Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš rosina sākt Latgales industrializāciju un atjaunot dzelzceļa elektrifikācijas projektu posmos līdz Daugavpilij un Rēzeknei, lai saglabātu darbavietas un glābtu reģiona rūpniecību.
Valstij pagaidām ir citi plāni – plašas kontaktlīniju izbūves vietā Latvija plāno iegādāties hibrīda tipa akumulatorvilcienus un uz laiku nomāt vilcienu sastāvus no Igaunijas.
“Dzelzceļš ir visas Latgales mugurkauls. Smagās rūpniecības, īpaši metālapstrādes un mašīnbūves balsts, apstrādes rūpniecības atspaids. Līdz ar šo jomu zaudēšanu, Latgale zaudēs veselu nozari un veselas ģimeņu paaudzes. Tādēļ ir nepieciešams atjaunot kādreiz jau atbalstīto dzelzceļa elektrifikācijas projektu Latgales virzienā,” saka Andrejs Elksniņš.
Stāstām plašāk par Daugavpils vadības iniciatīvu un to, kā valsts plāno risināt pasažieru pārvadājumu problēmu valsts austrumu daļā.
Par Daugavpils mēra aicinājumu
Savu priekšlikumu Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš izteica Ministru kabineta tematiskās komitejas sēdē par Latvijas austrumu teritoriju sociāli ekonomisko attīstību un drošības stiprināšanu, kas notika 21. jūlijā.
Viņš pievērsa uzmanību kolektīvajām atlaišanām VAS “Latvijas dzelzceļš” un saistītajos uzņēmumos, kā arī tranzīta kravu apjoma samazināšanās sekām reģiona drošībai un darbavietu saglabāšanai smagajā un apstrādes rūpniecībā.
Andrejs Elksniņš uzsvēra arī, ka šie procesi apdraud visas nozares ilgtermiņa attīstību, tāpēc nepieciešama mērķtiecīga valsts rīcība.
Viņaprāt, Latgales industrializācijas programmas sākšana un “Latvijas dzelzceļa” modernizācijas projekta īstenošana pie austrumu robežas palīdzētu risināt radušās problēmas un nodrošinātu reģiona attīstību.
“Investīcijas gan projekta realizācijas laikā, dodot darbu metālapstrādes un ražošanas uzņēmumiem, gan nodrošinot savienojamību ar reģionu, gan rezultātā ātrāku mobilitāti, ļaus nodrošināt cilvēkresursu saglabāšanu austrumu pierobežā. Šis projekts kalpos par pamatu Latgales industrializācijas uzsākšanai – industriālo teritoriju attīstībai un jaunām darba vietām,” uzsver Andrejs Elksniņš.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldība arī informē, ka pirms šīs sēdes pašvaldība nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Andrim Kulbergam. Tajā uzsvērts, ka dzelzceļa infrastruktūras attīstība ir cieši saistīta ar valsts reģionālo politiku un ekonomisko izaugsmi. Dzelzceļš ir Latvijas transporta sistēmas pamats, kas ietekmē visas valsts attīstību, bet Daugavpils kā otrā lielākā pilsēta vēsturiski attīstījusies tieši šīs nozares ietekmē.
Pilsētā izveidojies viens no lielākajiem dzelzceļa mezgliem Baltijā, kur koncentrētas unikālas kompetences inženierijā, ritošā sastāva remontā un modernizācijā, kā arī loģistikā. Šeit darbojas uzņēmumi, kas specializējas lokomotīvju un ritošā sastāva remontā, kā arī mašīnbūvē. Šo kompetenču zaudēšana būtu neatgriezeniska un būtiski samazinātu Latvijas industriālo potenciālu stratēģiski svarīgā nozarē.
2026. gadā VAS “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmums SIA “LDz Cargo” sāka kolektīvās atlaišanas procesu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju visā valstī plānots likvidēt aptuveni 300 darbavietu, un ievērojama daļa no tām skars tieši Daugavpili – vienu no svarīgākajiem uzņēmuma darbības centriem.
Pēc Daugavpils vadības domām, šī tendence liecina, ka bez mērķtiecīgām valsts investīcijām dzelzceļa infrastruktūrā un jaunu attīstības projektu īstenošanas Latvija riskē zaudēt ne tikai augsti kvalificētus speciālistus, bet arī gadu desmitiem veidotās inženiertehniskās kompetences, kas ir būtiskas valsts rūpniecības attīstībai.
Šādos apstākļos dzelzceļa elektrifikācija kļūtu ne tikai par transporta infrastruktūras modernizācijas projektu, bet arī par reālu instrumentu ekonomikas transformācijai un nodarbinātības saglabāšanai Latgalē un pie Latvijas austrumu robežas.
Daugavpils vadība arī uzskata, ka elektrifikācijas projekts jāsāk ar posmu Daugavpils–Rīga, darbu izpildē iesaistot vietējos uzņēmumus.
