ALTOP industriālais parks gaida nomniekus. Izaicinājumu netrūkst, bet cerības nezaudē

Locikos, vien padsmit kilometru no Daugavpils, finiša taisnē nonākusi ALTOP industriālā parka būvniecība — pabeigti 85%, portālam “Chayka” norādīja SIA “Monum” būvdarbu vadītājs Kristaps Litiņš.

“Palikusi teritorijas labiekārtošana, iekšējie inženiertīkli un apdares darbi, pārējie visi darbi — jau pabeigti,” teica Litiņš. Viņš to norādīja 9. septembrī, kad industriālajā parkā norisinājās Informatīvā diena.

Atlikušos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gadam — decembrī objekts varētu tikt nodots ekspluatācijā.

Kamēr būvnieki gatavo parku nodošanai ekspluatācijā, Daugavpils pašvaldība meklē potenciālos telpu nomniekus un vienlaikus arī investorus, kuri Latgalē attīstīs uzņēmējdarbību viedo tehnoloģiju jomā.

Investoru piesaiste nebūs viegla. “Pietiekami godīgi jāsaka, ka šobrīd šajā vietā piesaistīt investorus ir pietiekami sarežģīti un būs sarežģīti,” atzīst Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Par industriālo parku

Industriālais parks ALTOP tiek būvēts Locikos, Lidostas ielā 4. Tas ir kopprojekts, ko īsteno Daugavpils dome, Augšdaugavas novada pašvaldība un uzņēmums “Naujenes pakalpojumu serviss”.

Daugavpils izbūvē ražošana ēkas, labiekārto teritoriju, savukārt Augšdaugavas novads — izbūvē pievadceļus un komunikācijas. 

Darbs pie projekta, kā iepriekš norādīja Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe, norit kopš 2014. gada. Pašu būvniecību uzsāka 2024. gada vasarā.

Parka izveide izmaksā vairāk nekā 18 miljonus eiro bez PVN (21 milj. — ar PVN). Nākotnē projektam jānodrošina vismaz 82 jaunas darbavietas un jāpiesaista vairāk nekā 18 miljonu eiro investīciju.

Būvdarbi finiša taisnē

Jaunā ražošanas ēka ir sadalīta trīs blokos, veidojot trīs atsevišķas ražošanas telpu zonas ar administratīvo biroju — līdz 150 darbiniekiem. Telpu kopējā platība ir 11 tūkstoši kvadrātmetri.

Jaunuzbūvētajā parkā dažas no telpām jau ir tik tuvu finiša taisnei, ka teju atliek vien atnākt “elektriķim ar baltiem cimdiem un uzstādīt rozetēm rāmjus”. No kopējā būvdarbu apjoma pabeigti jau 85%. 

“Palikusi teritorijas labiekārtošana, iekšējie inženiertīkli un apdares darbi, pārējie visi darbi — jau pabeigti,” portālam “Chayka” norādīja Kristaps Litiņš.

Teritorijā ir arī plaša teritorija autostāvvietām, divas no tām būs arī elektroauto uzlādei. Kopējā asfalta kvadratūra ir pāri 14 tūkstošiem, norādīja būvdarbu vadītājs.

Tā kā Lociki ir salīdzinoši mazs ciemats, tas nespēj nodrošināt pietiekamu ūdens apjomu ugunsdzēsības vajadzībām, tāpēc industriālā parka teritorijā ir izbūvētas arī ūdens izguves vietas. 

No ārpuses tie ir 12 kupolveidīgi vāciņi, bet apakšā ir iebūvēti 600 kubikmetri lieli ūdens rezervuāri. Tie ir piepildīti un ugunsgrēka gadījumā pieejami glābējiem.

Padomāts arī par avārijas vai elektroapgādes pārtraukuma gadījumiem — tam ir nodrošināts dīzeļģenerators, kurš nepieciešamības gadījumā nodrošinās ražošanas telpām elektrību.

Kā plānots piesaistīt investorus?

Šobrīd Daugavpils un Augšdaugavas novada pašvaldībai kopīgs uzdevums ir rast investorus.

