“Lūdzu, runājiet latviešu valodā!” Diskusija par latgaliešu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos aktualizējās pēc LTV raidījuma “Izvēlies nākotni!”, kurā piedalījās Rēzeknes valstspilsētas kandidātu sarakstu pārstāvji.
Raidījuma laikā Andris Morozovs (“Sarauj, Latgale!”) sāka atbildēt uz jautājumu par latgaliešu valodu latgaliski, taču debašu vadītājs Guntis Bojārs viņu pārtrauca ar piezīmi: “Lūgums! Runājiet ar mani latviski!”
Šis notikums izraisīja plašāku sabiedrisko rezonansi un lika Saeimas deputātiem pievērst uzmanību jautājumam – kā sabiedriskie mediji veicina latgaliešu valodas klātbūtni un kādi resursi tam ir pieejami.
Pēc priekšvēlēšanu debatēm, kurās daži deputātu kandidāti vēlējās runāt latgaliešu valodā, Saeimas deputāti 4. jūnijā pārrunāja, cik lielā mērā sabiedriskie mediji veicina latgaliešu valodas lietojumu, liecina LTV “Panorāmas” sižets.
Diskusija notika Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas apvienotajā sēdē, pieaicinot gan sabiedrisko mediju, gan Kultūras ministrijas pārstāvjus.
Priekšvēlēšanu debates Latgales pašvaldībās tika organizētas latviešu literārajā valodā, taču šis fakts radīja jautājumus – vai debatēm nevajadzētu notikt arī latgaliski, un kā sabiedriskie mediji kopumā popularizē latgaliešu valodu?
“Jautājums, kā veicināt latgaliešu valodas popularitāti? Es domāju, tas ir tikai normāli, ka tie, kas var atbildēt uz uzdoto jautājumu latgaliski, atbild latgaliešu valodā. Tas mani tiešām pārsteidz,” sacīja Saeimas Latgales apakškomisijas vadītājs Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība).
Viņa nostāju papildināja deputāte Anna Rancāne (“Jaunā Vienotība”), uzsverot: “Kas ir latgaliešu valoda? Valsts valodas paveids. Un mani īpaši neinteresē, ka tas žurnālists to nesaprot.”
Žurnālistu trūkums un kvalitātes prasības
Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle Ieva Aile skaidroja, ka debates latgaliski nākotnē varētu notikt, tomēr to šobrīd kavē speciālistu trūkums: “Diemžēl nevar visi to izdarīt. Nacionālie standarti par kvalitatīva satura radīšanu ir jāņem vērā.”
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis norādīja, ka šobrīd būtisks uzdevums ir atrast žurnālistus, kas prot latgaliešu valodu un ir gatavi strādāt reģionā.
Tomēr kā galveno izaicinājumu viņš saskata cilvēku atrašanai, kuri ir uz vietas un spēj runāt latgaliešu valodā.
“Droši vien būs jāeksportē arī kāds no Rīgas, kurš prot latgaliešu valodu, bet dzīvo Rīgā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tajā brīdī arī priekšvēlēšanu diskusijas notiks latgaliešu valodā. Līdzīgi kā šobrīd Latvijas radio raidījumā ‘Latgales stunda’ [Latgolys stuņde] notiek viss latgaliešu valodā.”
Atbalsts ir, bet jābūt līdzsvaram
Kultūras ministrijas (KM) parlamentārā sekretāre Signe Grūbe akcentēja, ka valsts politiskā griba attiecībā uz latgaliešu valodas stiprināšanu pastāv.
“Mēs dodam politiski skaidras vīzijas par to, ka latgaliešu valoda ir jāpopularizē,” viņa uzsver. Grūbe skaidro, ka ir arī mehānismi, kā ministrija nodrošina, lai tas tiktu darīts, kā piemēru minot Mediju atbalsta fondu (MAF).
“Bet ļoti precīzi definējot visu, mēs arī varam iejaukties redakcionālajā brīvībā, kas arī nebūtu pieļaujams,” aktualizē KM parlamentārā sekretāre
Tuvākajā laikā – jaunas iespējas Latgalē
Sabiedriskie mediji turpina attīstīt saturu latgaliešu valodā – piemēram, Latvijas Radio jau ilgstoši darbojas studija Rēzeknē. Tāpat Latvijas Televīzija plāno izveidot reģionālo studiju Daugavpilī.
Mērķis – ne tikai būt klātesošiem reģionā, bet arī sniegt saturu tādā valodā, kas tuvāka vietējiem iedzīvotājiem.
