“Pie ūdens vecākiem nav atpūtas.” Glābēji Daugavpilī atgādina par drošību

Glābēji demonstrē glābšanas paņēmienus Daugavpilī. Foto: Anna Kusiņa / Chayka.lv
Glābēji demonstrē glābšanas paņēmienus Daugavpilī. Foto: Anna Kusiņa / Chayka.lv

Vasara ir laiks, kad cilvēki arvien vairāk atpūšas pie ūdens, taču tieši šajā periodā pieaug arī traģisku negadījumu skaits. Lai atgādinātu par drošību peldsezonā, otrdien, 16. jūnijā, Daugavas krastā Daugavpilī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) demonstrēja vairākus cilvēku glābšanas paņēmienus uz ūdens un aicināja iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem, tuvojoties Līgo svētku brīvdienām.

Aizvadītajā peldsezonā Latvijā no ūdenstilpēm izcelti 45 bojāgājušie, bet šajā peldsezonā jau reģistrēti septiņi noslīkušie. Viens no šiem gadījumiem noticis Latgalē – Krāslavas novadā, informē VUGD.

Raksta navigācija

Glābēji gatavojas dažādiem scenārijiem

VUGD Daugavpils 1. daļas komandieris Dainis Slavinskis. Foto: Anna Kusiņa / Chayka.lv

Pasākuma laikā VUGD demonstrēja vairākus paņēmienus, kā tiek glābti cilvēki uz ūdens. Tika izmantots speciāls glābšanas dēlis, ar kura palīdzību iespējams nogādāt cietušo krastā arī sarežģītos apstākļos.

“Pirms peldsezonas sākuma un arī tās laikā mēs pilnveidojam savas zināšanas un prasmes, lai ļoti operatīvi reaģētu uz šādiem izsaukumiem,” intervijā portālam “Chayka” pastāstīja VUGD Daugavpils 1. daļas komandieris Dainis Slavinskis.

Vienā no demonstrācijām viss noritēja pēc plāna – glābēji piekļuva cietušajam, uzcēla viņu uz glābšanas dēļa un nogādāja krastā. Otrajā tika imitēta sarežģītāka situācija – spēcīga straume, viļņi un panikā esošs cilvēks, kura dēļ glābšanas dēlis apgāzās.

“Gadās dažādi. Var būt liela straume, lieli viļņi vai agresīvi noskaņots cietušais. Arī šādos gadījumos mūsu uzdevums ir viņu noturēt un izglābt. Galvenais rezultāts ir viens – cilvēks tiek izglābts,” saka Slavinskis.

Galvenais risks – alkohols

Gan VUGD, gan Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir alkohola lietošana.

Laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam alkohola klātbūtne organismā konstatēta 66% noslīkušo. Savukārt atsevišķos gados šis rādītājs sasniedzis pat 76%.

“Viens no galvenajiem iemesliem ir alkohola lietošana, kad cilvēks dodas peldēties reibumā. Alkohola ietekmē zūd reakcija, zūd piesardzība un bailes. Cilvēks var aizpeldēt pārāk tālu un vienkārši nepietiek spēka atgriezties krastā,” skaidro Slavinskis.

Glābēji aicina ne tikai pašiem nedoties ūdenī pēc alkohola lietošanas, bet arī atturēt no tā draugus un radiniekus.

“Ja redzat, ka kāds alkohola reibumā vēlas iet peldēties, mēģiniet viņu atturēt. Statistika rāda, ka šādi lēmumi ļoti bieži beidzas traģiski,” piebilst Slavinskis.

Visbiežāk noslīkst vīrieši

Vēl viens būtisks riska faktors ir pārdrošība. Cilvēki lec ūdenī nepārbaudītās vietās, nenovērtē straumes spēku vai cenšas pierādīt savas peldēšanas spējas.

SPKC dati liecina, ka 76,7% noslīkušo ir vīrieši. Visbiežāk traģēdijas notiek vecuma grupā no 45 līdz 64 gadiem.

Tāpat karstā laikā risku rada pārāk strauja ieiešana aukstā ūdenī pēc ilgstošas atrašanās saulē, kas var izraisīt veselības problēmas vai pat samaņas zudumu.

Bērniem visbīstamākie ir piemājas dīķi

Īpašu uzmanību glābēji aicina pievērst bērnu drošībai. Pēc SPKC datiem nepilngadīgie visbiežāk noslīkst tieši dīķos, un 35% gadījumu tie ir piemājas dīķi.

“Ļoti bieži bērni noslīkst pie mājas dīķos. Viņi spēlējas, aizskrien līdz ūdenim, bet vecāki pat nezina, ka bērns tur bijis. Tāpēc bērni ir jāuzrauga visu laiku,” uzsver Slavinskis.

Vidēji Latvijā katru gadu noslīkst pieci bērni līdz 14 gadu vecumam. Traģiskākajā gadā – 2020. gadā – noslīka septiņi bērni, kuri nebija sasnieguši piecu gadu vecumu.

Pie ūdens vecākiem nav atpūtas

VUGD atgādina, ka atrašanās pie ūdens kopā ar bērniem nozīmē nepārtrauktu uzmanību.

“Ja atrodaties pie ūdens kopā ar bērniem, jāatceras, ka tā nav atpūta. Tas ir dubults darbs, jo bērni jāuzrauga nepārtraukti. Pietiek novērsties uz mirkli vai ieskatīties telefonā, lai notiktu nelaime,” saka Slavinskis.

Glābēji arī atgādina, ka piepūšamie riņķi, matracīši un citas līdzīgas ierīces nav drošības līdzekļi. “Veikalos nopērkamās piepūšamās vestes nav profesionāli glābšanas līdzekļi, tāpēc paļauties tikai uz tām nevajadzētu,” norāda Slavinskis.

Bērniem, braucot ar laivu vai nodarbojoties ar ūdens sporta aktivitātēm, obligāti jāvelk glābšanas veste.

Droša atpūta sākas ar atbildīgu rīcību

VUGD aicina peldēties tikai oficiālajās peldvietās vai vietās ar lēzenu krastu, cietu pamatu un bez spēcīgas straumes. Tāpat svarīgi pārrunāt ar bērniem, kā rīkoties nelaimes gadījumā un kad zvanīt uz ārkārtas palīdzības numuru 112.

Tuvojoties Līgo svētkiem, glābēji vēlreiz atgādina par piesardzību.

“Galvenais ir droši atpūsties pie ūdens. Nelietot alkoholu pirms peldēšanās, nepārvērtēt savus spēkus un neatstāt bērnus bez uzraudzības,” uzsver Dainis Slavinskis. “Tad vasaras atpūta pie ūdens būs patīkama un bez traģiskām sekām.”

Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Oldest
Newest Most Voted