“[Investoru atrašana] šobrīd gulstas uz Daugavpils, Augšdaugavas pašvaldību, LIAA. Esam pieaicinājuši arī visas Latgales plānošanas reģiona (LPR) pašvaldības, kā arī lūguši Ārlietu ministrijai iedarbināt ārvalstu pārstāvniecības,” portālam “Chayka” skaidroja Daugavpils pašvaldības vadītājs.

Pašvaldība arī sola sniegt iespēju uzņēmējiem saņemt Latgales SEZ atbalstu un piesaistīt kvalificētu darbaspēku.

Artūrs Bukšs,  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Uzņēmumu attīstības nodaļas vadītājs, norāda:

“Katrai lietai ir savs pircējs. Vieni uzņēmumi mērķtiecīgi izvēlas Pierīgu vai ostas pilsētas, citi — Daugavpili un Latgales reģionu. Investīciju piesaiste ir darbs. Nav tā, ka mēs uzliekam ALTOP, visi nāk un paraksta līgumu. Tā ir iespēja un gatavs risinājums, kur uzņēmums izvērtē — nākt vai nenākt.”

Investoru piesaiste nebūs viegla

Arī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš atzīst, ka investoru piesaiste nebūs viegla. Viņš to pamato ar pierobežas tuvumu — mazāk nekā 30 kilometri līdz Baltkrievijas robežai, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) un ASV attiecībām ar Krieviju un Baltkrieviju. 

Papildus politiķis norāda arī uz citu izaicinājumu — prasības uz Eiropas finansējumu. “Tās ir pietiekami augstas. Mums bija atļauts meklēt investoru tikai pēc būvniecības uzsākšanas. Pirms tam tu nevarēji zināt, kam tu tieši būvē,” atsaucoties uz Eiropas prokuratūras prasībām, norāda mērs.

Neizslēdz, ka telpas iesākumā stāvēs tukšas

Atbildot uz jautājumu, vai telpas pēc nodošanas ekspluatācijā varētu stāvēt tukšas, Elksniņš atbild apstiprinoši. Tādā gadījumā pašvaldība sola rīkot izsoles “vienu pēc otras” un aktīvi sadarboties ar partneriem. 

“Mūsu kopīgs uzdevums ir piesaistīt šeit investorus — cita varianta attiecībā uz Latgales nākotni nebūs,” — Elksniņš.

Politiķis min nolemtību, ja “pie šāda tipa objektiem, to kvalitātes un zemās cenas intereses par to nevienam nebūs”, piebilstot, ka tomēr ir vairāk pozitīvi noskaņots par investoru rašanu. 

Jāpiebilst, ka investoriem, nomājot vienu objektu — līdz 2026. gada 31. jūlijam jāizveido vismaz 41 jauna darba vieta, savukārt līdz 2028. gada beigām jāinvestē vismaz 9,18 milj. eiro, bet nomājot divus vai trīs objektus — vismaz 82 darba vietas un 18,36 milj. eiro investīciju.

Uzņēmēju redzējums

Uzņēmuma “Nexis Fibres” ģenerāldirektors Toms Andersons ir viens no “investoru” puses pārstāvjiem.

Viņš norāda, ka viņa pārstāvētais uzņēmums tuvākajā laikā redz nepieciešamību pēc papildus ražošanas platībām. 

“2026. gadā varētu būt nepieciešamas papildus platības līdz 1 000 kvadrātmetriem, līdz 2027. gadam — pat 3 000 kvadrātmetri,” skaidro Andersons.

Šobrīd uzņēmums izvērtē, vai piedalīties izsolē vai attīstīt savu teritoriju, kur joprojām pieejama plaša teritorija.

Uzņēmējs skaidro, ka ALTOP jaunuzbūvētā ēka ir moderna, pielāgojama mazajai rūpniecībai. “Tā varētu būt komponenšu ražošana. Ne tikai kā “Nexis Fibres” ražo tehniskos diegus, bet arī elektronikas produkti ar augstāku pievienoto vērtību,” norāda Andersons.

Viņš izsoles īres sākumcenu, kas ir 1,03 eiro par kvadrātmetru, nodēvē par “sviestmaizes cenu”. 

