Bīstamās ēkas īpašniekam Daugavpilī — 2 000 eiro sods, dome piemēro paaugstināto nodokli

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) piemērojis 2 000 eiro sodu bīstamās ēkas īpašniekam Čiekuru ielā 4, Vecstropos, Daugavpilī. Ēka tiek uzskatīta par vidi degradējošu un apdraud cilvēku drošību, portālu “Chayka” informēja birojā.

BVKB norāda, ka īpašnieks neieradās uz administratīvās lietas izskatīšanu un nesniedza paskaidrojumus par to, kāpēc netiek pildītas prasības ēkas sakārtošanai. Tādēļ pieņemts lēmums par 2 000 eiro soda piemērošanu.

“Līdz brīdim, kad īpašnieks veiks nepieciešamos drošības pasākumus, aicinām iedzīvotājus netuvoties ēkai,” uzsvēra BVKB direktore Baiba Vītoliņa.

Ēka atrodas daudzdzīvokļu māju rajonā. Tieši tāpēc BVKB jau 11. augustā izplatīja paziņojumu ar aicinājumu iedzīvotājus, īpaši bērnus un jauniešus, netuvoties bīstamajai būvei. Tai noteikts ekspluatācijas aizliegums.

Būvinspektors pārbaudē konstatējis, ka ēkai nav aizslēgtas durvis un logi, pagraba lūkas nav norobežotas, pastāv risks, ka uz garāmgājējiem var uzkrist stikla un koka fragmenti. 

Turklāt ēkā veikta patvaļīga būvniecība, tā daļēji izmantota saimnieciskai darbībai, un nav veikta obligātā tehniskā apsekošana. Attiecīgi arī tās atzinums nav reģistrēts Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). 

Par noteikumu neievērošanu uzsākta administratīvā lieta — BVKB īpašniekam piemērojis sankcijas.

Pašvaldība vēl lemj par ēkas likteni

Iepriekš Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš paziņoja, ka dome informēs īpašnieku par iespējamo piespiedu nojaukšanu, lūdzot viņam pašam reaģēt un sakārtot attiecīgo ēku.

Daugavpils pašvaldība šobrīd izvērtē, vai ēku konservēt, vai arī pieņemt lēmumu par nojaukšanu, tomēr tas prasītu laiku. 

Kā portālam “Chayka” 5. septembrī norādīja domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa, tur iespējama arī ēkas konservācija (pasargāšana no turpmākas bojāšanās), nevis nojaukšana. 

Attiecīgi varētu tikt veikti būvdarbi, lai ēkas konstrukcijas nenonāktu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī.

“Lai ēku nojauktu, vajag pierādīt, ka tā ir nojaucama. Jebkurai ēkai pirms nojaukšanas nepieciešams tehniskās apsekošanas slēdziens,” viņa skaidro.

Ēkas īpašniekiem jau piemērots paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis — 3% apmērā.

To piemēro visām degradētajām un nepabeigtajām būvēm, kam nav pagarināta būvatļauja, uzmanību vērš departamenta vadītāja.

Standartā nekustamā īpašuma nodoklis Daugavpils administratīvajā teritorijā variē no 0,2% līdz 1,5%, skatāms domes saistošajos noteikumos.

Ēka pieder uzņēmumam “AVG Investīcijas”, kas reģistrēts 2018. gada martā. Tā juridiskā adrese meklējama Krāslavā. Uzņēmuma īpašnieks un patiesā labuma guvējs ir Lielbritānijas pilsonis Aleksandrs Andrejevs, skatāms “CrediWeb” datubāzē.

Tāpat kā saimnieciskā darbība norādīta izmitināšana viesu mājās vai cita veida īslaicīgas apmešanās vietās.

Pupiņa atklāj, ka šobrīd konkrētā ēka Čiekuru ielā tiek iznomāta vietējam uzņēmumam.

Iepriekšēja pieredze ar graustu nojaukšanu

Pašvaldībai jau bijusi pieredze ar līdzīgu gadījumu — grausta Stacijas ielā 95 nojaukšanu, kas piederējis privātpersonām. Šo ēku dome nolēma demontēt 2023. gada jūnijā, jo tā apdraudēja sabiedrību un bieži tur izcēlās ugunsgrēki, kā arī pulcējās bezpajumtnieki.

Demontāža izmaksāja vairāk nekā 64 tūkstošus eiro, bet dokumentācijas izstrāde — vēl 1 500 eiro.

Pupiņa gan norāda, ka domes juristi “dara visu iespējamo, lai atgrieztu šos līdzekļus [pašvaldībai], tomēr scenārijs tos atgūt neizskatās tik spožs.

“Visdrīzāk no īpašniekiem arī nevarēs piedzīt. Jau visu šo gadu garumā viņi nebija atrodami un arī sodi tā arī palika neapmaksāti,” skaidro departamenta vadītāja. 

Konkrētajai ēkai pēc viņas teiktā ir trīs īpašnieki — divi ārvalstu pilsoņi un sieviete, kas it kā dzīvojot Latvijā. Tomēr šo gadu laikā tie nekādā veidā nav reaģējuši, nav arī maksājuši nodokļus, attiecīgi arī sodus par nodokļu saistībām.

Viņa arī atklāj, ka lielākoties no graustu īpašniekiem ir grūti piedzīt līdzekļus par neapmaksātajiem sodiem. “Vairumā gadījumu degradēto ēku īpašnieki ir miruši vai maksātnespējīgi,” saka Pupiņa.