Ukraina, Polija un Somija pēdējās dienās ir spērušas būtiskus soļus, lai atteiktos no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu lietošanu, ražošanu un uzglabāšanu. Šie lēmumi pieņemti, reaģējot uz pieaugošajiem drošības draudiem reģionā, ko rada Krievijas agresija.
Ukraina sāk izstāšanās procesu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien, 29. jūnijā, parakstīja dekrētu, ar kuru tiek sākts valsts izstāšanās process no Otavas konvencijas. Par to viņš informēja savā oficiālajā mājaslapā.
Ukrainas parlamenta deputāts Romāns Kostenko savā Facebook kontā norādījis, ka šis solis esot nepieciešams kara apstākļos: “Krievija nav pievienojusies šai konvencijai un plaši izmanto mīnas pret mūsu karavīriem un civiliedzīvotājiem. Mēs nevaram palikt ierobežoti, ja ienaidnieks rīkojas bez jebkādiem noteikumiem.” Lai lēmums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Ukrainas parlamentam jeb Augstākajai Radai.
Ukraina par Otavas konvencijas dalībvalsti kļuva 2005. gadā un līdz 2022. gadam bija iznīcinājusi ievērojamu daļu savu mīnu krājumu.
Polija: konvencijas pārskatīšana – reģiona drošības jautājums
25. jūnijā Polijas parlaments (Sejms) apstiprināja likumprojektu par izstāšanos no Otavas konvencijas. Par lēmumu balsoja 413 deputāti, 15 bija “pret”, vēl trīs deputāti atturējās.
Polijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, uzrunājot deputātus, uzsvēra, ka šis solis ir būtisks reģiona drošībai.
“Polijai nedrīkst būt uzlikts ierobežojums, kas liegtu mums aizstāvēt savu valsti,” norādīja ministrs. Viņš piebilda, ka iniciatīva izstāties no konvencijas radusies pēc konsultācijām ar Baltijas valstīm un Somiju.
Somija arī nolēmusi atteikties no ierobežojumiem
19. jūnijā Somijas parlaments ar lielu balsu vairākumu (157 “par”, 18 “pret”) atbalstīja valdības priekšlikumu izstāties no Otavas konvencijas. Šo soli Somija skaidro ar nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas, ņemot vērā 1340 kilometrus garo robežu ar Krieviju un drošības apdraudējumu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Pēc iebrukuma Somija iestājās NATO un ir pastiprinājusi savu aizsardzības stratēģiju. Līdzīgu nostāju šobrīd ieņem arī Latvija, Lietuva un Igaunija, kas jau paziņojušas par izstāšanos no konvencijas.
Latvija iesniedz dokumentu ANO
Latvija oficiāli uzsākusi izstāšanās procesu no Otavas konvencijas – 27. jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) mītnē Ņujorkā iesniegts attiecīgais dokuments, aģentūru LETA informē Ārlietu ministrija (ĀM). Vienlaikus dokumentus iesniegušas arī Lietuva un Igaunija.
Ministrija uzsver, ka kopš Latvijas pievienošanās konvencijai 2005. gadā reģionālās drošības situācija ir būtiski mainījusies. Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības un ANO Statūtus, uzsākot karu pret Ukrainu, tādējādi radot tiešu draudu arī Baltijas reģionam.
Saeima jau 16. aprīlī pieņēma likumu par izstāšanos, savukārt 24. aprīlī to izsludināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Likumam pievienotajā paskaidrojumā norādīts, ka 20 gadu laikā, kopš Latvija pievienojās konvencijai, tā ir ievērojusi visas saistības – nav ražojusi, uzglabājusi, pārvietojusi vai izmantojusi kājnieku mīnas.
Vēl 2010. gadā tika pabeigta arī visu krājumu iznīcināšana. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc dokumenta iesniegšanas ANO.
Otavas konvencijas saturs un globālais konteksts
Otavas konvencija, kas stājās spēkā 1999. gadā, paredz kājnieku mīnu lietošanas, izstrādes, uzglabāšanas un nodošanas aizliegumu. Līdz šim to parakstījušas vairāk nekā 160 valstis, tostarp lielākā daļa Rietumvalstu.
Tomēr dažas lielvalstis – tostarp Krievija, Ķīna, ASV, Indija un Pakistāna – nav pievienojušās šai konvencijai.
