9. jūlijā Eiropas Parlaments nevis vienkārši pagarināja pagaidu regulējumu, bet gan pieņēma grozījumus ES Padomes nostājā. 3. aprīlī beidzās ePrivacy noteikumos paredzētā izņēmuma darbība, un pagaidām tas nav atjaunots. Tagad Padomei jāizlemj, vai pieņemt Parlamenta noteiktos ierobežojumus, tostarp gala šifrēto ziņojumu aizsardzību, regulējumā, kura mērķis ir cīnīties pret seksuālu vardarbību pret bērniem. Runa ir par pretrunīgi vērtēto regulējumu, ko presē parasti dēvē par “Chat Control”.
Regulējums ļauj atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem brīvprātīgi skenēt privāto saraksti, lai atklātu materiālus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem.
Vienlaikus Eiropas Parlamenta pieņemtajā redakcijā no skenēšanas tvēruma ir izslēgtas tērzēšanas sarunas, ko aizsargā gala šifrēšana, piemēram, ziņojumi lietotnēs “Signal” un “WhatsApp”, kā arī slepenās tērzēšanas sarunas lietotnē “Telegram”.
Eiropas Parlamenta oficiālajā paziņojumā presei teikts, ka jaunais pagaidu izņēmums no noteikumiem ir paredzēts, “lai novērstu juridisku vakuumu, kamēr notiek sarunas par pastāvīgu režīmu seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanai tiešsaistē”.
Tomēr cilvēktiesību aizstāvji un regulējuma kritiķi bažījas, ka šis pagaidu risinājums var pavērt ceļu plašākam un pastāvīgam regulējumam Eiropas Savienības tiesību aktos, ko nosacīti dēvē par “Chat Control 2.0”. Šāds regulējums varētu uzlikt platformām pienākumu izmantot satura skenēšanas tehnoloģijas jau lietotāju ierīcēs, tādējādi apdraudot pašu gala šifrēšanas principu.
Daudzos plašsaziņas līdzekļos parādījās virsraksti par to, ka “mākslīgais intelekts meklēs nelikumīgu saturu jūsu privātajās tērzēšanas sarunās”, kā arī brīdinājumi par bīstamu precedentu, kas varētu novest pie vispārējas digitālās kontroles Eiropas Savienībā.
Materiālu sērijā “‘Chayka’ pārbauda faktus” nolēmām izpētīt šā jautājuma priekšvēsturi un izvērtēt pretrunīgi vērtētā regulējuma atbalstītāju un pretinieku argumentus.
“Chat Control” regulējuma vēsture
Pēc tam, kad 2021. gadā Eiropas Savienības noteikumi par elektronisko sakaru konfidencialitāti tika attiecināti arī uz numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, radās juridiska neskaidrība: vai platformas un ziņapmaiņas lietotnes drīkstēja turpināt izmantot sistēmas, kas privātajā sarakstē atklāj pat ar vissmagākajiem noziegumiem saistītu saturu?
Līdz tam platformas pēc savas iniciatīvas un pilnīgi brīvprātīgi izmantoja tehnoloģijas, kas salīdzina fotogrāfijas, videomateriālus un tekstu ar pazīmēm, kas raksturīgas materiāliem, kuros attēlota seksuāla vardarbība pret bērniem.
Bija paredzams, ka diskusijas par kompromisu starp privātās dzīves neaizskaramību un bērnu drošību būs saspringtas un ilgstošas. Tāpēc 2021. gada 14. jūlijā Eiropas Savienībā tika pieņemta Regula 2021/1232. Tā stājās spēkā tā paša gada augustā, un sākotnēji bija paredzēts, ka tā darbosies līdz 2024. gada 3. augustam.
Regula ļāva numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem, tostarp populārām platformām un ziņapmaiņas lietotnēm, brīvprātīgi izmantot tehnoloģijas, lai atklātu tiešsaistē izplatītus materiālus, kuros attēlota seksuāla vardarbība pret bērniem.
