Rosļikovu izslēdz no Saeimas sēdes par runāšanu no tribīnes krievu valodā

Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs 5. jūnija Saeimas sēdē. Foto: Reinis Inkēns
Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs 5. jūnija Saeimas sēdē. Foto: Reinis Inkēns

Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei!) tika izraidīts no 5. jūnija Saeimas sēdes par runāšanu no tribīnes krievu valodā. Opozīcijas deputāts ne vien emocionāli izteicās par deklarāciju “Par rusifikācijas seku novēršanu”, bet arī parādīja nepieklājīgu žestu, skatāms Saeimas sēdes tiešraidē. 

Rosļikovs uzrunas laikā aizstāvēja krievvalodīgo sabiedrības daļu, uzsverot, ka arī viņi ir cīnījušies par Latvijas brīvību un piedalās valsts attīstībā. 

Viņš pauda bažas par to, kādi ierobežojumi nākotnē varētu tikt vērsti pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, un kritizēja likumus, kas, viņaprāt, negatīvi ietekmē krievvalodīgās ģimenes. 

Uzrunas beigās deputāts krieviski izsaucās “Mēs esam vairāk! Krievu valoda – mūsu valoda!”, divas reizes arī parādot nepieklājīgu žestu.

Deputāta uzvedība izsauca sašutumu parlamentā, un sēdes vadītāja Daiga Mieriņa pieņēma lēmumu viņu izslēgt no sēdes. Par deputāta izslēgšanu no sēdes nobalsoja 65 deputāti, pret bija 13 – “Stabilitātei!” un “LPV” frakcijas pārstāvji, savukārt viens deputāts atturējās.

Saeimas spīkere arī atgādināja deputātam, ka Saeimā drīkst runāt tikai latviešu valodā. Pēc tam sēdei tika izsludināts desmit minūšu pārtraukums.

NA Saeimā virza deklarāciju “par rusifikācijas seku novēršanu”

Rosļikova uzstāšanās notika kontekstā ar opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) iesniegto deklarāciju par rusifikācijas seku novēršanu. Partija aicināja Saeimu šo dokumentu skatīt nākamajā sēdē, taču deputātu vairākums tam nepiekrita. Tā vietā jautājums tika nodots izvērtēšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

NA uzskata, ka deklarācija varētu kalpot kā svarīgs juridisks pamats darbam pie krievu valodas ierobežošanas publiskajā telpā. Partijas pārstāvji norāda, ka Krievija joprojām cenšas ietekmēt Latviju, izmantojot dažādus hibrīdkara elementus, tostarp arī valodu. 

Tādēļ esot svarīgi stiprināt latviešu valodas lomu izglītībā, medijos un publiskajā saziņā.

Ja deklarācija tiktu pieņemta, valdībai būtu jāizstrādā konkrēti priekšlikumi un likumprojekti, lai uzlabotu valodas politiku un mazinātu rusifikācijas sekas. Atbalstu šim priekšlikumam izteikuši arī daži deputāti no “Apvienotā saraksta”.

Saeimas telpās tikai latviešu valodā

Tāpat jāatgādina, ka nesen Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja izmaiņas kārtības rullī, nosakot deputātiem pienākumu Saeimas telpās, tostarp runājot no tribīnes un saziņā ar Latvijas sabiedrību, lietot tikai valsts valodu – latviešu.

Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Oldest
Newest Most Voted