“Mēs zinām, ka vidēji tirgū īres cena ir 15 eiro par kvadrātmetru. Ja mums jāslēdz līgums uz noteiktu periodu, tas jebkurā gadījumā ir izdevīgāk nekā iet iekšā telpās par 15 reizes augstākām izmaksām.

Pierobeža — cik uzņēmējiem tas ir droši vai nedroši?

Viens no jautājumiem, kas interesē potenciālos investorus, ir pierobežas drošums. 

“Nexis Fibres” valdes loceklis skaidro, ka “uzņēmējiem risks ir katru dienu”. 

“Ne tikai ar ģeopolitiskajām situācijām, bet arī ekonomiskajām — mainās cenas izejvielām, enerģijai, mainās situācija darba tirgū, tāpēc esam elastīgi un spējīgi pielāgoties jebkurai situācijai,” — saka Andersons.

Viņš gan min, ka attālums līdz pilsētai gan uzņēmumiem varētu būt problēma. 

“Iesākumā attālums jaunajam investoram varētu būt izaicinājums. Lielākoties darbaspēks koncentrējas pilsētā — tuvākā ir Daugavpils,” viņš nosaka, piebilstot, ka ir gan pozitīvi piemēri ar Līvāniem. 

“Uz Līvāniem vairākas reizes dienā brauc autobuss — nogādā uz noteiktiem uzņēmumiem darbiniekus un atgādā atpakaļ,” iespēju ALTOP parkam izmantot līdzīgu scenāriju pauž Andersons. 

Aizsardzības ministrijai objekts “nav interesants”

Daugavpils mērs savā atbildē atsaucas uz Aizsardzības ministrijas ziņoto, ka šis objekts aizsardzības resoram valsts līmenī “nav interesants”. Attiecīgi tiek noliegts, ka objekts varētu tikt atsavināts valsts apdraudējuma gadījumā.

Latgales pašvaldības tāpat ir vērsušās ar priekšlikumiem par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, aktualizējot arī to, kādus atbalsta mehānismus varētu saņemt uzņēmumi, kuri šeit, pierobežas zonā, gatavi darboties. 

Jāpiemin, ka Saeima likumprojektu 2. un galīgajā lasījumā steidzamības kārtā skatīs 2. oktobra sēdē. 

“Ja aizsardzības resors iezīmē aizsardzības nolūkiem noteiktu zonējumu, kas ir absolūti pareizi un nepieciešami, jābūt arī labvēlīgākiem nosacījumiem attiecībā arī uz jaunām darba vietām,” — tā nosaka Elksniņš, vēršot uzmanību arī valsts atbalsta nepieciešamībai. 

Viņš arī min, ka industriālajā parkā ir potenciāls arī “sauszemes ostas” izveidei. 

Daugavpils mērs arī pauž, ka tiek skatīta iespējamība pagarināt maršrutu “Autoosta — Križi” līdz Locikiem.

Cik izmaksā un kas par to maksā

ALTOP industriālā parka projekta kopējās izmaksas lēšamas 22 065 558,26 eiro (ar PVN). Lielāko daļu finansējuma – aptuveni 21 miljonu eiro – nodrošina Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma fonds.

Daugavpils pašvaldības līdzfinansējums ir 1 066 756,14 eiro (bez PVN). Šo summu plānots atgūt, iznomājot ēku komersantiem.

Augšdaugavas novada pašvaldība šajā projektā atbild par infrastruktūras izbūvi – ceļiem, ietvēm, apgaismojumu. Tās dalības izmaksas projektā ir 1 571 109,01 eiro, no kuriem 272 671,81 eiro sedz pašvaldība no sava budžeta.

Tiek plānots, ka ALTOP industriālā parka attīstība veicinās arī Lociku ciema aktivizēšanos — būvniecības laikā strādnieki varēs īrēt dzīvojamo platību, savukārt pēc uzņēmumu darbības uzsākšanas var būt nepieciešams ilgtermiņa mājoklis darbiniekiem. 

Tas var veicināt pieprasījumu pēc jauna dzīvojamā fonda un papildu infrastruktūras izveides, iepriekš norādīja pašvaldība.