Pakalpojumu sniedzēji varēja identificēt attēlus un videomateriālus, atklāt mēģinājumus ievilināt bērnus seksuālās darbībās jeb tā saukto grūmingu, ziņot par konstatētajiem materiāliem kompetentajām iestādēm, kā arī dzēst attiecīgo saturu vai bloķēt piekļuvi tam.
Pieņemtais regulējums neuzlika platformām un ziņapmaiņas lietotnēm pienākumu veikt šādu uzraudzību.
Regulējuma tekstā bija noteikts, ka izmantotajām tehnoloģijām atbilstoši jaunākajiem nozares sasniegumiem jābūt tādām, kas “vismazāk ierobežo privātumu”, savukārt “konkrētiem aizdomu iemesliem jābalstās uz objektīvi noteiktiem riska faktoriem”.
Dokumentā tika uzsvērta arī nepieciešamība ieviest procedūras un pārsūdzības mehānismus, lai “nodrošinātu personām iespēju iesniegt sūdzības pakalpojumu sniedzējiem”.
Tika noteikta arī prasība datus nekavējoties un neatgriezeniski dzēst, “tiklīdz tie vairs nav absolūti nepieciešami”, lai veiktu ar bērnu aizsardzību internetā saistītos uzdevumus.
Regulējuma kritiķi norādīja, ka ierobežojošie mehānismi dokumentā aprakstīti tikai vispārīgi, bet to praktiskā īstenošana nav pietiekami detalizēti izklāstīta.
2022. gada maijā Eiropas Komisija iesniedza pastāvīgās regulas projektu par noteikumiem seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai. Tieši šo projektu parasti dēvē par “Chat Control 2.0”.
Jaunais dokuments digitālo pakalpojumu sniedzējiem jau paredzēja pienākumu novērtēt risku, ka to pakalpojumi varētu tikt izmantoti, lai izplatītu materiālus, kuros attēlota seksuāla vardarbība pret bērniem, vai sazinātos ar bērniem viņu seksuālas izmantošanas nolūkā. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic arī konkrēti pasākumi konstatēto risku mazināšanai.
Projekts paredzēja obligātu ziņošanu pilnvarotajām iestādēm par šādiem materiāliem, kā arī piešķīra šīm iestādēm tiesības izdot īpašus rīkojumus par attiecīgā satura atklāšanu. Tika pieļauts, ka šādus rīkojumus un citus sankciju pasākumus varētu piemērot ne tikai tiesas, bet arī noteiktas neatkarīgas administratīvās iestādes.
Projekts cita starpā paredzēja izveidot jaunu ES centru seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai.
Bija paredzēts, ka centrs saņems pakalpojumu sniedzēju ziņojumus, pārbaudīs tos, lai atsijātu acīmredzami kļūdaini pozitīvus rezultātus, un pēc tam nosūtīs informāciju Eiropolam un dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.
Visvairāk strīdu izraisīja rīkojumi par nelikumīga satura atklāšanu jeb tā sauktie detection orders. Sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka, lai pakalpojumu sniedzējam uzliktu pienākumu izmantot nelikumīga satura automātiskas atklāšanas tehnoloģijas, būs jāvēršas tiesā. Vēlāk projektā parādījās arī minētās “neatkarīgās administratīvās iestādes”.
Galvenā diskusija izvērsās par to, vai tehniski iespējams privātajās ziņapmaiņas sarunās meklēt aizliegtu saturu, vienlaikus neizveidojot sistēmu visas sarakstes vispārējai analīzei. Sabiedrībā aktualizējās jautājums par plaši apspriesto “totālo uzraudzību”, kas varētu pārkāpt Eiropas iedzīvotāju tiesības uz privāto dzīvi.
Īpaši aktuāla šī problēma kļuva saistībā ar gala šifrēšanu, kuras gadījumā ziņojuma saturs ir pieejams tikai tā sūtītājam un saņēmējam.
Likumprojekta kritiķi norādīja, ka šādu ziņojumu pārbaude serverī nav iespējama. Lai to veiktu, būtu vai nu faktiski jāatsakās no šifrēšanas, vai arī jāpiekļūst saturam tieši lietotāja ierīcē pirms ziņojuma nosūtīšanas vai pēc tā saņemšanas.
