“Katrai ģimenei jābūt savam krīzes rīcības plānam” — Kārlis Rasis par drošību un patvertnēm Daugavpilī

Kārlis Rasis ir trīs bērnu tēvs un viens no tiem, kas ikdienā atbild par Daugavpils drošību. Viņš ir Daugavpils domes izpilddirektores vietnieks un Civilās aizsardzības komisijas (CAK) izpildsekretārs — cilvēks, kurš krīzes brīdī zina, ko darīt.

Kārlis ir dzimis, audzis un studējis Daugavpilī. Kādu laiku viņš strādājis arī par robotikas skolotāju Valsts ģimnāzijā. “Dzīvoju, strādāju Daugavpilī un ne mirkli par to nenožēloju,” viņš saka videostāstā “Ne tikai ar ieroci: Latgales sargi”.

Ar viņu runājām par drošību, gatavību krīzes situācijām un arī devāmies uz pilsētas patvertnēm, lai saprastu, cik gatavas tās ir šobrīd un kad vispār tās mums ir nepieciešamas.

Videostāsta epizodē devāmies uz divām Daugavpils patvertnēm — Mihoelsa ielā 4 un Komunālajā ielā 2. To stāvoklis ir pilnīgi pretējs. Vienas telpas tiek aktīvi izmantotas ikdienā un ir sakoptas, savukārt otrās — daudz sliktākā stāvoklī, taču krīzes gadījumā tajās iespējams droši patverties.

“Man drošība vairāk saistās ar gatavību — cik katrs no mums ir gatavs rīkoties krīzes situācijās. Kad zinu, ka ir plecs, uz kuru varu paļauties — dienests, kolēģis vai tuvs cilvēks — tas dod drošības sajūtu,”

saka Kārlis.

Gatavība sākas mājās

Rasis uzsver — civilā aizsardzība nav tikai plāni un shēmas. Tā ir par cilvēkiem un viņu spēju rīkoties krīzes situācijā. Pašvaldības līmenī tiek gādāts par iedzīvotāju un pilsētas drošību.

“Katrai ģimenei jābūt savam krīzes rīcības plānam. Ja pazūd sakari — kur tiekamies? Kur ir primārā vai alternatīvā pulcēšanās vieta? Kas paņem bērnus no dārziņa? Kurš atbild par 72 stundu somu?”

viņš saka, aicinot katru ģimeni izvērtēt savu rīcības plānu.

Pašvaldības uzdevums ir “apsēdināt pie viena galda” visus dienestus, lai kopīgi izlemtu, kā rīkoties dažādos apdraudējumos — no plūdiem un vētrām līdz militāram konfliktam.

Pašvaldība regulāri piedalās civilās aizsardzības mācībās, tostarp valsts mēroga mācībās “Namejs” un pretterorisma mācībās Daugavpilī.

“Šīs mācības ļoti labi parāda katra iesaistītā lomu krīzes situācijā. Ir svarīgi, lai katrs apzinās savas iespējas, savu lomu un ir spējīgs ātri pieņemt lēmumu un rīkoties, kad tas ir nepieciešams,” uzsver Rasis.

Arī pašvaldība regulāri mācās civilās sadarbības jomā. Piemēram, pašvaldība iesaistās arī visaptverošās valsts aizsardzības mācībās “Namejs”, kas ik gadu tiek rīkotas no septembra līdz oktobrim, kā arī septembra beigās notikušajās pretterorisma mācībās Daugavpilī.

Kas ir civilās aizsardzības plāns

Katrai pašvaldībai ir savs civilās aizsardzības plāns — dokuments, kurā aprakstīts, kā rīkoties dažādos apdraudējumos: no vētras līdz karam.

Daugavpils to izstrādājusi kopā ar Augšdaugavas novadu.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma tas papildināts ar sadaļu par rīcību militāra vai kara gadījumā. Šī daļa gan nav publiski pieejama, jo tai ir ierobežotas piekļuves statuss.

