“Fotogrāfi — mirkļu ķērāji”. Inesa Norkarkle prezentēja savas fotogrāfijas izstādē “Pilsēta un cilvēki”

Neliela auguma, smalka Inesa Norkarkle pieticīgi sēž viesu vidū, kas atnākuši uz fotoizstādes atklāšanu, un uzmanīgi klausās, ko saka kolēģi no fotostudijas un draugi, kā arī ieklausās dziesmās, kuras tik precīzi izvēlējusies un ģitāras pavadījumā izpildījusi Jeļena Vitkeviča.

Izstādes “Pilsēta un cilvēki”, kas atklāta 19. septembrī Daugavpils Krievu kultūras centrā, autore ir pati Inesa. No viņas fotogrāfijām uz skatītājiem raugās dažāda vecuma cilvēki — ar atšķirīgām emocijām un dažādās dzīves situācijās. Izstādē aplūkojamas arī Daugavpils ēku un ielu fotogrāfijas, kas piepildītas ar savu vēsturi un noskaņu.

Visas fotogrāfijas vieno iekšēja pārliecība un miers par notiekošo — cilvēki, dzīvnieki un pat nedzīvi objekti, kas nonākuši kadrā, ir pašpietiekami. Viņi zina, ko dara, un Inesa prasmīgi notver šīs nianses.

“Inesa — noskaņojuma parādītājs,” — izstādes atklāšanā teica viņas kolēģe, fotostudijas “Ezerzeme-F” vadītāja Svetlana Pokule.

Sekojot sapnim

Tā jau ir piektā fotomākslinieces personālizstāde. Iepriekš Inesas darbi izstādīti Daugavpils Poļu kultūras centrā un Rīgā.

Interesanti, ka fotografēšana Inesu aizrāvusi jau jaunībā, taču profesionāli šim mākslas veidam viņa pievērsās tikai brieduma gados — nedaudz vairāk nekā pirms desmit gadiem.

“Es ieraudzīju sludinājumu, ka tiek komplektēta grupa fotografēšanas apguvei sievietēm pēc piecdesmit, un nodomāju: ‘Tas ir mans pēdējais vagons.’ Toreiz strādāju citā darbā, taču katru nedēļu braucu uz Rīgu uz nodarbībām,” — stāsta Inesa.

Jau kopš bērnības viņu interesējis, kas ir skaists un kas — nē. Viņa nodarbojusies ar glezniecību, studējusi arhitektūru un beigusi Rīgas Politehnisko institūtu — tagadējo Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), arhitektūras un būvniecības fakultāti.

Starp citu, nesen sociālajos tīklos parādījās stāsts par kādu interesantu ēku Daugavpilī, Liepājas ielā 80. Izrādījās, ka šīs ēkas autore ir tieši Inesa.

Vēl Inesu interesē astroloģija, akmeņu enerģija un taro kāršu simbolika. Agrāk viņa aktīvi rakstījusi — strādājusi dažādos Rīgas un Daugavpils medijos. Viņa ir arī Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas un tautas studijas “Ezerzeme-F” biedre.

Inesa atceras, ka bērnībā tēvam bija fotoaparāts, taču viņam nekad nebija laika iemācīt viņu ar to rīkoties. Arī vīrs bija fotogrāfs — strādāja fotoateljē, bet arī viņam nepietika laika apmācīt sievu. Tāpēc, kad pirms desmit gadiem radās iespēja, Inesa to nepalaida garām — apguva fotografēšanu un tagad fotografē pati — sev un cilvēkiem.

Sarunas laikā fotomāksliniece vairākkārt atkārtoja, ka jāķer mirklis, jo otrreiz tādas iespējas var arī nebūt. Diemžēl cilvēki bieži šos mirkļus palaiž garām.

Toreiz un tagad

Tagad Inesa Norkarkle ir pensijā, taču dzīvo nevis noslēgtu, bet ļoti aktīvu dzīvi, cik vien tas iespējams.

“Es vairs neesmu aktīvā formā. Agrāk strādāju Rīgā radio, man nebija grūti katru nedēļu braukt un ierakstīt programmas. Es pasniedzu Rīgā un arī braucu katru nedēļu. Bet tagad man ir vairāk tāds kā pensionāres režīms, un es pret sevi izturos saudzīgi. Esmu sev pati. Šajā dzīves posmā uzskatu, ka tas ir pareizi,” — saka Inesa.

Tomēr ar fotostudiju viņa piedalās plenēros, iepazīstas ar fotogrāfiem no citām pilsētām un valstīm, apmeklē izstādes — viņa saka, ka Rotko muzejs viņai ir “dzimtās mājas”, ej uz teātri un apmeklē latviešu sarunu kluba nodarbības.

Vienlaikus Inesai ir mērķi. Kādi — viņa nestāsta, piebilstot, ka tie ir nelieli, personīgi plāni.

Mīlestība uz mūžu

Inesa Norkarkle uzskata, ka viņa nav fotogrāfijas speciāliste, un pieļauj, ka, ja ar fotografēšanu būtu sākusi agrāk, būtu labāk apguvusi tehniku.

“Taču tas, ko es protu, ir mana aizraušanās un mīlestība — tā nekad nebeigsies. Man vienmēr gribas fotografēt. Fotoaparāts man vienmēr ir līdzi — tas piešķir manai dzīvei dzīvīgumu,” — saka Inesa.

Spēja atrast jaunas tēmas

“Ne mazāk svarīgs par radošo nodarbošanos ir mans bērns,” — atzīmē fotomāksliniece. Inesas dēls ir teoloģijas maģistrs, šobrīd viņš raksta doktora darbu, dzīvo un strādā Rīgā. Mātes aizraušanās ar fotogrāfiju ļauj viņiem abiem atrast jaunas, interesantas sarunu tēmas.

“Kad es viņam saku, ka jūtos slikti vai runāju par slimībām, dēls ļoti pārdzīvo, jo nevar neko izdarīt. Bet, kad stāstu par fotoizstādēm, saviem rakursiem un atradumiem, viņa balss tonis mainās — saruna kļūst citāda. Paldies Dievam, ka man tas ir,” — stāsta Inesa.

Fotogrāfijas izstādei “Pilsēta un cilvēki” viņa atlasījusi, konsultējoties ar dēlu.

Zāles centrā līdzās izstādes nosaukumam karājas melnbalta Inesas Norkarkles fotogrāfija. Tajā viņai ir deviņpadsmit gadi — jauna un ļoti skaista. Izstādes atklāšanā līdzās šai fotogrāfijai stāv Inesa — jau dzīves pieredzē bagātāka. Inesa, kura prot ar fotoaparātu notvert atmosfēru, kurai deg acis un darbs ir tuvs un mīļš.

Fotoizstāde notiek Krievu kultūras centrā, Varšavas ielā 14, un būs skatāma līdz 29. oktobrim. Dodiet sev iespēju izbaudīt skaistumu, ko gatava visiem dāvāt Inesa Norkarkle.

Vairāk rakstu, kas tapuši portāla Chayka.lv projekta par iedzīvotāju novecošanu ietvaros, var atrast šeit.