Valdība gatava ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Šāds rīkojums atbalstīts Ministru kabineta ārkārtas sēdē 12. septembrī.
Līdz šim Latvijā piemēroja tikai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Eiropas Savienības (ES) sankcijas. Taču, kā norāda Ārlietu ministrija (ĀM), ES sankciju pieņemšanas process mēdz būt ilgs, kas var radīt riskus Latvijas drošībai.
Tāpēc turpmāk arī nacionālā līmenī būs iespēja noteikt ierobežojumus.
Jaunā kārtība paredz, ka sankcijas varēs noteikt, ja būs saņemts ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes (NDP) priekšlikums, kā arī drošības iestāžu un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) informācija.
Sankcijas var piemērot personām un uzņēmumiem, kas:
- grauj Ukrainas teritoriālo integritāti,
- gūst labumu no īpašumtiesībām okupētajās teritorijās,
- finansiāli atbalsta Krievijas lēmumu pieņēmējus,
- sadarbojas ar separātistiem vai pārkāpj sankcijas,
- darbojas nozarēs, kas sniedz būtiskus ienākumus Krievijai.
Ierobežojumi izpaudīsies kā finanšu līdzekļu iesaldēšana un ieceļošanas aizliegumi.
Sankciju subjektiem sešu nedēļu laikā būs jāsniedz informācija Finanšu izlūkošanas dienestam par visiem resursiem un līdzekļiem Latvijā. Tiek paredzēti arī izņēmumi, piemēram, gadījumos, kas saistīti ar cilvēku veselību, drošību vai vides aizsardzību.
Šāds mehānisms Latvijai ļaus rīkoties ātrāk, ja būs nepieciešams novērst draudus nacionālajai drošībai, norāda valdība.
Ekonomikas ministrs: “Šis ir politisks solis”
Tomēr valdības lēmumam ir arī kritiķi. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma pauda, ka jaunais regulējums esot nevajadzīgs, jo Latvijai jau ir citi mehānismi sankciju piemērošanai.
Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) pagājušajā nedēļā izteikusi iebildumus un ierosinājumus ĀM sagatavotajam regulējumam, taču “veselīgas diskusijas” vietā no ĀM puses esot izskanējuši draudi, ka domstarpības nonāks publiskajā telpā.
“Tas tagad arī notiekās,” piebilda Valainis.
Politiķis uzsvēra, ka nekādu tiešu draudu Latvijas drošībai šajā jautājumā neesot bijis un valdības apstiprinātais piedāvājums vairāk esot “politisks solis, nevis solis pēc būtības”.
Baltijas valstu pieredze
Jāpiebilst, ka līdzīgu soli jau spērušas arī citas Baltijas valstis. Lietuva šovasar pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj valdībai noteikt nacionālās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.
Tās ietver aktīvu iesaldēšanu, nozaru ierobežojumus un papildus drošības pārbaudes šo valstu pilsoņiem. Plašāk par to rakstījām šeit.