Plānā iekļauti pašvaldības resursi, atbildīgās personas, kartes, shēmas un rīcības algoritmi. Tajā ietvertas arī patvertnes un pulcēšanās vietas — tās ir viena no civilās aizsardzības sistēmas sastāvdaļām.

Pašvaldība ir arī izveidojusi digitālo karti, kurā var atrast sev tuvāko patveršanās vietu vai kur evakuācijas gadījumā jāpulcējas.

“Jāizvērtē riski,” saka Kārlis Rasis. “Varbūt ne vienmēr jāskrien uz patvertni — reizēm mājās var būt drošāk, ja ievēro divu sienu principu.”

Kurā brīdī dodamies uz pulcēšanās vietu:

• Krīzes situācijā uz pulcēšanās vietām dodamies tad, ja saņemti norādījumi no dienestiem vai pašvaldības — piemēram, kad tiek organizēta evakuācija.

Kurā brīdī — uz patvertni:

• ja dzirdamas sirēnas vai ir informācija, ka nepieciešams meklēt drošu patveršanās vietu.

Patvertnes Daugavpilī — 59, bet vien deviņas pilnībā atbilstošas

Daugavpilī ir 59 patvertnes, no kurām tikai deviņas pilnībā atbilst prasībām. Pārējās — daļēji pielāgotas. Tā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati.

Daugavas kreisajā krastā, Grīvas pusē, ir tikai viena patvertne, tāpēc šis ir īpaši jāņem vērā tur dzīvojošajiem. Rasis norāda, ka šajā teritorijā pašvaldībai ir ļoti maz īpašumu — pārsvarā tās ir privātmājas.

“Problēma tā, ka tur gandrīz nav pašvaldības īpašumu,” skaidro Kārlis. “Tās ir privātmājas — līdz ar to, iespējas ierobežotas.”

Pašvaldībai dota iespēja valsts līmenī piesaistīt finansējumu patvertņu pielāgošanai 3. kategorijas prasībām, tomēr piešķirtie līdzekļi esot nepietiekami.

“Ar šo summu nevar izpildīt visus drošības nosacījumus,” saka Kārlis. “Tie ir miljoni — jautājums, vai pašvaldība varēs to atļauties.”

Jau iepriekš ziņojām, ka Daugavpilī 10 patvertnēs plāno ieguldīt pusmiljonu, bet dome norādījusi uz finansējuma nepietiekamību — “tikai plāksnīšu nomaiņai”. Plašāk par to rakstījām šeit.

Kur meklēt sev tuvāko patvertni 

Informāciju par patvertnēm var atrast Daugavpils pašvaldības mājaslapas sadaļā “Drošība”, kur pieejama karte ar patvertnēm un pulcēšanās vietām. 

Tur ir gan 72 stundu buklets, aizsardzības plāns, informācija par rīcību krīzes situācijās un daudz kas cits, tostarp patvertņu un pulcēšanās vietu karte.

Vēl viens ērts veids — mobilā lietotne “112 Latvija”, kas parāda tuvāko patvērumu un norāda ceļu līdz tam ar GPS.

“Chayka” komanda kopā ar Kārli devās uz divām patvertnēm — Mihoelsa ielā 4 un Komunālo ielu 2.

Pirmā atrodas bērnudārza telpās, tā ir sakopta un aktīvi izmantota arī ikdienā.

Savukārt otrā — bijušajā Raiņa skolā — ir pārpildīta, jo tur pagrabtelpas tiek izmantotas saimniecības vajadzībām.

Ko darīt, ja dzirdam sirēnas

Ja pilsētā atskan trauksmes sirēnas, tās var nozīmēt gan pārbaudi, gan reālu apdraudējumu.

Kārlis Rasis skaidro, ka vispirms jānovērtē situācija — vai redzami kādi draudi, un jāmeklē oficiāla informācija pašvaldības vai dienestu kanālos, tostarp mobilajā lietotnē “112 Latvija”.

Pirmais, ko Kārlis pats darītu, ņemot vērā šī brīža situāciju — skatītos debesīs. Arī Ukrainas pieredze un pēdējā laika notikumi NATO gaisa telpā rāda, ka agresors labprāt visbiežāk izmanto bezpilota lidaparātus un tālas darbības raketes. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sirēnu pārbaudes veic reizi pusgadā, un par tām iedzīvotāji tiek iepriekš brīdināti.

