, kuru dēļ būtu nekavējoties jādemontē dzelzceļa sliedes pie austrumu robežas.

To otrdien, 16. decembrī, Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē atzina gan Aizsardzības ministrijas (AM), gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji. 

Vienlaikus amatpersonas uzsver — dzelzceļš ir tikai viens no elementiem valsts aizsardzības plānos, un tas nav universāls risinājums pret iespējamu agresiju.

Aizsardzības ministrija: sliedes nav “zelta lode”

AM parlamentārā sekretāre Liene Gātere (“Progresīvie”) sēdē skaidroja, ka Latvijas mērķis Baltijas aizsardzības līnijas un pretmobilitātes plāna ietvaros ir apturēt potenciālo pretinieku pēc iespējas tuvāk robežai. Tomēr dzelzceļa sliežu demontāža pati par sevi šo mērķi nesasniedz.

“Sliedes nav galvenais elements, tā nav panaceja un nav arī tā sauktā zelta lode. Tas ir tikai viens no elementiem,” uzsvēra Gātere. Viņa norādīja, ka apdraudējumi var rasties ne tikai uz sauszemes, bet arī gaisā, uz ūdens un kibertelpā, un aizsardzības pasākumi tiek plānoti visos šajos virzienos.

Vienlaikus AM jau ir izstrādāti mehānismi, kā konkrēta apdraudējuma gadījumā atsevišķus dzelzceļa posmus var deaktivizēt. Šāds lēmums gan būtu jāpieņem valdībai kopumā, nevis tikai aizsardzības resoram.

NBS: sliežu neesamība dod laiku

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba pulkvedis Andris Rieksts deputātiem skaidroja, ka NBS izvērtē dažādus mobilitātes koridorus – galvenokārt autoceļus, bet arī dzelzceļu. Armija ir sagatavojusi rīcības plānus dažādiem scenārijiem, tostarp situācijai, ja apdraudējums rodas pēkšņi.

“Visgrūtākais scenārijs ir pārsteiguma moments, jo tad laika ir maz. Vērtējot pasākumus uz dzelzceļa, visvairāk laika iegūstam tad, ja šī dzelzceļa nav,” sacīja Rieksts. Cik tieši laika būtu nepieciešams sliežu deaktivizēšanai, AM publiski neatklāj, norādot, ka tas ir saskaņots ar NATO un Baltijas valstu kopējiem plāniem.

Loģistika joprojām ir svarīga Latvijas ārpolitikā

Ārlietu ministrijas pārstāvis Uldis Mikuts norādīja, ka Latvijai nav starptautisku juridisku saistību, kas uzliktu par pienākumu uzturēt tranzīta infrastruktūru. Tomēr būtiska ir Baltijas valstu savstarpējā koordinācija.

Pēc ĀM rīcībā esošās informācijas, ne Igaunija, ne Lietuva patlaban neplāno slēgt tranzīta iespējas. “Reģionālā saskaņošana ir atslēgas jautājums, un šāds lēmums būtu jāpieņem kopīgi,” uzsvēra Mikuts.

Viņš arī atgādināja, ka ĀM strādā pie sadarbības ar Centrālāzijas valstīm, un loģistika ir viena no prioritātēm. Tas nozīmē, ka dzelzceļš un kravu pārvadājumi joprojām ir svarīgi arī ekonomiskā kontekstā.

Dzelzceļš svarīgs Latgales reģionam

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs norādīja, ka diskusijas par sliežu demontāžu raisījušas satraukumu tranzīta nozarē. Dzelzceļa infrastruktūrai, viņaprāt, ir liels potenciāls, un drošības jautājumos gan nauda nav galvenais, taču ekonomiskās sekas ignorēt nevar.

Markēvičs uzsvēra, ka Latgalē aptuveni katra trešā ģimene ir saistīta ar dzelzceļu, un šī nozare daudziem nodrošina iztiku.

Turpmākie soļi

Apakškomisijas vadītājs Edvīns Šnore (NA) pēc sēdes atzina, ka situācija ap sliežu demontāžu viņam šķiet haotiska. Viņš norādīja arī uz ekonomisko interešu lobiju, kas ir ieinteresēts sadarbības turpināšanā ar Krieviju.

Iepriekš Saeima noraidīja Nacionālās apvienības priekšlikumu demontēt dzelzceļa infrastruktūru Krievijas pierobežā. Šobrīd vairākām ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par iespējamo sliežu nojaukšanas ietekmi. Baltijas valstu prezidenti jau iepriekš uzsvēruši – šādam lēmumam jābūt kopīgam visā reģionā.