Starp mākslīgo intelektu un robežas stiprināšanu: kā Daugavpilī aizvadīta Biznesa diena

Daugavpilī aizvadīta Biznesa diena. Tā 10. oktobrī Kultūras pilī pulcēja dažādus uzņēmējus, pašvaldības pārstāvjus, politikas veidotājus un arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjus. 

Pasākumā tika runāts par šī brīža sociālekonomiskajām tendencēm, attīstības iespējām, drošības jautājumiem, kā arī par mākslīgā intelekta ienākšanu ikdienā — tā sniegtajām iespējām un izaicinājumiem.

Plašāk par galvenajiem secinājumiem, uzņēmējdarbību drošības kontekstā un izaicinājumiem pierobežā aprunājāmies ar LTRK vadītāju, pasākuma moderatoru Jāni Endziņu un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvi Māri Tūtinu.

Latgale ģeopolitikas krustpunktā

LTRK vadītājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka Latgale šobrīd ir notikumu centrā ģeopolitiskā konteksta dēļ.

“Šāda veida pasākumi Latgalē, Daugavpilī šobrīd ir svarīgi,” viņš sacīja.

Endziņš atzina, ka uzņēmumi visā Latvijā saskaras ar līdzīgām problēmām, tomēr ģeopolitika vairāk ietekmē tieši austrumu pierobežu. 

Tāpēc Biznesa dienas laikā LTRK tikās ar Saeimas Latgales apakškomisijas deputātiem un Daugavpils domes vadību, lai apspriestu reģiona attīstības iespējas.

“Recepte ir gaužām vienkārša — fokusam jābūt uz to, lai Latgalē ir daudz vairāk labi apmaksātas vietas eksportējošos, privātos uzņēmumos,” sacīja Endziņš. Kā piemēru viņš minēja optometrijas uzņēmumus Līvanos, kuru algu līmenis esot augstāks nekā daudzviet Rīgā.

Endziņš: Trīs soļi reģiona ekonomikas stiprināšanai

LTRK vadītājs izcēla trīs virzienus, kas būtu prioritāri Latgales ekonomikas stiprināšanai.

1. Atbalsts esošajiem uzņēmumiem. Jānovērš “pudeles kakli”, kas kavē reģiona uzņēmumu izaugsmi, un jāstiprina dialogs starp politiķiem un uzņēmējiem.
2. Speciālās ekonomiskās zonas efektivitāte. SEZ darbību vajadzētu papildināt ar papildu nodokļu atlaidēm, tostarp IIN un dabas resursu nodokļa jomā.
3. Aizsardzības līdzekļu novirzīšana vietējiem uzņēmumiem. Budžeta daļa, kas tiek tērēta valsts aizsardzībai, varētu atbalstīt vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus.

“Ja šie trīs punkti tiks īstenoti, Latgales ekonomika augs. Un, tiklīdz aug ekonomika, arī pārējās lietas sāk kārtoties,”sacīja Endziņš.

Uzņēmēji un valsts aizsardzība

Endziņš uzsvēra, ka aizsardzības budžetam jāpalīdz arī Latvijas ekonomikai:

“Lai mēs proporcionāli mazāk pirktu no citām valstīm, bet vairāk spētu saražot šeit pat uz vietas.”

Viņš arī uzsver, ka aizsardzība nav tikai karavīru uzdevums.

“Apdraudējuma gadījumā mums katram ir jāpadomā, kā varēsim palīdzēt. Tur būs pretmobilitātes pasākumi, un svarīgi, kā tieši uzņēmumi var iesaistīties,” sacīja LTRK vadītājs.

Endziņš atsaucās uz Biznesa dienā izskanējušo atziņu: “Ja gribi dzīvot mierā, gatavojies karam.” Viņš aicināja domāt par iespējamiem risinājumiem jau preventīvi, lai krīzes gadījumā sabiedrība justos drošāk.

“Valsts aizsardzība bāzējas uz bruņotajiem spēkiem, uz sabiedrību un sabiedrotajiem, bet arī uz uzņēmēju resursu.”

Pulkvedis aktualizēja, ka uzņēmumiem jāsaprot, vai tie krīzes situācijās varēs turpināt strādāt, nodrošināt savus pakalpojumus. 

Viņaprāt, lai veicinātu reģiona noturību svarīga ir arī aizsardzības nozares sadarbība ar uzņēmējiem. “Aktīva līdzdarbība, tostarp caur LTRK, tostarp veidojot apvienības un sekojot līdzi iepirkumu procesiem,” norādīja Tūtins.

Debates par robežas stiprināšanu

Aizsardzībai veltītie jautājumi Biznesa dienā izraisīja plašas diskusijas. SIA “Irbis Technology” vadītājs Aivars Tjarve norādīja, ka pārāk liela daļa šim mērķim paredzētās naudas nonāk “Rīgas rokās” jeb galvaspilsētas uzņēmumos, nevis Latgalei.

Viņam savukārt oponēja SIA “Goodman Group” pārstāvis Iļja Kudrjavcevs, uzsverot, ka darbos pie robežas izbūves tiek iesaistīti arī daudzi Latgales uzņēmumi, tostarp kā apakšuzņēmēji. Viņš intervijā LTV minēja, ka tieši šajā objektā ar darbu nodrošināti vairāki reģiona uzņēmumi.

Vietējie uzņēmēji iesaistās arī pretmobilitātes šķēršļu ražošanā. Tā, piemēram, SIA “Daugavpils dzelzsbetons” Aizsardzības ministrijas iepirkumā izgatavoja tā dēvētos “pūķa zobus”.

Austrumu robežas stiprināšanai 2025. gada valsts budžetā paredzēti 45 miljoni eiro.

Kas uzstājās Biznesa dienā

Biznesa dienā Daugavpilī uzstājās:

• LTRK valdes priekšsēdētājs un moderators Jānis Endziņš,
• Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa,
• “Nexis Fibers” ģenerāldirektors Toms Andersons,
• NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks Māris Tūtins,
• “Tet” Mākslīgā intelekta attīstības daļas direktors Pauls Jansons,
• SIA “bonusukarte.lv” dibinātājs Arturs Piliksers,

LMT Korporatīvo klientu dienesta direktors Ingus Ozoliņš.