Latgales keramikas simpozijs kokos? Ja rūpīgi ieskatāmies dabā, tad šāds salīdzinājums nemaz nav tik pārspīlēts. Dzilnītis, neliels, bet izteikti vērīgs putniņš, sevi piesaka ar “keramikas spējām” un pārsteidzošu atmiņu, kur tad vasarā atstāti ziemas krājumi.
“Chayka” turpina stāstīt par vienu no Latgalē biežāk vai retāk sastopamajiem putniem. Šoreiz sadarbībā ar LU bioloģijas profesoru un ornitologu Indriķi Kramu tapa stāsts par dižknābi. Ar pirmajiem trīs putnu — bišu dzeņa, dižknābja un dadzīša — stāstiem var iepazīties šeit.
Keramiķis starp putniem
Dzilnīši ligzdo nevis sūnās un ķērpjos kā daudzi citi putni, bet izvēlas dobumus. Tie labprāt apmetas gan dzeņu izkaltos dobumos, gan cilvēku darinātos putnu būros.
“Kad ligzdo, ir viegli pateikt, ka dobumā dzīvo dzilnītis,” stāsta ornitologs Indriķis Krams.
Putniņs savāc pa piciņai dubļu, māla un aizmūrē ieeju tā, lai tikai mātīte var tikt iekšā.
“Samazina eju būrīti, tāpēc arī redzi, ka tur ir pastrādājis kāds keramiķis. Tikai šoreiz tas nav Latgales podnieks, bet gan dzilnītis,”
saka Indriķis, piebilstot, ka dzilnītis ir uz keramiku tendēts putns.
Mazs putniņš ar kārtīgu atmiņu
Lai gan Latvijā jūtama jau ziemas tuvošanās, dzilnītis nekur nesteidz doties — viņi te mitinās visu gadu. Nometnieks. Viņš ir arī izteikti teritoriāls putns. Un nejau tāpēc, ka nepatīk kaimiņi.
“Šie putni no jūlija līdz septembrim uzkrāj savā teritorijā gigantiskas barības krātuves,” stāsta ornitologs.
Ko viņi dara? Sēkliņas, kukaiņi, zirnekļi paslēpj koku mizās vai pat māju šķirbās. Un, lai gan putna smadzenes ir mazas, dzilnītis lieliski atceras, kur katrs kumoss atstāts.
“Tieši šajā laikā dzilnīšiem palielinās smadzeņu hipokamps — notiek neiroģenēze, kas ļauj precīzi atcerēties slēptuves,”
skaidro Krams.
Līdzīga uzvedība piemīt arī pelēkajai zīlītei. Viens no ornitologiem, bioloģijas profesors Nevadas universitātē Vladimirs Provosudovs izpētījis, ka tā spēj atcerēties līdz pat 50 000 slēptuvju. Iespaidīgi, ne?
Tāpēc dzilnīši ir teritoriāli — viņiem ir, ko aizsargāt.
Teritoriju tur “stingrās robežās”
Dzilnīši stingri sargā savas teritorijas.
“Ja uz robežas starp diviem dzilnīšu pāriem aug koks, var gadīties, ka tā stumbrs līdz pusei pieder vienam pārim, bet vainags — otram. Un nedod Dievs, ka kāds tur ielīdīs svešā teritorijā — būs liels skandāls,” saka Krams.
Draudzīgs un ziņkārīgs putns
Dzilnīši bieži meklē ceļu pie cilvēkiem. Tie labprāt apmeklē barotavas un pat ir pieradināmi nākt uz rokām.
“Briesmu brīdī, piemēram, ja tuvumā parādās vanags, dzilnītis var pat mēģināt paslēpties kabatā,” smejoties stāsta Krams. Putniņi atpazīst cilvēku sejas un labprāt dzīvo līdzās. Sastopami arī Daugavpils parkos un zoodārza teritorijā.
Kā palīdzēt dzilnītim?
Ornitologs aicina dzilnīšus barot ziemā un rūpēties par tiem. Lai gan dzilnīši ir meistarīgi barības slēpēji, tie novērtē arī cilvēku palīdzību.
Ja jūs novērojat dzilnīti un vēl paspējat to notvert kadrā, mēs labprāt padalītos arī ar saviem lasītājiem ar šo skaistumu. Sūtiet bildes un iespaidus uz [email protected].
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raksta ““Uz keramiku tendēts putns” — Latgales putni: dzilnītis” saturu atbild Biedrība DAmedia.