No šī gada Latvijā ieviesta arī šūnu apraide — sistēma, kas ļauj iedzīvotājiem saņemt brīdinājuma ziņojumus tieši telefonos, neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas. Kā tā darbojas un kāpēc tā ir svarīga iedzīvotāju apzināšanai, stāstījām šeit. 

Uz patvertnēm dodas tikai pēc oficiāla paziņojuma no dienestiem vai pašvaldības. Līdz tam tās nav atvērtas iedzīvotājiem.

Patvertnes atvērs tikai pēc ‘signāla’

Patvertnes tiek atvērtas tikai apdraudējuma gadījumā.

Kad saņemts norādījums no dienestiem, atbildīgie objekta pārstāvji (piemēram, skolās — saimniecības daļa) 24 stundu laikā nodrošina to pieejamību.

Šajā laikā tiek iztīrītas telpas, iznests liekais aprīkojums, ierīkotas sēdvietas, piegādāts dzeramais ūdens un nodrošināta elektroapgāde, izmantojot ģeneratorus.

Kad iedzīvotāji saņem paziņojumu par nepieciešamību doties uz patvertnēm, tās jau ir sagatavotas uzturēšanās vajadzībām.

Patvertnes uzņēmumos un māju pagrabos

Bez pašvaldības pārziņā esošajām patvertnēm Daugavpilī ir arī daudzi uzņēmumu pagrabi, kas saglabājuši padomju laika patvēruma telpas. Tomēr pašvaldība šīs vietas izmantot nevar, jo to īpašnieki nav devuši piekrišanu publiskai lietošanai.

Pašvaldība aicinājusi arī iedzīvotājus pielāgot savus daudzdzīvokļu māju pagrabus, taču atsaucība ir zema.

Rasis skaidro, ka pašvaldība varētu palīdzēt ar apsekošanu, ieteikumiem un pat līdzfinansējumu, taču līdz šim šī iespēja nav izmantota.

Ko ņemt līdzi uz patvertni

Krīzes brīdī svarīgākais ir palīdzēt saviem tuvākajiem nokļūt drošībā. Pārējais — lietas, ko paņemt līdzi, tostarp tā saucamā 72 stundu soma ar pārtiku, ūdeni, dokumentiem un pirmās nepieciešamības priekšmetiem.

Rasis uzsver, ka šādu somu vajadzētu sagatavot iepriekš — katrā ģimenē. “Labi, ja tā jau ir gatava,” viņš piebilst.

Vai suņus ņemam līdzi?

Jautājums par suņiem patvertnēs gan ir atklāts. Aizsardzības ministrijas rokasgrāmatā “Kā rīkoties kara gadījumā” ieteikts mājdzīvniekus uz patvertnēm neņemt. 

Tomēr Kārlis Rasis uzskata, ka suņiem būtu jābūt atļautiem, ja vien tie neapdraud citus cilvēkus. Viņaprāt, dzīvnieks ir ģimenes loceklis, un krīzes situācijā tas jāņem līdzi, ja iespējams nodrošināt drošību apkārtējiem.

“Es ņemtu,” viņš nosaka. “Tas ir ģimenes loceklis. Ja mēs ar mazu sunīti varam iet veikalā, bet tad, kad ir ārkārtas situācija un potenciāls apdraudējums — atstāsim mājās? Nu nē.”

Lielākiem suņiem jābūt ar uzpurni un pavadu, taču mazu mājdzīvnieku aizliegšana nebūtu pamatota, uzsver Rasis.

Iekļūšana ar ratiņkrēsliem

Ne visas Daugavpils patvertnes šobrīd ir pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Daļā no tām ieejas ir pietiekami platas, lai cilvēku varētu ienest ar visu ratiņkrēslu, citviet — šaurākas.

Šādos gadījumos paredzēta citu cilvēku palīdzība, salokot ratiņus atsevišķi.

