Latvijā noslēgušās pirmās Signālvēlēšanas – pilsoniskās izglītības iniciatīva, kurā 16 un 17 gadus veci jaunieši no 15 pašvaldībām varēja ne tikai balsot, bet arī iziet visu vēlēšanu procesu – sākot ar ieteikumu veidošanu partiju programmām un beidzot ar balsošanu.
No 23 463 aicinātajiem piedalīties savu balsi nodeva 2000 jauniešu. Aktivitāte bija 8,52%. Visaktīvākie bija Ludzas novada jaunieši (27,75%), kam seko Alūksnes novads (26,39%), Balvu novads (23,92%) un Daugavpils valstspilsēta (21,34%). Zemākā līdzdalība bija Rīgā, Jūrmalā, Tukuma, Ķekavas un Saulkrastu novados – mazāk par 10%.
Latgales pašvaldību rezultāti
- Daugavpils valstspilsētā visvairāk balsu ieguva “Sarauj, Latgale!” – 38,9%. Otrajā vietā – Latvija pirmajā vietā, Latgales partija (14,1%), trešajā – Nacionālā apvienība (13%).
- Rēzeknes novadā pirmo vietu ar 28,1% ieguva saraksts, kurā apvienojušās Jaunā Vienotība, Kustība “Par!”, Latgales partija un Jaunā konservatīvā partija. Otrajā vietā – Kopā Latvijai (19,8%), trešajā – Latvijas attīstībai (15,6%).
- Ludzas novadā visvairāk balsu saņēma Zaļo un Zemnieku savienība (34,2%), otrajā vietā – Latvija pirmajā vietā (22,5%), trešajā – Latgales partija (19,8%).
- Balvu novadā pirmo vietu ieguva Latgales partija ar 25,8% balsu, otrajā vietā – Latvija pirmajā vietā (24,7%), trešajā – Latvijas Zaļā partija (14,6%).
Valsts mēroga rezultāti
Kopvērtējumā visvairāk balsu saņēma Progresīvie – 10,2%. Otrajā vietā – Nacionālā apvienība (8,25%). Trešo vietu dala divas partijas ar vienādu balsu skaitu – “Sarauj, Latgale!” un Jaunā Vienotība (7,95% katrai).
89,2% no visām balsīm par Progresīvajiem nākušas no Rīgas. Partija uzvarēja arī Jūrmalā un Jelgavā. Rēzeknē Progresīvie ieguva piekto vietu ar 10,4% balsu.
Izglītojošais process un pieaugušo iesaiste
Signālvēlēšanas notika trīs posmos. Ziemā skolēni izstrādāja priekšlikumus partiju programmām, pavasarī analizēja partiju programmas, bet noslēgumā notika balsošana.
Projekta organizatori – biedrība Eiropas Kustība Latvijā – uzsver, ka rezultāti ir cieši saistīti ar pieaugušo attieksmi. Tur, kur skolotāji un skolu vadība atbalstīja jauniešu līdzdalību, aktivitāte bijusi augstāka. Dažās skolās bijusi arī pretestība, izskanot frāzēm, piemēram, “Demokrātija nav prioritāte pavasarī, matemātika tagad ir svarīgāka; Mēs negribam, lai jūs stāstāt par vēlēšanām, jo tā taču ir aģitācija; Mana balss taču neko nemaina u.c..”.
Projekta vadītāja Liene Valdmane uzsver, ka “šāda pieaugušo nostāja rodas no pašu nezināšanas, bezatbildības un nepietiekamas demokrātijas izpratnes. Būt aktīvam pilsonim demokrātijā ir mūsu pienākums, nevis viena no brīvā laika pavadīšanas iespējām. Skola ir vieta, kur jaunietis drošā vidē var mācīties demokrātiju, ne tikai dažu mācību stundu ietvaros gūt teorētiskas zināšanas.”
Tuvākā nākotne
Organizatori plāno Signālvēlēšanas rīkot arī turpmāk. Nākamais posms paredzēts pirms 2026. gada Saeimas vēlēšanām. Šogad projektā piedalījās 15 pašvaldības, nākotnē paredzēts iesaistīt visu Latviju.
Iniciatīvu atbalsta Latvijas Jaunatnes padome, Izglītības un zinātnes ministrija un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā.
