Pēc Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu elektroenerģijas cenas “Nord Pool” biržā ir ievērojami pieaugušas.
AS “Latvenergo” eksperti aģentūrai LETA skaidro, ka šādu kāpumu ietekmējuši vairāki faktori, tostarp aukstie laikapstākļi, zemā vēja un saules enerģijas izstrāde, kā arī dabasgāzes un emisiju cenu pieaugums.
Galvenie cenu pieauguma iemesli
- Laikapstākļi un pieprasījums – ziemas aukstums veicinājis elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu. Janvārī un februārī vēja staciju izstrāde kritusies pat par 60% salīdzinājumā ar janvāra vidējiem rādītājiem, kas nozīmē mazāku atjaunojamās enerģijas pieejamību.
- Dabasgāzes un emisiju kvotu cenas – gāzes cenas kopš janvāra sākuma nepārtraukti aug. 10. februārī tās pārsniedza 58 eiro/MWh, kas ir augstākais līmenis kopš 2023. gada februāra. Arī emisiju kvotu cena janvāra beigās sasniedza 83 eiro par tonnu.
- Starpsavienojumu ierobežojumi – Baltijas valstu savienojumi ar kaimiņvalstīm piedzīvo ierobežojumus. Piemēram, starpsavienojuma “EstLink 2” starp Igauniju un Somiju bojājums nozīmē, ka no kopējiem 1016 MW pieejami tikai 358 MW. Arī “LitPol” un “NordBalt” savienojumu jauda ir samazināta, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti.
Cenas Latvijā un Baltijā
No 10. līdz 16. februārim vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 192 eiro/MWh, kas ziemas sezonai nav netipiski. Salīdzinājumam, janvāra aukstākajā nedēļā vidējā cena bija 201 eiro/MWh.
Šāda svārstība norāda, ka cenas ziemā dabiski pieaug, taču pašreizējais cenu līmenis ir ietekmēts arī no globālās enerģijas tirgus tendencēm.
Ko sagaidīt turpmāk?
Līdz 1. augustam “EstLink 2” bojājuma dēļ būs ierobežota elektroenerģijas plūsma no Somijas, kas var turpināt ietekmēt cenas. Tāpat gāzes un emisiju kvotu cenu dinamika būs nozīmīgs faktors tirgus attīstībā.
Patērētājiem un uzņēmumiem jārēķinās ar elektroenerģijas cenu svārstībām arī turpmāk, taču ilgtermiņā sinhronizācija ar Eiropu var veicināt lielāku stabilitāti un plašākas iespējas elektroenerģijas tirgū.
Pieaug Krievijas propaganda pēc Baltijas valstu sinhronizācijas ar Eiropu
Krievijas mediji pastiprinājuši propagandu par reģiona enerģētikas sektoru.
Lietuvas mediju monitoringa kompānija “Mediaskopas” ziņo, ka pēc atvienošanās no Krievijas kontrolētās BRELL sistēmas Krievijas medijos dubultojies ziņu skaits par Baltijas enerģētiku, sasniedzot vairāk nekā 8000 publikāciju.
Galvenie vēstījumi – Baltijas valstis esot apmainījušas uzticamo Maskavas partnerību pret nestabilitāti un tām draudot enerģētikas krīze.
Lietuvas elektropārvades sistēmas operators “Litgrid” atzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad Krievija izmanto šādu taktiku – līdzīgas propagandas kampaņas novērotas arī iepriekš, piemēram, kad Lietuva uzcēla Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.
Eksperti uzsver, ka šie apokaliptiskie scenāriji neatbilst realitātei, jo Baltijas valstis jau vairākus gadus neizmanto Krievijas enerģijas resursus un tām ir izveidoti starpsavienojumi ar Eiropu.
