Mazumtirdzniecības veikalu tīkla “MERE” darbība Latvijā bija jāpārtrauc pēc tam, kad Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļauts ar tīklu saistītais Krievijas uzņēmējs Sergejs Šnaiders, informē aģentūra LETA.
Ierobežojumi attiecas arī uz uzņēmumiem, kas pārvalda “MERE” veikalus Latvijā, tostarp veikalus Daugavpilī.
Finanšu izlūkošanas dienests uzsver, ka uzņēmums nevarēs turpināt darbību, vienkārši nomainot veikalu nosaukumu vai formāli mainot īpašnieku. Sankcijas attiecas nevis uz zīmolu “MERE”, bet uz juridiskajām personām un to īpašnieku.
Kāpēc “MERE” veikaliem bija jāpārtrauc darbs?
Eiropas Savienības 21. sankciju kārtā iekļauts Krievijas uzņēmējs Sergejs Šnaiders, kurš ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla “MERE” pārvaldītāja SIA “Latprodukti” patiesais labuma guvējs.
Kā informēja Finanšu izlūkošanas dienests (FID) , Šnaideram netieši pieder vairāk nekā 50% gan uzņēmuma “Latprodukti”, gan ārvalsts komersanta “Valiente” filiāles Latvijā. Abi uzņēmumi ir saistīti ar “MERE” veikalu pārvaldīšanu Latvijā.
Šnaiders sankciju sarakstā iekļauts par materiālu vai finansiālu atbalstu darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.
Tā kā sankcionētā persona kontrolē uzņēmumus, sankciju ierobežojumi attiecas arī uz šo uzņēmumu darbību. Tiem bija nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība.
Iesaldētas arī veikalos esošās preces
FID skaidro, ka iesaldēšanas pienākums attiecas uz visiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kas atrodas sankcijām pakļauto uzņēmumu īpašumā, kontrolē vai turējumā.
Tas nozīmē, ka ierobežojumi attiecas ne tikai uz uzņēmumu banku kontiem vai nekustamo īpašumu, bet arī uz veikalos pārdošanai paredzētajām precēm.
Šos aktīvus nedrīkst pārdot, nodot citām personām vai citādi izmantot bez kompetentās iestādes atļaujas. Latvijā šāda atļauja būtu jāsaņem no Finanšu izlūkošanas dienesta.
Latvijā darbojas 12 “MERE” veikali
Pēc “Crediweb.lv” datiem, Latvijā ir 12 “MERE” veikali, kur bija nodarbināti 166 darbinieki. Veikali atrodas Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Tukumā, Valkā un Ventspilī.
“Chayka” mēģināja sazināties ar Daugavpils veikalu vadību, taču uz redakcijas zvaniem tā arī neviens neatbildēja.
Veikalu tīklu Latvijā pārvalda 2020. gadā reģistrētā SIA “Latprodukti”. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 365 000 eiro, un tas pilnībā pieder Serbijā reģistrētajam uzņēmumam “SKTrade DOO Beograd”. Tomēr par uzņēmuma patieso labuma guvēju norādīts Sergejs Šnaiders.
2024. gadā “Latprodukti” apgrozījums sasniedza 31,57 miljonus eiro, kas bija par 53% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus uzņēmums strādāja ar 71 841 eiro zaudējumiem. Informācija par 2025. gada finanšu rezultātiem vēl nav publiskota.
Ar citu nosaukumu darbu atsākt nevarēs
Pēc veikalu slēgšanas Lietuvā izskanēja informācija, ka ar “MERE” saistītie uzņēmumi varētu mēģināt turpināt darbu ar citu zīmolu. Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija pieļāva, ka veikalus varētu pārdēvēt par “Ola”.
Tomēr Latvijas FID norāda, ka vienkārša veikalu pārdēvēšana situāciju nemainītu.
Mērķētās finanšu sankcijas ir noteiktas uzņēmumiem un to kontrolējošajām personām, nevis konkrētam veikalu nosaukumam. Tādēļ arī pēc zīmola maiņas uzņēmumiem joprojām būtu jāievēro visi sankciju ierobežojumi.
Bez FID iepriekšējas atļaujas nav atļauts arī mainīt sankcijām pakļauto juridisko personu īpašniekus.
FID uzsver, ka sankciju apiešana, tostarp izmantojot citu uzņēmumu, starpnieku vai jaunu zīmolu, ir aizliegta. Par sankciju pārkāpšanu vai apiešanas mēģinājumu Latvijā var iestāties kriminālatbildība.
Lietuvā veikali sākotnēji tika slēgti “tehnisku iemeslu” dēļ
Informācija par “MERE” veikalu slēgšanu Lietuvā parādījās drīz pēc jaunās sankciju kārtas pieņemšanas. Uzņēmums sākotnēji apgalvoja, ka veikali slēgti “tehnisku iemeslu” dēļ, taču nepaskaidroja, vai slēgšana ir īslaicīga un vai tā saistīta ar ES sankcijām.
Vēlāk “MERE” tīmekļa vietne Lietuvā vairs nebija pieejama, bet uzņēmuma konts sociālajā tīklā “Facebook” bija dzēsts.
Lietuvas amatpersonas brīdināja, ka Krievijas biznesa interešu mēģinājumi atgriezties tirgū ar citu nosaukumu vai starpnieku palīdzību būtu jāvērtē kā iespējama sankciju apiešana.
Ko paredz jaunā sankciju kārta?
ES 21. sankciju kārta nav vērsta tikai pret “MERE” īpašnieku un saistītajiem uzņēmumiem. Sankciju saraksts papildināts ar 48 fiziskām un 168 juridiskām personām.
Jaunie ierobežojumi skar Krievijas enerģētikas un finanšu sektoru, tā dēvēto ēnu floti, bankas, ostas, lidostas, kā arī preces un tehnoloģijas, kas varētu tikt izmantotas Krievijas militārās un tehnoloģiskās kapacitātes palielināšanai.
Sarakstam pievienotas vēl 33 kredītiestādes, ar kurām ES personām aizliegts veikt darījumus. Kopējais šādi ierobežoto kredītiestāžu skaits tagad pārsniedz 100.
Sankcijas attiecinātas arī uz vairāk nekā 40 jauniem Krievijas ēnu flotes kuģiem. Paplašināti ierobežojumi pret finanšu iestādēm, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmumiem, kuri var palīdzēt Krievijai apiet iepriekš noteiktās sankcijas.
Jauni ierobežojumi noteikti arī Baltkrievijai, ņemot vērā tās iesaisti Krievijas karā pret Ukrainu.