Rasis norāda, ka katrai patvertnei tiks izstrādāta instrukcija personālam un kārtības noteikumi, lai šādas situācijas risinātu droši un koordinēti.

Ja tuvumā nav patvertnes

Ja tuvumā nav pašvaldības patvertnes, drošākais risinājums var būt mājas pagrabs.

Rasis iesaka izvērtēt, cik droši līdz tam iespējams nokļūt un vai tas tiešām sniedz aizsardzību. Pat neliela pagraba telpa var būt piemērota, ja tā nodrošina divu sienu principu.

Kā pašiem sagatavoties krīzes situācijām

Kārlis Rasis uzsver — pašvaldība nevar palīdzēt visiem vienlaikus, ja notiek plaša mēroga krīze. Tāpēc katrai ģimenei ir jāizstrādā savs rīcības plāns.

Tas nozīmē zināt, kur tikties, ja pazūd sakari, kam jāņem līdzi 72 stundu soma un kurš atbild par bērnu vai vecāku drošību.

“Ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms,”

saka Rasis, atgādinot, ka tie, kuri nebūs gatavojušies, kļūs par tiem, kam krīzes brīdī būs visgrūtāk.

“Pašvaldība primāri nāks palīgā vientuļajiem un personām ar invaliditāti. Ja cilvēks ir apzinīgs, spējīgs pieņemt lēmumus, tad jābūt pašiem savam rīcības plānam,” — sabiedrību aicina Rasis.

31% daugavpiliešu var patverties — kur paliks pārējie?

Pēc pašvaldības datiem, šobrīd Daugavpils patvertnēs var patverties aptuveni 31% iedzīvotāju.

Rasis skaidro, ka šis skaits tiek vērtēts kā pietiekams, ņemot vērā, ka daudzi apdraudējuma gadījumā izvēlētos citas drošas vietas — piemēram, savu māju pagrabu.

Tomēr Grīvas un Jaunforštates apkaimēs situācija ir sarežģītāka — tur ir tikai viena vai divas patvertnes. 

Pašvaldība aicina arī iedzīvotājus piedāvāt savas pagrabtelpas publiskai izmantošanai, lai tās varētu iekļaut drošo vietu kartē. Tas būtu veids, kā stiprināt kopējo drošības tīklu un palīdzēt arī kaimiņiem.

Ja patvertne ir pilna

Ja patvertne ir pilna, situācija nav iepriecinoša. “Tad jāmeklē nākamo un tuvāko, bet būtībā — pašvaldība ziņos,” mierina Kārlis, piebilstot, ka krīzes gadījumā patvertnēs uz vietas būs atbildīgā persona, kura būs ciešā sadarbībā ar Civilās aizsardzības komisiju un koordinēs cilvēku plūsmu.

Ņemot vērā kapacitāti un arī aktuālo patvertņu aizņemtību, cilvēki jau zinās, vai ir vērts doties vai tur vairs nav variantu, izriet no Kārļa sacītā.

Mazi bērni un patvertnes

Izglītības iestādēm jau ir izstrādāti evakuācijas plāni.

Ja trauksmes signāls tiek izsludināts mācību laikā, par bērnu drošību atbild skolotāji un audzinātāji — viņi nodrošina bērnu pārvietošanu uz tuvāko drošo vietu.

Daugavpilī šobrīd viena no gatavākajām patvertnēm ir Daugavpils 2. speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē Mihoelsa ielā 4, kur var patverties līdz 240 cilvēkiem.

Savukārt Komunālās ielas 2 patvertne — bijušās Raiņa skolas ēkā var patverties līdz 550 cilvēkiem.

“Drošība sākas ar katru no mums”

Kārlis Rasis uzsver — civilā aizsardzība nav tikai plāni un shēmas. Tā ir cilvēku spēja rīkoties brīdī, kad tas tiešām ir vajadzīgs.

“Katrs cilvēks pats ir atbildīgs par savu drošību un rīcību krīzes situācijās. Pašvaldība palīdzēs un atbalstīs, taču drošība sākas ar katru no mums,”

rezumē Kārlis.