Valsts policija uzsāk kampaņu pret krāpšanām: “____ veids, kā pazaudēt naudu!”

Strauji pieaugot ar krāpniecību saistītajiem gadījumiem un iedzīvotāju zaudējumiem, Valsts policija sākusi informatīvu kampaņu “____ veids, kā pazaudēt naudu!”. Tās mērķis – brīdināt sabiedrību, stiprināt zināšanas par krāpnieku metodēm un mazināt krāpšanas upuru skaitu.

Kampaņa veidota ar ironijas pieskaņu, parādot reālus, reizēm absurdus gadījumus, kuros cilvēki kļuvuši par krāpnieku upuriem. Vienlaikus tiek akcentēta arī emocionālā puse – uzticības zaudējums un psiholoģiskās sekas. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt modriem, pārbaudīt saņemtās ziņas un pārrunāt potenciālos riskus ar saviem tuviniekiem.

“Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks”

Atklājot kampaņu, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzsvēra, ka “katrs joks par krāpnieku trikiem slēpj reālus draudus”. Kampaņas nosaukums ar tukšo vietu – “____ veids, kā pazaudēt naudu” – ļauj radoši atspoguļot dažādus krāpšanas veidus, piemēram, “ātrs veids” vai “koda atdošanas veids”.

“Vēlamies, lai cilvēki atpazīst šos scenārijus un dalās ar tiem. Krāpnieki steidzas – tāpēc mums jābūt soli priekšā,” norāda Ruks.

Zaudējumi pieaug – vairāk nekā 10 miljoni eiro pusgadā

Šī gada pirmajos sešos mēnešos policija reģistrējusi 3493 krāpšanas gadījumus – par 1533 vairāk nekā pērn. No tiem gandrīz pusē gadījumu iedzīvotāji reāli zaudējuši naudu – kopumā teju 10 miljonus eiro.

Visbiežāk iedzīvotāji kļuvuši par telefonkrāpnieku upuriem – tikai šogad fiksēti 2417 šādi gadījumi, no kuriem 674 beigušies ar zaudējumiem vairāk nekā 5 miljonu eiro apmērā. 

Tāpat pieaudzis arī:

• Investīciju krāpšanas gadījumu skaits (155 gadījumi, zaudējumi – 2,6 miljoni eiro),
• Krāpniecisku īsziņu izraisīti zaudējumi (328 gadījumi, zaudējumi – ap 0,5 miljoniem eiro).

Krāpnieku mērķis – steiga un uzticība

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāvis Oļegs Filatovs skaidro, ka mūsdienu krāpnieki ir labi organizēti, pārzina tehnoloģijas un spēlē uz cilvēku emocijām – līdzjūtību, bailēm vai apjukumu.

“Viņi bieži uzdodas par bankas darbiniekiem, radiniekiem, pat darba kolēģiem. Viņu mērķis – ātri izvilināt datus vai naudu. Diemžēl aiz šiem stāstiem slēpjas ne tikai finansiāli, bet arī emocionāli zaudējumi,” uzsver Filatovs.

Viens no jaunākajiem krāpšanas veidiem ir saziņa, kurā krāpnieks izliekas par uzņēmuma vadītāju un lūdz steidzami pārskaitīt naudu “svarīgam rēķinam”. Šādas krāpšanas šogad radījušas gandrīz 900 000 eiro zaudējumus 16 uzņēmumiem.

No jokiem – līdz rīcībai

Kampaņas vizuālie materiāli balstīti patiesos gadījumos – tajos nauda atstāta zem soliņiem parkā, iemesta pa logu vai iesaiņota dvieļos. Dažos gadījumos krāpnieki pat likuši upuriem sabojāt telefonus, lai tie nespētu vairs sazināties ar ģimeni vai banku.

Šādi piemēri ar vieglu ironiju veidoti, lai rosinātu sarunas ģimenē un palīdzētu atpazīt riskus.

Runā ar savējiem – tā ir labākā aizsardzība

Valsts policija uzsver – galvenais ierocis pret krāpniekiem ir informācija. Tāpēc sabiedrība tiek aicināta runāt par šiem riskiem – ar vecākiem, bērniem, vecvecākiem. Vienošanās par “atslēgas vārdiem” vai rīcības plānu var būt izšķiroša, lai neiekristu krāpnieku lamatās.

Lai kampaņas vēstījums sasniegtu plašāku auditoriju, tai pievienojušās gandrīz 60 organizācijas – bankas, kurjerdienesti, kinoteātri un citi sadarbības partneri.

Policija atgādina: piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!