Rotko muzejam dāvināti divi agrīnie Marka Rotko oriģināldarbi

Rotko muzejs saņēmis vērtīgu dāvinājumu — divus agrīnus Marka Rotko zīmējumus no mākslinieka ģimenes privātkolekcijas. Darbus muzejam sava tēva 122. dzimšanas dienas svinīgā pasākumā pasniedza mākslinieka meita Keita Rotko Prizela. 

Dāvinājums būtiski paplašina muzeja krājumu un stiprina Rotko klātbūtni viņa dzimtajā pilsētā, uzsver Rotko muzeja pārstāvji. 

Svinīgajā pasākumā tika atklāts mākslinieka Ivo Folkmaņa veidotais Rotko krūšutēls muzeja vestibilā. Skulpturālais portrets, kas veidots bronzā, ir Rīgas ebreju kopienas dāvana Rotko muzejam.

Kādus darbus saņēma muzejs?

Muzejs saņēmis divus 20. gadsimta 30. gadu figurālās jaunrades paraugus. Tie ir: “Sievietes akts stāvus” (1934/1935, bondpapīrs, grafīts) un “Sieviete pusguļus uz dīvāna” (1937, bondpapīrs, tinte).

Abi zīmējumi izgaismo Rotko rokraksta veidošanos — jutīgu līniju, uzmanību figūras proporcijām un klusai psiholoģijai. Tie rāda ceļu, kas vēlāk aizvedīs pie Rotko pasaulslavenajām krāsu laukumu abstrakcijām. 

Ar šo dāvinājumu muzeja krājumā tiek dubultots Rotko oriģināldarbu skaits.

“Nozīmīgs brīdis Daugavpilij un Latvijai”

“Mums kā muzejam tā ir privilēģija — saņemt intīmus, agrīnus darbus tieši no mākslinieka ģimenes,” uzsver Rotko muzeja direktors Māris Čačka.

“Dāvinājums ļaus padziļināt sarunu starp Rotko radošā ceļa pirmsākumiem un vēlākajiem darbiem, kas mainīja mākslas vēstures gaitu. Esam dziļi pateicīgi Keitai Rotko Prizelai un visai ģimenei par dāsnumu un uzticību.”

Keita Rotko Prizela: “Tā ir mūsu ilgtermiņa apņemšanās”

Keita Rotko Prizela preses konferencē norādīja, ka šis ir turpinājums ģimenes iepriekšējam solījumam muzeju papildināt ar diviem lieliem zīmējumiem: 

“Šie darbi ir turpinājums mūsu sākotnējam dāvinājumam un apliecina ģimenes ilgtermiņa apņemšanos atbalstīt muzeju. Mēs ar brāli, Kristoferu Rotko, ik pēc trīs gadiem veidojam jaunu darbu atlasi, lai vietējai kopienai vienmēr būtu ko atklāt no jauna.”

Viņa arī uzsver, kāpēc papīra darbi tiek rādīti īsākos ciklos: “Papīrs ir jutīgs pret gaismu. Lai saglabātu darbu kvalitāti, ilgstošās ekspozīcijās mēs parasti dodam priekšroku audekliem, bet zīmējumus rādām koncentrētos periodos.”

Rotko meita uzsver, ka arī turpmāk plāno sadarboties ar muzeju: “Mēs vēlamies, lai šī ir dzīva, nepārtraukta sadarbība ar muzeju. Katrs cikls — jauns skatījums uz tēva veikumu.”

Keita Rotko Prizela dalās ar savām sajūtām par Daugavpili, uzsverot pilsētas cilvēku siltumu un īpašo uzņemšanu. 

Viņa atceras pirmo vizīti 2003. gadā, kad ģimeni sagaidīja ar ziediem, bērnu dziesmām, maizi un sāli, un atzīst, ka tagad, pēc vairākiem braucieniem, jūtas kā atgriežoties otrajās mājās. 

Prizela arī norāda, ka tieši tāpat droši vien būtu juties arī viņas tēvs Marks Rotko, jo “Daugavpils viesmīlība ir jūtama jau no pirmās ierašanās brīža”.

“Šīs pilsētas cilvēku siltums ir jūtams jau no pirmās minūtes,” sacīja Keita.

Saglabāšana: “Eksponējam, atpūtinām, sargājam”

Rotko muzeja krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne portālam “Chayka” paskaidroja, ka agrīnie zīmējumi ir būtiski Rotko rokraksta izpratnei, taču tie prasa īpašu piesardzību:

“Papīra darbiem vajadzīga stingra klimata kontrole un regulāri ‘atpūtas’ periodi krātuvē. Tāpēc tos rādam noteiktu laiku un pēc tam nomainām, lai nodrošinātu to ilgmūžību.”

Par zīmējumu nozīmi Rotko ceļā: “Bieži Rotko saistām ar ‘klasisko’ krāsu laukumu periodu, taču zīmējumi un skices atklāj viņa meklējumus no figurālās mākslas līdz abstrakcijai. Tie ir atslēga viņa domāšanas un formas attīstībai.”

Tālāk? Jauna darbu kopa 2026. gada aprīlī

Rotko ģimene turpinās nodrošināt regulāru gleznu rotāciju muzeja ekspozīcijā. 

Nākamā īpaši atlasītā darbu kopa Daugavpilī nonāks 2026. gada aprīlī uz trīs gadu deponējumu — visaptverošā stāstā par Rotko radošo evolūciju no agrīnajām figurālajām kompozīcijām un sirreālisma līdz multiformām un leģendārajiem krāsu laukumiem.

Keita Rotko Prizela: “Mēs vienmēr cenšamies parādīt ko jaunu — īpaši Daugavpils kopienai, kas ar muzeju dzīvo ikdienā.”

Par Marku Rotko

Marks Rotko dzimis 1903. gadā Daugavpilī (tolaik Dinaburgā), farmaceita Jakova Rotkoviča un viņa sievas Hajas Rotkovičas ģimenē. Ģimenē auga arī vecākie brāļi Moiše un Abels un māsa Soņa.

1910. gadā Rotko tēvs, izjūtot cariskās Krievijas antisemītisma spiedienu un ekonomiskās grūtības, emigrēja uz ASV, un ģimene viņam sekoja 1912.–1913. gadā, apmetoties Portlendā (Oregonā). Tieši tur Marks Rotko uzsāka savu izglītības ceļu, ātri apgūstot angļu valodu un turpinot mācības, kas vēlāk aizveda viņu uz Jeila Universitāti un mākslinieka karjeras sākumu Ņujorkā.

Rotko kļuva par vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem māksliniekiem, abstraktā ekspresionisma un krāsu laukumu glezniecības līderi. Viņa gleznas — lieli, niansēti taisnstūraini krāslaukumi — atklāj gaismas, slāņojuma un krāstoņu vibrācijas spēku. Mākslinieka mērķis bija runāt par cilvēciskajām pamatemocijām — traģiskumu, ekstāzi, bezcerību.

Rotko muzejs Daugavpilī ir vienīgais publiskais muzejs Austrumeiropā, kura krājumā atrodami Marka Rotko oriģināldarbi, un vienīgais muzejs Eiropā (blakus Teita galerijai Londonā), kur pastāvīgi pieejama Rotko darbu ekspozīcija ar līdz pat sešām gleznām vienlaikus.