ES apstiprina 18. sankciju kārtu pret Krieviju: tās skars enerģētiku, bankas un militāro industriju

Eiropas Savienība pieņēmusi līdz šim vienu no stingrākajām sankciju paketēm pret Krieviju, vēl vairāk pastiprinot spiedienu uz Maskavu, informē Eiropas Komisija.

18. sankciju kārta, kuru apstiprināja ES Padome, aptver virkni jomu — no enerģētikas un finanšu sektora līdz cīņai pret sankciju apiešanu un atbildības pastiprināšanai par noziegumiem okupētajās teritorijās.

“Sankciju vēstījums ir skaidrs — Eiropa neatkāpsies no atbalsta Ukrainai,” norādīja ES augstākā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa. “Katrs ierobežojums mazina Krievijas spēju turpināt karu.”

Ar šo paketi sankciju sarakstā kopumā iekļauti jau vairāk nekā 2500 cilvēku un 444 kuģi, tostarp tā dēvētās ēnu flotes tankkuģi, kurus Krievija izmanto, lai apietu ierobežojumus naftas eksportam.

Naftas ieņēmumu ierobežošana: zemāki griesti un plašāki aizliegumi

Viens no galvenajiem 18. paketes elementiem ir jēlnaftas cenu griestu samazināšana no 60 uz 47,6 dolāriem par barelu. 

Šis slieksnis nākotnē automātiski tiks pielāgots, lai vienmēr būtu par 15% zemāks par vidējo tirgus cenu.

Sankcijas paredz arī:

• aizliegumu darījumiem, kas saistīti ar gāzes vadiem “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2”,
• importa aizliegumu naftas produktiem, kas ražoti no Krievijas jēlnaftas ārvalstīs,
• pilna spektra ierobežojumus ēnu flotes darbībai, iekļaujot arī Indijas pārstrādes rūpnīcu ar “Rosņeftj” līdzdalību un atsevišķus kuģu operatorus un karogu reģistrus.

Finanšu sektors: pilnīgs darījumu aizliegums

Sarakstā pievienotas vēl 22 Krievijas bankas, tādējādi kopējais sankcionēto finanšu iestāžu skaits sasniedzis 45. 

Turklāt ieviests pilnīgs aizliegums darījumiem ar bankām, kurām iepriekš bija ierobežoti tikai specializētie finanšu ziņapmaiņas pakalpojumi (piemēram, SWIFT).

Jaunie noteikumi attiecas arī uz:

• trešo valstu operatoriem, tostarp kriptoaktīvu sniedzējiem, kas palīdz apiet sankcijas,
  
• Krievijas Tiešo investīciju fondu (RDIF) un ar to saistītajām struktūrām,
  
• noteiktas banku programmatūras nodošanu Krievijas valdībai un uzņēmumiem.

Militārās industrijas vājināšana un eksportu kontrole

Eksporta ierobežojumi paplašināti, iekļaujot papildus tehnoloģijas un preces, kas 2024. gadā veidojušas eksportu aptuveni 2,1 miljardu eiro apmērā. Mērķis — trāpīt tieši Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa apgādes ķēdē.

Šajā kārtā:

• sankciju sarakstā iekļauti 55 uzņēmumi un personas, kas saistīti ar bruņojuma ražošanu un piegādēm,
• īpaša uzmanība pievērsta Ķīnas kompānijām, kas piegādājušas aprīkojumu Krievijas vajadzībām,
• iekļauti arī 8 Baltkrievijas militārās industrijas uzņēmumi, kas atbalsta Krievijas karu.
  

Cīņa ar sankciju apiešanu: kontrole tranzītam un trešo valstu uzņēmumiem

Sankciju pakete papildināta ar 26 jauniem subjektiem, kas sniedz tiešu vai netiešu atbalstu Krievijas militārajam sektoram. No tiem 15 darbojas Krievijā, pārējie — Turcijā, Ķīnā un Honkongā.

Tranzīta aizliegumi paplašināti, lai ES preces ar stratēģisku nozīmi nevarētu šķērsot Krievijas teritoriju ceļā uz trešajām valstīm. Papildus ieviests “catch-all” mehānisms, kas dod ES dalībvalstīm lielākas pilnvaras apturēt aizdomīgas kravas.

Atbildība par kara noziegumiem

Sankcijas piemērotas arī personām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanā un “militārajā izglītošanā” — kopumā šādu personu skaits sarakstos nu pārsniedz 80. 

Ierobežojumi skar arī Krievijas iecelto pārstāvniecību okupētajās teritorijās un personas, kas manipulē ar Ukrainas kultūras mantojumu.

Sankcijas pret Baltkrieviju

Paplašināti ierobežojumi pret Baltkrieviju:

• aizliegta ieroču iegāde no Baltkrievijas,
• paplašināti eksporta aizliegumi uz precēm ar militāru un rūpniecisku pielietojumu,
• aizliegti arī finanšu darījumi ar vairākiem Baltkrievijas uzņēmumiem.

Vienlaikus ieviesti aizsargmehānismi pret iespējamiem tiesvedības riskiem, ko sankcionētas personas varētu vērst pret ES dalībvalstīm, izmantojot investoru valstu strīdu noregulēšanas līgumus.

Siliņa: pie sasniegtā neapstāsimies

Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa sociālajā tīklā “X” pauda atbalstu pieņemtajai sankciju paketei, uzsverot tās nozīmīgumu un ES vienotību: “Sankciju paketes rezultāts ir labs,” norādīja Siliņa, piebilstot, ka “kopā ar sabiedrotajiem turpināsim vājināt Krievijas kara ekonomiku”.