“Kas jūs saista ar Narvu?” jautāja viena no projekta “Home Sweet City” koordinatorēm Jekaterina Konakova jaunajai dalībniecei, kas bija ieradusies uz noslēguma darbu prezentāciju pilsētas rātsnamā. “Ja neskaita manus vecākus — nekas,” atbildēja meitene. “Dzīve, draugi, darbs — tas viss tagad notiek ārpus dzimtās pilsētas.”
Tieši šis jautājums — kā palīdzēt jauniešiem saglabāt emocionālu saikni ar vietu, kurā viņi uzauguši — kļuva par pamatu starptautiskajam Erasmus+ projektam ar nosaukumu “Home Sweet City”.
No 3. līdz 9. jūlijam Narvā notika apmācības jaunatnes darbiniekiem no Igaunijas un Latvijas. To organizēja Igaunijas bezpeļņas organizācija “Multi Nutikas” (Jekaterina Konakova un Dmitry Fedotkin) un Latvijas organizācija “Miromida” Kristīnas Kastronovo vadībā.
Saikne ar pierobežas pilsētu
Apmācību rīkotājus vieno personīga saikne ar pierobežas pilsētām. Jekaterina un Dmitry dzīvo un strādā Narvā, Kristīna nāk no Daugavpils. Tāpēc viņi nolēma izveidot projektu, kas veltīts emocionālās saiknes stiprināšanai ar dzimto vietu.
Jekaterina, Dmitry un Kristīna pamanīja, ka pierobežas pilsētas bieži uztver kā vietas, no kurām gribas aizbraukt. Tikmēr tām ir bagāta vēsture, interesanti cilvēki un daudz iemeslu, ar ko lepoties.
Projektā piedalījās tieši to pierobežas pilsētu speciālisti, kuri strādā ar jauniešiem Narvā, Daugavpilī, Rēzeknē un Balvos.
Jau pirmajā iepazīšanās dienā kļuva skaidrs, cik ļoti šīs pilsētas ir līdzīgas. Dalībnieki runāja par vienu un to pašu problēmu — jauniešu aizbraukšanu. Pēc skolas daudzi dodas studēt uz galvaspilsētām vai uz ārzemēm, tur veido karjeru un arvien retāk atgriežas mājās.
Emocijas – veids, kā piesaistīt uzmanību
Projekta autori balstās uz pieņēmumu, ka emocijas palīdz cilvēkam sajust saikni ar vietu. Pat negatīva pieredze spēj izraisīt interesi un vēlmi izprast situāciju un tādējādi veidot savu attieksmi pret pilsētu.
Nedēļas laikā dalībnieki apguva dažādas metodes darbam ar jauniešiem: radošu pilsētvides izziņu, oriģinālu maršrutu izstrādi, dokumentālo teātri, kā arī mākslinieciskas prakses, kas vērstas uz savas identitātes un apkārtējās vides izpēti.
Liela uzmanība tika pievērsta arī mūsdienu digitālajiem rīkiem. Dalībnieki fotografēja un filmēja, veica audio ierakstus, montēja video, strādāja ar skaņu un mācījās veidot īsus skečus. Rezultātā dalībnieki izstrādāja tematiskus maršrutus pa Narvu, kuru pamatā bija nevis tūrisma objekti, bet gan personiskā pieredze un emocijas.
Cilvēki ir projekta īpaša vērtība
Šīs nedēļas laikā dalībnieki pavadīja daudz laika kopā. Pastaigu laikā narvieši ar sirsnību stāstīja par pilsētu, dalījās stāstos par gandrīz katru ēku un ielas stūri, cenšoties viesiem parādīt to Narvu, ko pazīst paši, taču nereti runāja arī par problēmām, kas viņus satrauc.