Regulējuma izstrādes laikā tika apspriesti arī dažādi kompromisa risinājumi, piemēram, satura pārbaude pēc saņēmēja sūdzības vai īpašu aizsargātu skaitļošanas risinājumu izmantošana.
2023. gadā Eiropas Komisijas priekšlikums tika apspriests attiecīgajās Eiropas Parlamenta komitejās. 14. novembrī Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja apstiprināja savu galveno nostāju. Tās pamatā bija vairāki apsvērumi.
Interneta platformām būtu jānovērtē riski, ka to pakalpojumi varētu tikt izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem. Ja pasākumi šo risku mazināšanai izrādītos nepietiekami, nelikumīgu materiālu atklāšanai varētu piemērot īpašus rīkojumus, taču tikai ar tiesas apstiprinājumu.
Eiropas Parlaments ierosināja no šādu rīkojumu darbības jomas izslēgt ziņojumus, kurus aizsargā gala šifrēšana.
Rīkojumiem par materiālu atklāšanu būtu jānosaka ierobežots darbības termiņš, un tiem būtu jāattiecas uz konkrētām personām. Tika paredzēts, ka šādi pasākumi attiektos nevis uz visiem pakalpojumu lietotājiem, bet tikai uz konkrētām personām vai stingri noteiktām lietotāju grupām, par kurām pastāv “pamatots iemesls aizdomām par saistību ar materiāliem, kuros attēlota seksuāla vardarbība pret bērniem”.
Deputāti uzstāja arī uz neatkarīgu satura atklāšanas tehnoloģiju pārbaudi, lai novērtētu to precizitāti, uzticamību un iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju pamattiesībām. Eiropas Parlamenta oficiālajā paziņojumā presei šī nostāja tika formulēta kā “efektīvi pasākumi bez masveida uzraudzības”.
Lai varētu sākt pilnvērtīgas sarunas par jaunu pastāvīgu regulējumu, bija nepieciešama kopīga ES dalībvalstu nostāja, taču 2023.–2024. gadā to neizdevās izstrādāt.
Tā kā pastāvīgo regulējumu acīmredzami nepaspēja pieņemt līdz “Chat Control 1.0” darbības termiņa beigām, Eiropas Komisija 2023. gada novembrī ierosināja pagarināt pagaidu regulas darbību. Tā palika spēkā līdz 2026. gada 3. aprīlim.
Taču arī šoreiz līdz noteiktajam termiņam neizdevās panākt vienošanos par pastāvīgo regulējumu, jo sarunu dalībnieku starpā saglabājās pārāk daudz domstarpību. 2025. gada decembrī Eiropas Komisija ierosināja pagarināt pagaidu režīmu vēlreiz — šoreiz līdz 2028. gada 3. aprīlim.
2026. gada martā Eiropas Parlaments pauda gatavību atbalstīt regulējuma pagarināšanu tikai līdz 2027. gada 3. augustam, atkārtoti pieprasot, lai pasākumi būtu mērķtiecīgi un samērīgi, neattiektos uz saziņu, kuru aizsargā gala šifrēšana, un neparedzētu vienlaicīgu metadatu un sarakstes satura analīzi.
Turklāt parlamentārieši uzstāja, ka šādi pasākumi galvenokārt būtu jāattiecina uz jau zināmiem materiāliem vai ziņojumiem, par kuriem saņemtas lietotāju sūdzības, un tos drīkstētu piemērot tikai ar tiesas lēmumu.
ES Padome nepiekrita visiem šiem nosacījumiem. Pēc sarunu neveiksmes Eiropas Parlaments noraidīja Eiropas Komisijas priekšlikumu pagarināt pagaidu režīmu, un 2026. gada 3. aprīlī izņēmuma darbība beidzās.
