Zaudējumi pārsniedz 63 miljonus eiro — postošo lietavu dēļ Latvijā izsludināta ārkārtas situācija lauksaimniecībā. Tā būs spēkā līdz 4. novembrim, 5. augustā lēmusi valdība.
Līdz ar nelabvēlīgajiem apstākļiem kopš maija sākuma augsne lauksaimniecības laukos ir pārmitra, tīrumos sakrājies ūdens, lauksaimniecības zemēs un zemākās vietās novērojamas lielas ūdens lāmas, iznīcinot daļu šī gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās.
Arī vietās, kur raža solījās būt laba, ražas novākšanas laikā kombainiem un citai lauksaimniecības tehnikai nav iespējams iebraukt pārmitrajos tīrumos.
“Tā nav tikai Latgales vai Vidzemes problēma – arī Sēlijā, Kurzemē un Zemgalē sējumi stāv ūdenī. Ja ražu nevarēs novākt, šis būs jau trešais gads pēc kārtas ar smagiem zaudējumiem lauksaimniekiem. Tā ir reāla krīze, ko nedrīkst ignorēt,” ziņo Zemkopības ministrija.
Tikmēr sociālajos medijos lauksaimnieki aktīvi publicē video ar ražas novākšanu, piebilstot, ka izmantojot retās sausās dienas, kamēr ražu iespējams novākt.
Ko tas nozīmē?
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniekiem ir noteikts sekojošais:
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Savukārt kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī citi līgumsaistībās esošie Latvijas un starptautiskie sadarbības partneri varēs izvērtēt iespēju nepiemērot soda sankcijas tiem lauksaimniekiem, kuri cietuši postošo lietavu dēļ.
“Raža ir būtiski cietusi un, iespējams, to nevarēs novākt”

Ilgstošas lietavas kopš maija ir negatīvi ietekmējušas lauksaimniecības nozari, norāda zemkopība sministrs Armands Krauze. “Šā gada raža ir būtiski cietusi un, iespējams, to nevarēs novākt. Graudi, rapsis un zirņi jau sāk dīgt vārpās un pākstīs, dārzeņi sapūst augsnē, bet pārmitrā zeme liedz uz lauka uzbraukt ar smago tehniku un ražu novākt,” problēmu aktualizē politiķis.
Tāpat viņš norāda, ka situācija ir ārkārtīgi sarežģīta visā Latvijā – “vai nu ražas nebūs vispār, vai arī tā būs tik zemas kvalitātes, ka būs izmantojama tikai lopbarībai, nevis pārtikai”.
Laikapstākļi ietekmējuši visas lauksaimniecības nozares, tostarp lopkopību, dārzkopību, dārzeņkopību un augļkopību.
Ministrs norāda, ka tādā veidā tiek apdraudēta lauksaimnieku spēja pildīt finanšu un piegādes saistības. Īpaši smaga situācija ir ar eksportu, kur gradaugi ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem produktiem.
Savukārt līgumu nepildīšana varot radīt nopietnas tiesiskas un finanšu sekas — radot ietekmi ne vien uz nozares reputāciju, bet arī valsts konkurētspēju.
Lauksaimnieki var ziņot par zaudējumiem
Lauksaimnieki ir aicināti turpināt Lauku atbalsta dienestā sniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras.
Zemkopības ministrija jau ir vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību uz smago situāciju Latvijas lauksaimniecībā un aicinājusi pēc postījumu apkopošanas no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem radušos zaudējumus.
“Šobrīd aplēstie zaudējumi 63 miljonu eiro apmērā vēl neietver lietavu postījumus pēdējās divās nedēļās,” norāda Krauze. Attiecīgi zaudējumi varētu būt daudz lielāki.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raksta ““Tā nav tikai Latgales vai Vidzemes problēma” — Valdība līdz novembrim Latvijā izsludina ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā “ saturu atbild Biedrība DAmedia.