Īpašu iespaidu atstāja uzaicinātie eksperti. Viņu vidū bija mākslinieks un rokgrupas “M.O.R.A.” līderis Jevgeni Kos, kurš radošo darbību apvieno ar darbu rituālo pakalpojumu jomā; pašvaldības darbinieks un gids sporta tērpā ar zelta ķēdi Denis Bjorkland, kurš pārsteidza daudzus dalībniekus; slavenais mākslinieks un ilustrators Aljoscha Blau, kurš dalībniekiem ieteica zīmēt ar aizvērtām acīm; kā arī aktieris, režisors un pedagogs Eduard Tee, kurš lika dalībniekiem aizdomāties par to, kas patiešām ir svarīgi katra cilvēka dzīvē.
Daudziem pasākuma dalībniekiem tikšanās ar šādiem cilvēkiem, nesteidzīgas pastaigas un nejauši atklājumi deva iespēju ieraudzīt Narvu ar to cilvēku acīm, kuri šeit dzīvo.
Savukārt Latvijas dalībnieki stāstīja par savām pilsētām, atklājot arvien jaunas paralēles starp pierobežas teritorijām.
Narva viesu acīm
Protams, viesus pārsteidza arī Narvas ģeogrāfiskais novietojums. Promenāde, Narvas upe, pretējā krastā esošā Krievija, gandrīz tukšais tilts pāri robežai un rinda pie robežkontroles punkta — tas viss atstāj spēcīgu iespaidu uz tiem, kuri šeit ierodas pirmo reizi. Pašiem narviešiem šī aina jau sen kļuvusi par ikdienas daļu.
Ne mazāk emociju izraisīja Krenholma. Šī monumentālā rūpnīca, kas uzcelta 19. gadsimtā un kādreiz bija viens no lielākajiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem Eiropā, šodien pārsteidz ar saviem apmēriem jau cita iemesla dēļ. Pēc uzņēmuma bankrota 2009. gadā lielākā daļa šī milzīgā kompleksa ir pamesta. Atsevišķas telpas atdzimst, pateicoties izstādēm un koncertiem, taču šī kompleksa potenciāls ir daudz plašāks.
Nevarētu teikt, ka Narva neattīstās. Drīzāk pārmaiņas šeit notiek lēnāk un nav tik pamanāmas.
Viesi paspēja apskatīt mūsdienīgu skolu un ģimnāziju, labiekārtoto upes promenādi un jaunas sabiedriskās telpas. Taču vienlaikus viņus pārsteidza kafejnīcas, kas tiek slēgtas jau plkst. 20.00, gandrīz tukšas ielas brīvdienā un kontrasts starp jaunbūvēm un pamestām ēkām.
Šeit līdzās mūsdienīgai skolai var atrasties veca ēka ar aiznaglotiem logiem, un tieši šis kontrasts lielā mērā nosaka pilsētas mūsdienu veidolu.
Tikšanās rātsnamā
Projekta noslēgumā notika dalībnieku izstrādāto maršrutu prezentācija, kurā piedalījās Narvas mēre Katri Raik. Viņu īpaši ieinteresēja Daugavpils gida Artūra Fišera ideja par Halovīnu maršrutu pa pilsētas vietām ar īpašu noskaņu. Mēre augsti novērtēja arī skolotājas Marijas Dragunovas izstrādāto izglītojošo maršrutu, kā arī kultūras maršrutu, ko izstrādājusi Narvas iedzīvotāja Jeļena.
Kā norāda Katri Raik, emocionālo saikni ar Narvu vispirms veido cilvēki — tie, kuri mīl šo pilsētu, paliek tajā un turpina to pilnveidot.
Varbūt tieši tāpēc īpaši trāpīgi izskanēja vārdi, ko Aljoscha Blau pateica noslēguma tikšanās reizē: “Saikne starp cilvēku un pilsētu rodas tad, kad cilvēks iegulda pilsētā daļiņu no sevis.”
Tagad dalībniekiem līdz gada beigām iegūtās zināšanas jāizmanto darbā ar jauniešiem; šim nolūkam viņiem piešķirti nelieli granti.
Iespējams, tieši šādi pašu jauniešu veidoti projekti palīdzēs viņiem paraudzīties uz Daugavpili, Rēzekni un Balviem ar jaunām acīm un stiprināt saikni ar šīm pilsētām.