2026. gada jūlijā ES Padome ierosināja atjaunot pagaidu izņēmumu līdz 2028. gada 3. aprīlim, faktiski atgriežoties pie Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikuma. Padome to pamatoja ar steidzamu nepieciešamību novērst radušos tiesisko vakuumu un atkal ļaut pakalpojumu sniedzējiem brīvprātīgi atklāt materiālus, kuros saskatāmas seksuālas vardarbības pret bērniem pazīmes, ziņot par tiem un tos dzēst.
Otrajā lasījumā Eiropas Parlaments Padomes nostāju nevarēja noraidīt ar vienkāršu balsu vairākumu, savukārt absolūtais balsu vairākums priekšlikuma noraidīšanai netika iegūts. Tomēr Parlaments pieņēma grozījumu, kas no regulējuma darbības jomas izslēdz ar gala šifrēšanu aizsargātus ziņojumus, un nosūtīja grozīto nostāju ES Padomei turpmākai izskatīšanai.
Tieši šis balsojums aizsāka jaunu sabiedrisko diskusiju posmu par “Chat Control”.
Plašas debates ES dalībvalstīs
Diskusija par to, vai tiešsaistes platformām un ziņapmaiņas lietotnēm būtu jāiejaucas privātajā sarakstē, daudzās Eiropas valstīs izraisīja asu negatīvu reakciju.
Kritiku, ko sākotnēji pauda kiberdrošības speciālisti un cilvēktiesību aizstāvji, pārņēma gan plašsaziņas līdzekļi, gan dažādu politisko spēku pārstāvji.
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības ALDE priekšsēdētāja un Eiropas Parlamenta deputāte no Vācijas Svenja Hāna publikācijā “Euronews” paziņoja: “Ir apkaunojoši, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis ‘Chat Control’ instrumentu. Tas paver ceļu visu Eiropas iedzīvotāju privātās sarakstes masveida uzraudzībai, nevis mērķtiecīgai cīņai pret seksuālu vardarbību pret bērniem, kā to ierosināja pats Eiropas Parlaments. ES dalībvalstu virzītā privāto tērzēšanas sarunu uzraudzība apdraud mūsu brīvību un demokrātiju. Mums jāturpina cīņa pret ‘Chat Control’.”
Jau 2024. gada jūnijā lietotnes “Signal” izstrādātājuzņēmuma prezidente Meredita Vitakere brīdināja, ka lietotne pārtrauks darbību ES teritorijā, ja jaunie noteikumi stāsies spēkā. Viņasprāt, ierosinātā sistēma “būtiski apdraud šifrēšanu” neatkarīgi no tā, vai satura pārbaude notiek pirms vai pēc šifrēšanas.
“To var saukt par aizmugurējām durvīm, galvenajām durvīm vai ‘moderāciju augšupielādes laikā’, taču, lai kā mēs to nosauktu, ikviena no šīm pieejām rada ievainojamību, ko var izmantot hakeri un naidīgi noskaņotu valstu pārstāvji. Aizsardzību, kas balstīta uz šifrēšanas matemātiku, kuru nav iespējams uzlauzt, mēs aizstājam ar ievainojamību, kas ļaunprātīgiem spēkiem būtu ārkārtīgi vērtīga,” sacīja Vitakere.
Par vienu no redzamākajiem cīņas pret “Chat Control” līderiem kļuva Patriks Brejers — viens no Eiropā pazīstamākajiem politiķiem un juristiem, kurš specializējas digitālo tiesību un privātās dzīves neaizskaramības aizsardzībā. No 2019. līdz 2024. gadam Brejers bija Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Pirātu partijas. Pēc deputāta mandāta zaudēšanas viņš turpināja kampaņu kā sabiedriskais aktīvists un jurists.
Brejeram cīņa pret “Chat Control” kļuva par turpinājumu daudzu gadu kampaņai pret telekomunikāciju datu uzglabāšanu, ko viņš dēvē par “masveida valsts uzraudzību”, kā arī pret gala šifrēšanas vājināšanu un obligātas lietotāju identifikācijas ieviešanu.
