Aivara Baranovska 40. jubilejas gada izstāde un ne tikai. “Kā tur 40 gadi, visādi apaļumi aug, kā novēlojumā — “audz liels”. Arī Aivara māksla aizgāja plašumā — viņa keramikas darbi ir par apaļo, apjomīgo formu radīšanu. Izstāde svinīgi tika atklāta piektdien, 7. februārī, Hospitāļa ielā 8, Daugavpilī.
“Protams, tās formas vienmēr man ir patikušas — radīt apjomu. Ar to arī, protams, keramika ir pateicīga, tā ļauj radīt apjomu,” noteic mākslinieks.
Tieši apaļās formas ir Aivara “lauciņš”, nevis lauztās. “Izgludināt, nomierināt gan sevi, gan pašu formu. Tā kļūst plūdena kā kādi ķermeņa silueti, aprises,” atzīst mākslinieks.
Jānāk arī mākslas nezinātājiem
Uz keramiku var nākt un skatīties, kas pašam patīk. Nav pareiza, nepareiza skatījuma. “Vienkārši skaties uz mākslu, tev kaut kas patīk un ir forši, nepatīk — ļoti labi, ejam tālāk,” raksturojot savus darbus un arī mākslu kopumā, atzīst Aivars, norādot, ka katrā darbā katrs ierauga savu stāstu vai arī neierauga to nemaz.
Mākslinieks skaidro, ka tā ir tāda kā prakse — skatīties mākslu, būt apkārt, sajust formu plūdumu.
Tā mākslas izjūta gan mūzikā, gan literatūrā gan daudz kur citur atnāk ar laiku, citiem arī piedzimstot, norāda mākslinieks. “Kuram arī pēc četrdesmit, kuram ātrāk vai kuram neatnāk nemaz.”
Februāra sākumā mākslinieks svinēja savu 40 gadu jubileju, kam par godu arī tapa šāda autorizstāde. Viņš gan noteic, ka pēc 40 dzīve nebeidzas.
“40 ir kā apaļumi. Manos 30 gadi bija lielāka krīze – likās, ka dzīve vairs nenotiek, tagad gan šķiet, ka dzīve vēl kā notiek. Pareizs virziens izvēlēts. Cik dīvainā laikā dzīvojam, ka spējam izdzīvot vairākas dzīves, karjeras, pilnīgi radikāli atšķirīgus dzīvesstāstus,” stāsta mākslinieks.
Arī “Chaykas” redakcijas vārdā sveicam mākslinieku ar jubileju un jauno izstādi! Lai radoši arī nākamie 40 dzīves gadi!
