Austrumu pierobežas pašvaldības aicina valdību pieņemt konkrētus lēmumus uzņēmējdarbības, tūrisma un speciālo ekonomisko zonu atbalstam. Ministrijām divu nedēļu laikā jāizvērtē iespējas reģionam novirzīt papildu finansējumu vai noteikt atšķirīgus atbalsta nosacījumus.
Par turpmākajiem soļiem 21. jūlijā vienojās Latvijas Austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas sēdē, kuru vadīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars.
Sēdē tika izvērtēti Austrumu pierobežas pašvaldību, kā arī Latgales un Vidzemes plānošanas reģionu priekšlikumi uzņēmējdarbības, publisko pakalpojumu un drošības stiprināšanai.
Pašvaldības vairs negaida vispārīgus solījumus — Tavars
Atklājot sēdi, Tavars uzsvēra, ka Austrumu pierobeža ir viena no valdības prioritātēm. Latgales reģions un Alūksnes novads atrodas pie Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas, tādēļ šo teritoriju attīstība ir ne tikai reģionālās politikas, bet arī Latvijas un Eiropas drošības jautājums.
Pēc ministra teiktā, Austrumu pierobežā bezdarba līmenis ir aptuveni divas reizes augstāks un arī iedzīvotāju aizbraukšana ir ievērojami lielāka nekā pārējā Latvijā.
Viņš norādīja, ka tieši pašvaldības ir vistuvāk cilvēkiem un vislabāk zina, kādas problēmas jārisina Latgalē un citās pierobežas teritorijās.
“Pieņēmām lēmumu, ka uz nākamo sēdi, kas plānota 8. septembrī, katra ministrija nāks ar priekšlikumiem, kā novirzīt papildu resursus Austrumu pierobežas ekonomiskajai un sociālajai stiprināšanai, kā arī uzņēmējdarbības attīstībai,” sacīja Tavars.
Ministrs uzskata, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Austrumu pierobežai dažādās programmās būtu jāparedz aptuveni miljards eiro, lai mazinātu ekonomisko nevienlīdzību starp reģioniem.
“Šie konkurences apstākļi nav vienlīdzīgi, un tie arī pēc definīcijas nevar būt vienlīdzīgi. Balvi sasniedzamo rezultātu ziņā nevar sacensties ar Mārupi. Mēs saprotam, ka tas vienkārši nav iespējams,” norādīja Tavars.
Viņš uzsvēra, ka laiks vispārīgām diskusijām esot beidzies un pašvaldības tagad sagaida reālus valdības lēmumus.
“Šodienas prioritāte numur viens ir droša Austrumu pierobeža,” sacīja ministrs.
Atbalsta pasākumos vēlas ņemt vērā Latgales īpašo situāciju
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs norādīja, ka komitejas sēdē panākta vienošanās par vairākiem Latgalei būtiskiem jautājumiem.
Viņš īpaši izcēla ieceri pilnveidot atbalstu Rēzeknes un Latgales speciālajām ekonomiskajām zonām, tostarp vērtējot plašākas nodokļu atlaides. Papildu palīdzība nepieciešama arī tūrisma nozarei, kas ģeopolitiskās situācijas dēļ Austrumu pierobežā ir viena no visvairāk skartajām.
“Būtiska ir arī sasniedzamo rādītāju kritēriju mazināšana iepriekšējā Eiropas Savienības fondu perioda programmās, kā arī papildu iespējas kredītgarantijām, kas ir svarīgas Latgales uzņēmējiem,” sacīja Adamovičs.
Lai stiprinātu uzņēmējdarbības vidi reģionā, komiteja vienojās pilnveidot Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbību un izstrādāt jaunu speciālo ekonomisko zonu attīstības redzējumu.
Tiks vērtētas arī iespējas paplašināt atbalstu Latgalei nozīmīgām nozarēm, tostarp pārtikas ražošanai un pārstrādei.
VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju steidzamības kārtā virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai atvieglotu Eiropas Savienības fondu finansētu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras projektu īstenošanu Austrumu pierobežā.
Pierobežas izaicinājumu ietekme kļūst arvien plašāka
Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks uzsvēra, ka ar Austrumu pierobežas ekonomiskajiem un drošības izaicinājumiem vairs nesaskaras tikai tās pašvaldības, kas atrodas tiešā Latvijas austrumu robežas tuvumā.
“Šobrīd šo apdraudējumu izjūt ne tikai Ludza, Balvi, Rēzekne un Krāslava. To izjūt arī Madona, Cēsis un Valmiera,” norādīja Trupovnieks.
Viņa ieskatā valdībai un atbildīgajām ministrijām ir skaidrāk jākomunicē ar sabiedrību, lai veidotu vienotu izpratni par situācijas nopietnību un nepieciešamību stiprināt visu Latvijas austrumu daļu.
Trupovnieks arī akcentēja, ka pašlaik svarīgi ir pēc iespējas saglabāt reģionā jau strādājošos uzņēmumus, kas nodrošina ekonomisko aktivitāti un darbavietas, kā arī, neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, turpina investēt attīstībā.