Patriks Brejers piedalījās likumprojekta grozījumu izstrādē. Viņa galvenie argumenti bija šādi: masveida sarakstes skenēšana nav saderīga ar ES Pamattiesību hartu; tehnoloģijas nespēj pietiekami precīzi atšķirt nelikumīgu saturu no likumīga; obligāta skenēšana nav savienojama ar gala šifrēšanu; cīņai pret noziedzniekiem jābūt mērķtiecīgai, nevis jāattiecas uz visiem lietotājiem bez izņēmuma.
Tomēr digitālo brīvību aizstāvjiem iebilst ne tikai Eiropas Savienības amatpersonas. 2023. gada maijā bērnu tiesību aizsardzības organizāciju koalīcija ECLAG publicēja Eiropas Parlamenta deputātiem adresētu vēstuli.
Tajā deputāti tika aicināti nemīkstināt regulējuma projektu, jo pretējā gadījumā Eiropa “paliks droša vieta noziedzniekiem, kuri izplata materiālus, kuros attēlota seksuāla vardarbība pret bērniem”. Vēstuli parakstīja desmitiem organizāciju pārstāvju. Šīm organizācijām ir daudzu gadu pieredze, un tās konsultē Eiropas institūcijas bērnu aizsardzības jautājumos.
Arī Eiropas Parlamenta deputātu vidū nav vienprātības jautājumā par stingrāku privātās sarakstes kontroli, lai novērstu noziegumus pret bērniem.
Pēc tam, kad 2026. gada aprīlī beidzās pagaidu regulējuma darbība, Eiropas Parlamenta lielākā frakcija — centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP) — kļuva par galveno “Chat Control 1.0” atjaunošanas virzītāju. Jūlija debatēs frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Tomass Tobe paziņoja: “Mēs nevaram doties vasaras brīvdienās, zinot, ka mūsu bērni nav aizsargāti.”
Reakcija uz Eiropas Parlamenta pēdējo balsojumu
“Chat Control” pretinieks Patriks Brejers uz regulas pagarināšanu reaģēja šādi: “Tas, ka ‘Chat Control’ tiek virzīts uz priekšu pretēji Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma gribai, ir farss un kaitē demokrātijai. Mūsu bērni ir patiesie zaudētāji šajā nedemokrātiskajā procesā. Pašlaik pastāv nopietns risks, ka netiks pieņemts patiesi ilgtspējīgs bērnu aizsardzības likums.”
Simeons de Brauers — beļģu digitālo tiesību eksperts un organizācijas “European Digital Rights” (EDRi) politikas padomnieks — arī asi izteicās par regulējuma pagarināšanas sekām: “Tas nozīmēs, ka privātie uzņēmumi varēs jums atņemt tiesības uz konfidenciālām digitālām sarunām. Ja tie to vēlēsies, tie varēs izlasīt ikvienu jūsu ziņojumu un e-pasta vēstuli, kā arī apskatīt katru jūsu kopīgoto fotogrāfiju.”
“Telegram” izveidotājs Pāvels Durovs, komentējot Eiropas Parlamentā izskanējušo kritiku par pagarināšanas procedūru, rakstīja: “Kādreiz šādi paņēmieni bija raksturīgi banānu republikām. Tagad Eiropas Savienība tos izmanto, lai pieņemtu uzraudzības likumus.” Viņš arī piebilda, ka “Telegram” neskenēs lietotāju privātās ziņas.
Divi Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti LSM ziņu raidījumā pastāstīja, ka apzināti balsojuši par pagaidu regulējuma pagarināšanu.
“Es balsoju par to, lai šī regula paliktu spēkā vēl divus gadus. Tā jau ir darbojusies piecus gadus, kamēr valstis mēģināja vienoties par jaunu regulējumu,” skaidroja deputāts Reinis Pozņaks (“Apvienotais saraksts”). Viņš norādīja, ka platformām jau gadiem ilgi ir iespēja brīvprātīgi uzraudzīt šāda veida saturu, tāpēc regulējuma darbības termiņa pagarināšana neko būtiski jaunu neievieš.
Par dokumentu balsoja arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”). “Kopš aprīļa, kad regulējuma pagarinājums netika pieņemts, ik dienu netika atklāti desmitiem tūkstošu iespējamu bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu. Tāpēc tika piemērota steidzamības procedūra, lai ātrāk reaģētu uz kritisko situāciju,” viņa norādīja intervijā LSM.