“Plānā paredzētā sauszemes ostu attīstība un iekšzemes kravu pārvadājumu stiprināšana, īstenojot dzelzceļa elektrifikācijas projektu Latgales virzienā, būtiski uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, samazinātu loģistikas izmaksas un stiprinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko noturību,” teikts Daugavpils pašvaldības vēstulē.
Atpakaļ pagātnē?
Atgādinām, ka vērienīgais dzelzceļa elektrifikācijas projekts līdz Daugavpilij tika apturēts 2020. gadā tranzīta kravu apjoma samazināšanās un riska dēļ neapgūt Eiropas Savienības finansējumu.
Pašlaik dzelzceļa elektrifikācija aptver tikai daļu no Latvijas dzelzceļa tīkla. Tāpēc jaunie “Škoda Vagonka” elektrovilcieni (Vivi) nekursē uz Daugavpili – dzelzceļa līnija šajā virzienā nav elektrificēta.
Piemēram, brauciens maršrutā Salaspils–Daugavpils izskatās šādi: Salaspilī pasažieris iekāpj modernā elektrovilcienā, aptuveni 50 minūtes ērti brauc līdz Aizkrauklei, bet tur pārsēžas dīzeļvilcienā, ar kuru ceļu turpina vēl aptuveni divas stundas.
Pārsēšanās ir labi organizēta – elektrovilcienam pienākot, pasažierus jau gaida dīzeļvilciens. Izkāpjot no viena vilciena, pretī jau ir atvērtas otra vilciena durvis. Vismaz tā bija 19. jūlijā.
Tomēr tam visam ir arī emocionāls aspekts – dodoties uz Latgali un pa ceļam pārsēžoties vecā vilcienā, rodas sajūta, ka brauc atpakaļ pagātnē.
Valsts alternatīva – akumulatorvilcieni un vilcienu noma no igauņiem
Lai risinātu šo problēmu, Latvija plāno īstenot vairākus projektus.
Kā šā gada jūnijā ziņoja aģentūra LETA, “Škoda Vagonka” nākamā gada pavasarī sāks Latvijai paredzēto akumulatorvilcienu ražošanu. Pirmos šādus vilcienus uzņēmums plāno izmēģināt Latvijā 2028. gada vidū, bet 2029. gada pavasarī sākt to sērijveida ražošanu.
Šo vilcienu darbības princips ir tāds, ka elektrificētajos posmos tie pārvietojas, izmantojot kontakttīklu, bet, izbraucot neelektrificētā līnijā, sistēma automātiski pārslēdzas no pantogrāfa uz akumulatoriem.
Latvija jau noslēgusi līgumu par deviņu šādu vilcienu iegādi, un 36 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas, tas ir, līdz 2028. gada beigām, tai jāpieņem lēmums par vēl septiņu vilcienu iegādi.
Plānots, ka jaunie akumulatorvilcieni galvenokārt kursēs Daugavpils un Cēsu virzienā, kur tiem tiks izveidota nepieciešamā uzlādes infrastruktūra.
Ja tiks iegādāti papildu sastāvi, būs iespējams aizstāt lielāko daļu dīzeļvilcienu un nodrošināt satiksmi arī citos virzienos, piemēram, uz Rēzekni un Valmieru.
Lai līdz 2029. gadam uz laiku uzlabotu pasažieru komfortu, pasažieru pārvadātājs “Vivi” vienojas ar Igaunijas uzņēmumu “Elron” par modernu dīzeļvilcienu nomu. Tos plānots izmantot tieši vakara un agro rīta reisu apkalpošanai maršrutā Rīga–Daugavpils.
Uzņēmums “Elron” ziņoja, ka naktī uz 29. jūniju notika šī vilciena izmēģinājuma brauciens maršrutā Rīga–Daugavpils. “Izmēģinājuma brauciens bija veiksmīgs un apliecināja ritošā sastāva tehnisko piemērotību šim dzelzceļa posmam,” sacīja “Elron” valdes priekšsēdētājs Lauri Betlems.
Kā ziņo “Vivi”, modernajiem dīzeļvilcieniem maršrutā Rīga–Daugavpils vajadzētu sākt kursēt jau līdz šā gada beigām.
Latvijai tā nav pirmā pieredze ar šādu vilcienu nomu. Kopš 2025. gada 10. februāra “Vivi” nodrošina vienu ikdienas reisu maršrutā Rīga–Valga, izmantojot moderno dīzeļvilcienu PESA, kas nomāts no Lietuvas pasažieru pārvadātāja “LTG Link”.
Jautājums joprojām ir atklāts
Jaunie akumulatorvilcieni un pagaidu vilcienu noma no Igaunijas pārvadātāja ir solis ceļā uz pasažieru komforta uzlabošanu, taču tie neatrisinās Latgales ekonomikas problēmas. Tie neradīs pasūtījumus vietējai rūpniecībai un neapturēs speciālistu skaita samazināšanos “Latvijas dzelzceļā”.
Vai valdība atsauksies Daugavpils aicinājumam atjaunot pilna mēroga dzelzceļa elektrifikāciju, lai saglabātu reģiona attīstības potenciālu, rādīs laiks. “Chayka” sekos notikumu attīstībai.