Ministrijām divu nedēļu laikā jāiesniedz priekšlikumi
Komiteja uzdeva visām nozaru ministrijām divu nedēļu laikā izvērtēt, vai Austrumu pierobežas teritorijām iespējams pārvirzīt papildu atbalstu vai noteikt teritoriāli atšķirīgus un labvēlīgākus nosacījumus.
Konkrēti priekšlikumi jāiesniedz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Tos apkopos un prezentēs nākamajā komitejas sēdē, kas plānota 8. septembrī.
Komiteja uzdeva arī Ekonomikas ministrijai, finanšu institūcijai “Altum”, Finanšu ministrijai, Zemkopības ministrijai un VARAM izvērtēt papildu atbalstu kredītgarantijām un uzņēmējdarbības atbalsta programmu nosacījumu pilnveidošanu.
“Austrumu pierobežas uzņēmējiem būs pieejami labvēlīgāki finansēšanas nosacījumi. Jau tuvākajos mēnešos sāksim jaunas aizdevumu un garantiju programmas, tostarp citu aizdevumu refinansēšanai un mazajiem aizdevumiem lauku teritorijās ar kapitāla atlaidi,” informēja “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Pēc viņa teiktā, šie finanšu instrumenti palīdzēs īstenot jaunus investīciju projektus un veicinās uzņēmējdarbības attīstību reģionā.
Gatavos priekšlikumus tūrisma nozares atbalstam
Ekonomikas ministrijai uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par Latvijas Austrumu pierobežas tūrisma attīstību un konkurētspējas veicināšanu.
Ziņojumu paredzēts virzīt Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Pierobežas pašvaldības uzsver, ka ģeopolitiskā situācija un sabiedrības priekšstati par drošību negatīvi ietekmē tūristu interesi, naktsmītņu noslodzi un tūrisma uzņēmumu darbību reģionā.
Daugavpils aktualizē Latgales industrializāciju
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš pēc komitejas sēdes norādīja, ka pilsētai pašlaik viena no būtiskākajām problēmām ir kolektīvās atlaišanas uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” un tranzīta apjoma kritums.
Viņa ieskatā tas iezīmē ne tikai viena uzņēmuma problēmas, bet visas nozares pakāpenisku iznīcināšanu.
Elksniņš uzsvēra, ka Latgalē nav ostu, lidostas vai tādu valsts mēroga infrastruktūras projektu kā “Rail Baltica”, tādēļ Daugavpils aicina atgriezties pie Latgales industrializācijas plāna.
Viens no šī plāna posmiem bija dzelzceļa elektrifikācija līdz Daugavpilij un Rēzeknei, taču projekts 2020. gadā tika atcelts.
Pēc Daugavpils mēra teiktā, dzelzceļa infrastruktūras attīstība uzlabotu savienojamību un mobilitāti, samazinātu ceļā pavadīto laiku un radītu iespējas ap dzelzceļu veidot jaunas industriālās zonas.
“Tas, kas nepieciešams Latgalei, ir tās industrializācija. Diemžēl ar vienu, otru meliorācijas grāvi vai zaļumballi ekonomiku Latgalē nepacelsim,” aģentūrai LETA sacīja Elksniņš.
Par Daugavpils priekšlikumu atjaunot dzelzceļa elektrifikācijas projektu un valsts pašreizējiem plāniem “Chayka” jau rakstīja plašāk.
Pašvaldības aicina ātrāk īstenot patvertņu projektus
Tavars aicināja pašvaldības par prioritāti noteikt patvertņu pielāgošanas projektu īstenošanu.
Pašlaik apstiprināti visi 64 Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekti, kuros paredzēts pielāgot un aprīkot 509 objektus. Visi līgumi ir noslēgti, un pašvaldībām ir pieejams finansējums darbu veikšanai.
Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju ir izstrādāts patvertņu aprīkojuma katalogs. Ekonomikas ministrija sagatavos arī vadlīnijas un turpinās darbu pie patvertņu standartu izstrādes, lai atvieglotu pašvaldību darbu un paātrinātu projektu īstenošanu.
Komiteja atbalstīja arī grozījumu virzīšanu Ministru kabinetā, lai stiprinātu veselības aprūpes pieejamību Austrumu pierobežā. Iecerēts paplašināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību Alūksnes slimnīcā.
Austrumu pierobežas attīstībā ieguldīts 351 miljons eiro
Sēdē tika izvērtēta arī Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības stiprināšanas rīcības plāna 2025.–2027. gadam īstenošana.
Plānā paredzēti 59 pasākumi. Līdz šim drošības stiprināšanā ieguldīts 131 miljons eiro, ekonomikas attīstībā — 150 miljoni eiro, bet cilvēkresursu attīstībā — 70 miljoni eiro.
Kopējais līdz šim ieguldītais finansējums sasniedz 351 miljonu eiro.
27. jūnijā Ministru kabinets plānu papildināja ar sešiem jauniem pasākumiem. Savukārt komitejas pieņemtie lēmumi paredz sagatavot papildu priekšlikumus tām pašvaldību prioritātēm, kuras pašreizējā rīcības plānā vēl nav pilnībā iekļautas.
Nākamā Latvijas Austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas sēde plānota 8. septembrī.