Jāatzīmē, ka pašreizējā Latvijas Iekšlietu ministrijas vadība neatbalsta privātās sarakstes skenēšanas sistēmas ieviešanu. Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu par ministrijas nostāju, ministra birojs norādīja, ka iepriekšējā ministrijas vadība “Jaunās Vienotības” pārraudzībā bija atbalstījusi ES tērzēšanas kontroles regulējumu, taču pašreizējā vadība to neatbalsta.
“Esam pret risinājumiem, kas paredz vājināt šifrētu saziņu vai paplašināt piekļuvi cilvēku privātajai saziņai. Esam par drošas šifrēšanas saglabāšanu un cilvēku privātuma aizsardzību,” teikts Iekšlietu ministrijas atbildē.
Vienlaikus ministrija uzsvēra, ka atbalsta stingru un mērķtiecīgu cīņu pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu apriti un citiem smagiem noziegumiem, taču to nedrīkst īstenot uz visu godprātīgo iedzīvotāju privātuma un konfidenciālas saziņas rēķina.
Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”), kurš balsoja pret “Chat Control” regulu, nosauca balsojuma iznākumu par “uzvarētu kauju”, jo deputātiem izdevās aizsargāt ziņapmaiņas lietotnes, kurās tiek izmantota gala šifrēšana.
Vienlaikus Staķis norādīja, ka joprojām nav atbildēts uz daudziem jautājumiem. Piemēram, nav zināms, cik precīzi mākslīgais intelekts spēs atpazīt nelikumīgu saturu. Ja kāds ģimenes tērzēšanas sarunā nosūtīs savu bērnu fotogrāfijas no pludmales, mākslīgā intelekta rīks tās var kļūdaini interpretēt kā seksuāla rakstura materiālus.
“Chat Control” regulējums: kas notiks tālāk
Saskaņā ar pieņemto lēmumu, ja pagaidu noteikumi tiks galīgi apstiprināti, tie būs spēkā līdz 2028. gada 3. aprīlim. Teorētiski tam vajadzētu nodrošināt pietiekami daudz laika, lai apspriestu jauno pastāvīgā regulējuma redakciju jeb tā saukto “Chat Control 2.0”. Tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka arī ar diviem gadiem kompromisa panākšanai var nepietikt.
Galīgais apstiprinājums gan vēl nav saņemts. Pēc balsojuma Eiropas Parlamentā likumprojekts tika nosūtīts ES Padomei, kurai trīs mēnešu laikā jāpieņem lēmums — apstiprināt vai noraidīt Parlamenta nostāju.
ES Padome var apstiprināt projektu kopā ar deputātu ierosināto izņēmumu attiecībā uz gala šifrēšanu vai arī to noraidīt. Otrajā gadījumā dokuments tiks nodots Padomes un Eiropas Parlamenta saskaņošanas procedūrai.
Pēc politiķu domām, īstā cīņa par šifrēšanu un privātās sarakstes konfidencialitāti sāksies rudenī, kad likumdevēji atkal nopietni pievērsīsies “Chat Control 2.0” apspriešanai.
Kam būtu jāpiešķir prioritāte — bērnu aizsardzībai internetā vai saziņas privātuma saglabāšanai? Digitālās kontroles sistēmu pretinieki nevēlas, lai jautājums tiktu formulēts šādi. Viņi uzsver, ka jaunie noteikumi neradīs revolūciju seksuālu noziegumu pret bērniem izmeklēšanā, savukārt trešo personu iejaukšanās privātajā sarakstē var radīt ļoti nopietnas sekas.
Neviens neņemas prognozēt, kad varētu tikt panākts saprātīgs kompromiss par “Chat Control” regulējumu. Taču pagaidām vēl ir pāragri runāt par vienotas Eiropas nostājas izveidi, un politiskās un profesionālās diskusijas turpināsies.
Teksta autors Konstantins Beļskis. Tulkojusi Evita Savicka
